Invalīdu sporta kustības aizsācēja Latvijā, Bērnu invalīdu sporta federācijas prezidente un Jelgavas bērnudārza «Rotaļa» fizioterapeite Aija Kļaviņa pavadīja ūdensslēpotāju Guntaru Kokinu uz Eiropas, Āfrikas un Austrumāzijas čempionātu Jordānijā.
Invalīdu sporta kustības aizsācēja Latvijā, Bērnu invalīdu sporta federācijas prezidente un Jelgavas bērnudārza «Rotaļa» fizioterapeite Aija Kļaviņa pavadīja ūdensslēpotāju Guntaru Kokinu uz Eiropas, Āfrikas un Austrumāzijas čempionātu Jordānijā.
Attēlā: viena no sacensību galvenā sponsora viesnīcām «Akva Marina», kur invalīdiem pielāgotos apstākļos dzīvoja arī sportistu delegācijas no 10 valstīm. Par Latvijas sportista sasniegumiem un Jordānijā redzēto Aija stāsta «Ziņu» korespondentam Austrim Cīrulim.
Arābu zemē Jordānijā gūtajos iespaidos dalās jelgavniece Aija Kļaviņa, Latvijas Bērnu invalīdu sporta federācijas prezidente, starptautiskā maģistre pielāgoto sporta aktivitāšu jomā.
Aija pavadīja ūdensslēpotāju Guntaru Kokinu uz Jordāniju, kur viņš aizstāvēja Latvijas krāsas Eiropas, Āfrikas un Austrumāzijas apvienotajā čempionātā invalīdiem ūdensslēpošanā.
Čempionātā piedalījās 39 sportisti no 10 valstīm.
Latvijas ūdensslēpotājs gūst ievērļbu
Latvijas invalīdu sportā Guntars ir viena no spilgtākajām personībām. Pirmkārt, viņš ir vienīgais no invalīdiem, kas pie mums darbojas šajā sporta veidā. Neraugoties uz savām kustību problēmām, trīs gadus bijis PSRS ūdensslēpotāju izlases dalībnieks. Invalīdu sportam pievērsies no 1992. gada, kad vispār sākās šī kustība Latvijā, un jau pirmajā gadā izcīnījis Eiropas čempiona nosaukumu.
Arī šajās pasaules mēroga sacensībās viņam izdevās lielisks tramplīnlēciens ar jaunu Eiropas invalīdu sporta rekordu 29,3 metri. Lai arī ūdenssslēpes latvietim bija par draugu līdzekļiem saziedotas un speciālais ekipējums pašdarināts, uz ūdens viņš bija krietni pārāks par konkurentiem un guva kā sportistu, tā skatītāju aplausus un atzinību. Guntars saņēma uzaicinājumus piedalīties kopīgās treniņnometnēs un sadarboties ar vairākiem Rietumeiropas klubiem.
Jordānija – tūristu valsts
Jordānija šodien ir tūrisma industrijas valsts, kur, gan dažādā līmenī, bet vai ikviens prot angļu valodu. Tā, varējām angliski apmainīties apsveikuma vārdiem ar princi Hasanu un saprasties arī ar kamieļa īpašnieku, kura telts uzcelta netālu no viesnīcas. Divkuprainā kamieļa mugurā par vienu dināru (dinārs 1,7 dolāri) bija iespējams veikt nelielu ekskursiju Akabas pilsētiņas (aptuveni 50 tūkstoši iedzīvotāju) ielās.
Preču pārpilnie veikali, tāpat kā iestādes, lielā karstuma dēļ strādā no pulksten 9 līdz 11 rītā un no 18 līdz 23 vakarpusē. Klientus apkalpo smaidīgi arābi, kas runā angliski un piedāvā tēju vai kafiju katram potenciālajam pircējam. Pēc pašu jordāņu uzskata, veiksmīgs tirdzniecības bizness ir ar zelta izstrādājumiem. Suvenīru veikalos neiztrūkstoša prece ir koraļļu rotaslietas un Nāves jūras smiltis. Tirdzniecības neatņemama sastāvdaļa ir kaulēšanās.
Īsts tūrists, protams, atšķiras no Latvijas sportista gan brīvā laika gan naudas resursu ziņā. Mums izdevās, ieķīlājot savas pases muitniekiem, ar kuģīti aizpeldēt līdz netālajai Faraona salai, kas pieder jau Ēģiptei. Taču nepietika naudas, lai atļautos apskatīt Jordānijas vēstures pieminekli klintī izkaltos Petri pilsētas arhitektūras brīnumus. Brauciens uz turieni maksāja vairāk par pusi no nedēļas uzturēšanās izmaksām viesnīcā.
Mājupceļā mums piedāvāja posmu no Akabas līdz Ammanai veikt ar taksometru. Abpus ātrgaitas automaģistrālei kā kontrastu pilsētas rosībai, lepnajām viesnīcām un savrupmājām vērojām tuksnesi un pustuksnesi ar tajā saslietajām auduma teltīm. Brauciens ļāva izjust šīs smilšainās arābu pasaules īsto elpu.
Islama tradļcijas ir stipras
Jā, Jordānija ir īstena islamticīgo zeme ar atšķirīgo izpratni par sieviešu tiesībām.
Sievietes, piemēram, veikalos neiet, paliek sēdēt automašīnās, noslēpušās aiz čadras, kamēr darījumus kārto vīri, brāļi vai apkalpotāji. Jāteic, biju pārsteigta, ka, neraugoties uz 40 grādu karstumu, sievietes uz ielām bija garos tērpos un lakatos tinušās. Tādā pašā izskatā viņas devās peldēt gan jūrā, gan baseinā. Tiesa, baseinu ar īpatnēju zemūdens putekļusūcēju tīrīja katru rītu…
Lai arī taksometra vadītājs skaidroja, ka Jordānijā sievietēm ir vienlīdzīgas tiesības, tostarp arī uz darbu, visur viesnīcā, veikalā vai citur strādājam varēja redzēt tikai vīriešus.
Strikti tiek ievēroti lūgšanu laiki, kad dievlūdzēju balsis no mošejām skan visā pilsētā. Speciāla lūgšanu vieta ierīkota lidostā un arī darba vietās, kur pulcējas vairāk cilvēku.
Jordānija kā īpatnēja austrumu valsts katrā ziņā eiropietim ir saistoša ar savu eksotisko dabu, kultūrvēsturiskām celtnēm, iedzīvotāju mentalitāti un tradīcijām.
