Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā statistika liecina, ka gada pirmajos sešos mēnešos neuzmanīgas smēķēšanas izraisītos ugunsgrēkos bojā gājuši 24 un cietuši 50 cilvēki. Tā ir trešā daļa no visiem šogad ugunsgrēkos bojā gājušajiem un cietušajiem, savukārt 2010. gadā bojā gājuši 48 un cietuši 56 cilvēki. Šogad jau 731 ugunsgrēka iespējamais iemesls ir tieši neuzmanīga smēķēšana, kas ir 13,18 procenti no visām šogad reģistrētajām ugunsnelaimēm. 2010. gadā 1096 ugunsgrēku iespējamais iemesls bija neuzmanīga smēķēšana, kas ir 13,5 procenti no visiem reģistrētajiem ugunsgrēkiem. Neuzmanīgas smēķēšanas izraisītām ugunsnelaimēm, kurās ir cietušie vai bojāgājušie, visbiežāk ir viens scenārijs – cilvēks alkohola reibumā smēķē dīvānā vai gultā, aizmieg un nepamana, ka gruzdošā cigarete nokritusi uz mēbeles vai iekritusi kādās drēbēs, izraisot ugunsgrēku. Šādiem ugunsgrēkiem parasti ir ļoti neliela degšanas platība, bet gruzdēšanas dēļ radies piedūmojums ir pietiekams, lai cilvēks aizietu bojā. Glābēji katru dienu dzēš nevērīgi nomestas cigaretes izraisītus ugunsgrēkus – deg atkritumu urnas, sausā zāle un uz balkoniem novietotās sadzīves mantas. Ja ugunsgrēku savlaicīgi nepamana, neuzmanīgas smēķēšana izraisa daudz nopietnākas sekas – deg ne tikai dīvāni, bet arī dzīvokļi, šķūņi un mājas. Piemēram, šogad februārī Nīcas novada Bernātos dega dzīvojamā māja 120 kvadrātmetru platībā, un iespējamais nelaimes iemesls bija tieši neuzmanīga smēķēšana. VUGD atgādina, ka neuzmanīgi smēķētāji nodara kaitējumu ne tikai sev, bet arī apdraud apkārtējo dzīvību, veselību un īpašumu. Aizvadītajā gadā reģistrēts ugunsgrēks, kura iemesls bija viena smēķētāja neuzmanība, un tajā bojā gāja pieci cilvēki.Lai izvairītos no lielas nelaimes, VUGD aicina nebūt vieglprātīgiem un ievērot drošības noteikumus.
