Atraktīvā jaunā jelgavniece Krista Uzare ir Latvijas stāvus vadāmo ūdensmotociklu braucēja, šībrīža līdere pasaules čempionātā. Trausla un maiga, taču zem sievišķīgās ārienes slēpjas spēcīga un labi trenēta sportiste. Krista ir cīnītāja, nekad nepadosies un vienmēr tieksies sasniegt izvirzītos mērķus pēc iespējas labāk.Ar Kristu tiekamies mājīgā kafejnīcā netālu no viņas darbavietas – bankas. Atmosfēra ir jautra, jo Kristai patīk jokot un smieties, ko uzreiz arī var manīt. Atrodam galdiņu pie liela loga, no kura paveras skats uz steidzīgo pilsētu. Malkojot siltu tēju, apspriežam viņas panākumus dzīvē un sportā.
Visstingrākais treneris
Krista atceras, ka jau vidusskolā sapratusi, ka divi viņas dzīves svarīgākie ceļi vedīs uz sporta un finanšu lauciņiem. Vislabākās atzīmes bijušas matemātikā un sportā, bet arī citos priekšmetos negāja sliktāk. Patiku pret jaunu zināšanu iegūšanu Krista saglabājusi arī šodien, jo daudzas lietas apguvusi vai dara pašmācības ceļā. Arī sportā viņas treneris ir viņa pati: “Man šķiet, ka es sev esmu visstingrākais treneris, kāds var būt. Ja esmu izdomājusi, ka man ir jāskrien, tad arī to darīšu un nemēģināšu sevi kaut kā apmānīt. Es pati sevi motivēju, tādējādi virzoties tikai uz priekšu!” Ar šādu attieksmi un spēku sasniegti daudzi mērķi. Vēl viena Kristas dzīves mīlestība vienmēr bijusi deja. Vidusskolas laikos viņa dejoja moderno deju studijā “Intriga”. Tur apguva deju mākslu un ieguva draudzenes, kuras bijušas kā otra ģimene. “Intrigā” nodejoti desmit gadi. Pabeidzot vidusskolu un dodoties studēt uz Rīgu, deju studiju nācās atstāt. Tas bijis viens no skumjākajiem brīžiem. Šogad Krista piedalīsies deju kolektīva “Intrigas” 30 gadu dzimšanas dienas svinībās. Tā būs iespēja satikt sen neredzētas draudzenes un atkal būt uz skatuves, kā arī izjust satraukumu, uzstājoties mājās – Jelgavā.
Ekstrēms sporta veids
Par ūdenssportu Krista vairāk sāka interesēties apmēram desmit gadu vecumā, kad iedrošinājumu saņēma no tēta Jāņa, kurš šogad kļuva par Eiropas čempionu veterānu klasē. Ilgu laiku Krista brauca līdzi uz sacensībām kā atbalstītāja, taču reiz nolēma izmēģināt savus spēkus. Tas beidzās ar noslīcinātu ūdensmotociklu un negribēšanu turpināt treniņus. Tomēr pēc pāris gadiem Krista mēģināja vēlreiz, un tagad tas jau vairs nav tikai hobijs, bet gan kaut kas daudz svarīgāks un nopietnāks. Sportiste stāsta, ka ūdensmotociklu sezona Latvijā ir vasara, taču citās valstīs ar šo sporta veidu nodarbojas visu gadu, to ietekmē gadalaiki. Intensīvs darbs gan neapstājas arī pēc sezonas, jo treniņi ar ūdensmočiem turpinās līdz pat pirmajai ledus kārtiņai uz ūdens. Ziemā, kad pa ūdeni pārvietoties vairs nav iespējams, Krista aktīvi izmēģina citus sporta veidus. “Galvenais ir dažādība, vajag nodarboties arī ar citiem sporta veidiem, jo tas palīdz saglabāt interesi, kā arī uzlabo fizisko formu un veselību. Papildus ūdenssportam vēl es skrienu, peldu, braucu ar riteni un eju uz sporta zāli,” stāsta Krista. Sports viņas dzīvē ieņem nozīmīgu vietu, taču tas nav viss, pie kā viņa apstājas. Pērn pēdējās divās sacensībās jau bijis jūtams uzrāviens, izcīnot trešo vietu pasaulē. Šosezon padevies negaidīti labs sākums, līdz ar to apsteidzot konkurentus un izvirzoties līderpozīcijā. Bet atslābt nedrīkst, jo sacensības ir tikai pusē, nākamie divi posmi vēl notiks novembrī un decembrī. Sezona turpinās, un nekas nav beidzies.
Drošībai darbs bankā
Šovasar Krista pabeidza mācības Banku augstskolā un strādā bankā par kredītrisku analītiķi. Darbu bankā viņa dēvē par drošu variantu, jo sports, lai cik patīkams, var būt arī bīstams. Sportistiem mēdz būt smagas traumas, līdz ar to tas nav īsti stabils ienākumu avots, uz kuru vienmēr varētu paļauties. “Kad esmu darbā, atpūšos no sporta, bet, kad esmu uz moča, pilnībā relaksējos un nedomāju par darbu. Tas ir mans perfektais balanss,” raksturo Krista.Studiju laikā viņa izmantoja augstskolas sniegto iespēju un “Erasmus” programmā pusgadu dzīvoja Austrijā. Krista stāsta, ka dzīvošana kopā ar vairākiem studentiem no dažādām valstīm palīdzējusi redzēt pasauli plašāk. “Visiem obligāti kādreiz būtu jāaizbrauc šādā piedzīvojumā. Iespēja ir jāizmanto, un kad tad vēl, ja ne tagad – jaunībā. Vēlāk jau būs citas domas, ģimene un bērni,” smej Krista.Arī sports ir tālākos viņas nākotnes plānos. Viņa atzīst, ka reizēm uzmācas šaubas par visu, vai maz ir tā vērts censties un cīnīties. Taču šādas domas ātri pāriet, jo, kā teic Krista, sportā emocijas mainās vienā acumirklī un nekur citur tādas pārmaiņas nevar izjust. Vienas dienas laikā iespējams viss – sākot ar prieku un beidzot ar satraukumu un bēdām. Arī tehnika mēdz pievilt, kas, protams, ietekmē garastāvokli, tomēr visam pāri ir sajūtas. Domājot vēl tālāk, Krista min, ka varētu izveidot savu uzņēmumu un nodarboties ar biznesu, taču par to vēl esot pāragri spriest.
