– Stāvoklis Lielupē un Driksā kļūst arvien bīstamāks – ūdeni pamet arī vēži, – atzīst Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes vadītāja Margarita Ūlande.
– Stāvoklis Lielupē un Driksā kļūst arvien bīstamāks – ūdeni pamet arī vēži, – atzīst Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes vadītāja Margarita Ūlande.
Pirmais, ko noskaidroja Vides pārvalde, ir zemais skābekļa daudzums ūdenī – mazāk par diviem miligramiem litrā. Ūdens ar šādu skābekļa daudzumu uzskatāms par ļoti piesārņotu. Normāla ūdens skābekļa daudzums ir 6 līdz 8 miligrami litrā. Šādu situāciju var radīt organiskās vielas, kas iekļuvušas upē un nu pūstot patērē daudz skābekļa.
Lai precīzāk noteiktu zivju nobeigšanās iemeslu, pārvaldes darbinieki vakar pārbaudīja vairākus uzņēmumus. Pēc tehnoloģisko procesu novērtēšanas cukurfabrikā atklājies, ka Lielupē ieplūst nepietiekami attīrīti biešu mazgāšanas ūdeņi. Tie satur biešu lapiņas un saknītes, kas pūstot patērē skābekli.
Skābekļa daudzumu ūdenī var noskaidrot ar attiecīgu mēraparatūru, taču pārējās analīzes tiek izdarītas Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes sertificētajā laboratorijā, skaidro M.Ūlande. Pārbaudē iesaistīti arī Vides valsts inspekcijas darbinieki, kas ūdens paraugus nogādājuši Vides datu centra laboratorijā Jūrmalā. Precīzi analīžu rezultāti būšot zināmi nākamās nedēļas sākumā.
– Tiks sagatavots brīdinājums cukurfabrikai par iespēju apturēt ražošanu, ja upes piesārņošana turpināsies, – vakar apgalvoja M.Ūlande.
Bet pagaidām viņa brīdina ikvienu par briesmām, kas var rasties, ja kāds sadomās beigtās Lielupes zivis izmantot pārdošanai vai pārtikai.
