Līdz ar nosacītās vasaras kaut cik pastāvīga un saulaina laika iestāšanos valstī darbs intensīvāks kļūst arī tiem, kas rūpējas par uguns ierobežošanu.
Līdz ar nosacītās vasaras kaut cik pastāvīga un saulaina laika iestāšanos valstī darbs intensīvāks kļūst arī tiem, kas rūpējas par uguns ierobežošanu. Vasara ir laiks, kad vecāki savus bērnus biežāk “palaiž brīvsolī”, mazāk pievēršot uzmanību atvašu nodarbinātībai, tāpēc nereti jāsamierinās ar faktu, ka kārtējo ugunsgrēku izraisījuši neapzinīgi bērni.
Pirms pāris dienām pretī nāca aptuveni desmitgadīgu puišeļu bariņš, rokās vienaldzīgi turot sērkociņu kastīti un šķiļot pa vienam koka gabaliņam. Katrs aizdedzinātais kociņš tikpat vienaldzīgi izkrita no zēnu rokām, kas jau sniedzās pēc nākamā. “Nu, un kas?”, kā “kārtīgs” Latvijas pilsonis nodomāju, turpinot savu ceļu. Bērnība un pusaudža gadi ir laiks, kad vērot uguns ietekmīgo spēku ir pat ļoti interesanti. Kaut vai atceroties pirms desmit gadiem paša piedzīvoto, kad izmēģināju, cik ātri aizdegas papīrs vai degviela. Rodas pārliecība, ka “uguns spēlītes” ir vai katra bērneļa slēpts prieks.
Un tad plašsaziņas līdzekļos parādās informācija, ka “divos privātīpašumos dega saimniecības ēkas 210 kvadrātmetru platībā, septiņas tonnas siena un divas motorlaivas, bet pašlaik izdevies vien noskaidrot, ka ugunsgrēks sācies malkas šķūnītī un mājās neviena nav bijis – visi bijuši lauku darbos”. Protams, īstie uguns radītās nelaimes cēloņi vēl tiks noskaidroti, bet malkas šķūnīši ir iecienīta uzturēšanās vieta daudziem pusaudžiem un bērniem. Pēdējā laikā vairāki ugunsgrēki izcēlušies māju bēniņos, kur parasti tomēr intensīva darbība nenotiek. Kamēr vieni aiz “nekodarīt” pilsētās, laukos vai mežos rūpējas par īstu ugunsgrēku radīšanu, citi maldina ugunsdzēsējus par neesošiem ugunsgrēkiem.
Par savu bērnības slēpto prieku realizēšanu tēvs ar mazliet nesaudzīgām metodēm mani pārliecināja, ka tas ir gana nopietni, lai degošu papīra gabaliņu lidināšanu no otrā stāva loga aizmirstu uz visiem laikiem. Vai mūsdienās aizņemtajiem vecākiem atliek laika savam bērnelim pārliecinoši iegalvot, ka viens degošs sērkociņš kādu var ne tikai atstāt bez jumta virs galvas, bet arī bez nākamā saullēkta sagaidīšanas?
