Domes konsultatīvā padome aizvadītajā nedēļā apsprieda pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas attīstības plānu laikposmam līdz 2005. gadam.
Domes konsultatīvā padome aizvadītajā nedēļā apsprieda pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas attīstības plānu laikposmam līdz 2005. gadam. Aprēķini rāda, ka šīs programmas realizācijai – sistēmas remontam un rekonstrukcijai – kopumā būtu nepieciešami 18,2 miljoni latu.
Ķerties pie attīstības plāna izstrādes speciālistus mudinājuši divi apstākļi – patiesās nepilnības savu laiku nokalpojušajā ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmā un arī tas, ka perspektīvās attīstības koncepcijas akcepts pašvaldībā ir pirmais priekšnoteikums, lai iespējamās rekonstrukcijas projektiem varētu piesaistīt ārvalstu līdzekļus.
Konsultatīvās padomes dalībnieki apmeklēja vairākus ūdensvada un kanalizācijas sistēmas objektus pilsētā un pēc tam apspriedē iepazinās ar domes tehniskās nodaļas vadītāja Aleksandra Veisa un pašvaldības ūdensvada un kanalizācijas saimniecības uzņēmuma vadības piedāvāto nozares attīstības vīziju un rīcības programmu.
Perspektīvajā plānā norādīts, ka steidzamu atjaunošanu prasa 1937. gadā būvētais 21 kilometru garais ūdensvada posms, kur pašlaik avārijas notiekot gandrīz katru dienu. Arī pārējais ūdensvads ir vairāk vai mazāk aizsērējis, prasa skalošanu un atjaunošanu. Starp abām Jelgavas daļām ir tikai viens savienojuma vads, un tā bojājuma gadījumā pilsētā var rasties nopietnas ūdensapgādes problēmas, tādēļ garantijas nolūkos vajadzīgs otrs cauruļvads. Spiediena labākai sadalei kalpotu vēl viens ūdenstornis – pilsētas dienvidrietumu daļā. Ūdens analīžu rezultāti rāda, ka Ruļļos un Tetelē nepieciešama divu ūdens sagatavošanas (atdzelžošanas) staciju izbūve. Patēriņa uzskaiti un ūdensapgādes ekonomiju nodrošinātu mēriekārtu iegāde un uzstādīšana. Šie un vēl citi pēc speciālistu uzskata neatliekamie darbi kopumā prasa 12,7 miljonus latu.
Pašlaik 677 tūkstoši kubikmetru neattīrītu kanalizācijas ūdeņu gadā nonāk Lielupē, un, lai to novērstu, kanalizācijas saimniecībā tuvākajā nākotnē risināmo lietu sarakstā ir maģistrālo kolektoru būvniecība un esošo kolektoru atjaunošana, kanalizācijas pārsūknēšanas staciju, bioloģiskās attīrīšanas ietaišu un lietus kanalizācijas kolektoru rekonstrukcija un lietus kanalizācijas attīrīšanas ietaišu projekts. Kopumā kanalizācijas saimniecības uzlabošana prasītu 5,5 miljonus latu.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Raitis Vītoliņš par iespējamiem finansējuma avotiem minēja valsts investīciju programmas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas fondus, arī domes budžeta līdzekļus, kuru nodrošinājumu varētu uzlabot jaunais pašvaldību finansu izlīdzināšanas likums, un arī problēmreģiona statusu, kas atraisītu uzņēmēju iniciatīvu. Uzņēmuma pārraudzības padomes priekšsēdētājs deputāts Kaspars Riekstiņš atzīmēja, ka dome pēdējos gados nav piešķīrusi līdzekļus uzņēmuma attīstībai un tie ir atkārtoti jāprasa. Tuvākajās dienās tiks izskatīti arī jaunie ūdens un kanalizācijas maksas tarifi, kas pagaidām Jelgavā esot viszemākie Latvijā, bet nākamajā gadā acīmredzot tiks paaugstināti.
