63 «Aspazijas» un septiņi «Raiņi» – mazliet ciniski varētu vērtēt domrakstu konkursa, kura fināla stadijā iekļuva septiņi desmiti censoņu no visas Latvijas, dalībnieku skaitliskās proporcijas. Bet diez vai uztraukumam ir pamats – dzeja, sevišķi pusaudžu vecumā, visos laikos vairāk bijusi meiteņu privilēģija.
Pēc sarīkojuma šādam viedoklim piekrita arī žūrijas komisijas vadītāja Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas biedre, Zaļenieku Komerciālās un amatniecības vidusskolas pedagoģe Elizabete Leite.
Ne jau Aspazijas dzejas analīze vien bija piedāvāto tematu skaitā – trīs Preiļu pamatskolas audzēkņi (Agris Čodars, Matīss Buks un Egons Rebainis) bija izvēlējušies tematu «Nu runā, dvēsele, tas ir tavs laiks!», starp žūrijas piedāvājumiem bija arī Māras Zālītes dzejoļu krājuma «Debesis, debesis» analīze, varēja paraudzīties uz dižo dzejnieci no Aspazijas pētnieces Saulcerītes Vieses skatījuma.
Par uzvarētājiem nominēja 15 domrakstu autorus, pareizāk, autores, no Daugavpils, Cēsīm, Aizkraukles, Aizkraukles, Rēzeknes un citām Latvijas malām. Diemžēl līdz balvām nedaudz pietrūka četriem Jelgavas novada un diviem pilsētas pārstāvjiem, kuri arī iekļuva finālā.
Uzvarētājām tika pa jaunajai izlasei «Uguns ledū», kas piedāvā iespēju lasīt Aspazijas dzeju ne tikai latviešu, bet arī vācu, krievu un angļu valodā. To izdevusi biedrība «Aspazijas mantojums», kuras priekšsēdētāja Ināra Andžāne arī bija sveicēju pulkā. Domājams, ne sliktāka dāvana bija dzirdēt labāko domrakstu fragmentus – katrā ziņā klausītājiem brīžiem tas šķita ne mazāk interesanti kā klausīties Aspazijas dzeju aktrišu Aijas Magones latviskajā un Ņinas Ņeznamovas krieviskajā (visu cieņu aktiermeistarībai!), kā arī Agneses Zeltiņas angliskajā izpildījumā.
Bet no priekšnesuma emocionalitātes viedokļa visvairāk zaudēja tie, kas nokavēja pašu sākumu – kad Agijas Pizikas vadītā ansambļa «Rotiņa» (koncertmeistars Māris Treijs) vecākās grupas apdziedātā «Mazā sirmā kumeliņā» pa ceļu atjāja pasaciņa…
Taču Aspazijas gads vēl tikai sākas. Jelgavas novada pašvaldības Kultūras nodaļas vadītāja Dzintra Zimaiša un galvenā speciāliste Ingrīda Baumane atgādināja, ka 14. martā Zaļenieku kultūras namā notiks pasākums «Aspazijai – 150». Un reizi piecos gados Jelgavas novada Dome sadarbībā ar Aspazijas dzimto Zaļenieku pagastu kādai Latvijas dzejniecei, dramaturģei vai Aspazijas daiļrades pētniecei piešķir prēmiju par nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības izaugsmes veicināšanā. Pirmo Aspazijas prēmiju 1990. gadā piešķīra S.Viesei, iepriekšējo – 2010. gadā – Liliānai Štauerei. Vēl prēmijas gadu gaitā saņēmušas Māra Zālīte, Māra Misiņa, Anna Rancāne un Anda Līce. ◆
