Platones skola lolo nākotnes plānus un sestdien aicina uz salidojumu.
«Gribas, lai tie būtu satikšanās svētki. Salidojumi vienmēr dod gandarījumu un vēlmi turpināt strādāt,» teic Vircavas vidusskolas direktore Eva Fišere, kopā ar Platones filiāles vadītāju Eviju Ragovsku, pedagogiem un audzēkņiem sagaidot skolas 90. jubileju.
Pēc atļaujas uz Maskavu
Skola Platonē dibināta 1926. gada 1. oktobrī, kad vecās muižas kalpu māja tika pielāgota skolas vajadzībām. Kopš 1947. gada vairāk nekā 40 gadu skolu vadīja Arturs Hercs, kas pulcināja ap sevi darbu mīlošus, labestīgus un prasīgus pedagogus. Kā stāsta E.Fišere, kura šoruden pēc vairāku gadu darba Jelgavas novada Izglītības pārvaldē uzņēmusies Vircavas skolas direktores pienākumus, savā ziņā atgriežoties Platones skolā, kur savulaik mācīja un kuru arī vadījusi līdz reorganizācijai, tas, ka šodien Platonē atrodas skola, ir direktora A.Herca nopelns. Ar Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (tagad LLU) pētījumu saimniecības atbalstu viņš devās uz Maskavu, kur ieguva atļauju vecajai skolai izveidot piebūvi. Iesaistoties pedagogiem, pārdomāts tika katrs jaunās ēkas stūrītis, un 1987. gadā sapnis par skolu īstenojās. Ēkā tika iemūrēta kapsula ar direktora vēstījumu nākamajām paaudzēm. «Tolaik Platonē mācījās 160 skolēnu, darbojās plaukstoša saimniecība, dzīvoja inteliģence. Tad viss izputēja, iedzīvotāju un bērnu kļuva arvien mazāk. Bet skolotāji paši izplānojuši katru skolas stūrīti – telpas ir veidotas atbilstoši skolas vajadzībām, pie katra kabineta ir sagatave. Nevaru iedomāties, kas cits bez bērniem te vēl varētu būt,» tā E.Fišere.
Labākā zāle rajonā
Skola ieguva arī savu lepnumu – lielāko sporta zāli toreizējā Jelgavas rajonā. Sporta skolotāja Imanta Roziņa ieguldījums nodrošināja ievērojamus sasniegumus gan sporta spēlēs, gan vieglatlētikas disciplīnās. Par audzēkņu sasniegumiem liecina arī daudzie kausi, kas skolā novietoti goda vietā. «Nu jau lielais prieks pārgājis, tagad tikai skolēnus vajag, lai nav tukša zāle,» teic I.Roziņš. «Kad zāli nodeva, kā astoņos no rīta atnācu, tā divpadsmitos vakarā gāju mājās. Skolēnus nevarēja izdzīt ārā, pēc tam nāca pieaugušie. Tagad nav ne vienu, ne otru,» bēdīgi situāciju raksturo I.Roziņš. Taču gluži tukša zāle, kura ir izremontēta, lepojas ar skaistu grīdu un jauniem basketbola groziem, nestāv – pa dienu to izmanto skolas bērni, bet nedēļas nogalēs notiek sacensības, piemēram, Latvijas jauniešu volejbola čempionāta spēles. Skolotājs izaudzinājis vairākas sportistu paaudzes un profesionālas sporta pedagoģes – Sigitu Lapiņu, Ingu Strišku un Janu Leiti. Skola lepojas arī ar absolventiem, kas guvuši panākumus mūzikas jomā. Tādi ir Edgars Ansonskis, Jānis Kurševs, Endijs Rožkalns, Guntis Pavilons.
Turpmākajos gados nozīmīgs bijis gan pašvaldības atbalsts, gan skolas direktora Agra Eliņa un pedagogu ieguldījums. Skolas izaugsmes gadi bija pirmskrīzes laiks, kad renovētas telpas, papildināta materiāli tehniskā bāze, ieviestas modernās tehnoloģijas. Skolas akreditācijā augstu novērtēts pedagogu veikums un skolēnu sasniegumi gan ikdienas, gan ārpusstundu darbā, piesaistīti jauni, radoši skolotāji, uzsākti vairāki sadarbības projekti, nostiprinājusies sadarbība ar vecākiem un vietējiem iedzīvotājiem. Absolventi un pedagogi, kas sestdien ieradīsies uz salidojumu, pamanīs, ka nav vairs vecās skolas ēkas, kas avārijas stāvokļa dēļ pirms trim gadiem nojaukta. Estētiski sakārtota aktu zāle, pilnveidots informācijas tehnoloģiju nodrošinājums. Īstenojot energoefektivitātes projektu, nosiltināta ēkas fasāde, kā arī ierīkota ventilācijas sistēma.
Kļūst par vienu no trim
Taču mazais skolēnu skaits bija liktenīgs 2009. gada 1. septembrī, kas Platones skolai atnāca ar Vircavas vidusskolas filiāles statusu (tāds ir arī Lielvircavas skolai). Šodien Platonē mācās 37 6.–9. klases skolēni un to apmeklē pirmsskolas vecuma bērni no pusotra līdz sešiem gadiem. 1.–5. klases mācās Lielvircavā. Lai arī audzēkņu skaits Platones skolā nav tik liels, kā gribētos, dzīve tajā neapstājas un rit savu gaitu. «Visā valstī tas bija izdzīvošanas laiks. Šodienas acīm skatoties, reorganizācija, protams, nebija labākais variants, jo tagad valsts politika atbalsta mazās skolas. Tomēr nav ko gausties – tas laiks ir pārdzīvots, uzticamākie skolotāji ir palikuši, lai arī visur algas tika samazinātas,» uz tā laika notikumiem atskatās E.Fišere. «Galvenais, ka skolotājiem uzticas un viņi šo uzticību arī attaisno,» tā direktore. A.Hercs iedibinājis tradīciju, ka vadība uzticas pedagogiem. «Kad atnācu strādāt uz Platoni, no direktora Agra Eliņa saņēmu apbrīnojamu uzticēšanos. Neviens nekontrolēja, kā tu dari un vai izdari. Tas motivēja cilvēkus strādāt arvien labāk un labāk,» atminas direktore.
Pašreizējo 14 pedagogu, kas uz Platoni brauc arī no citām skolām, un skolēnu sadarbība vainagojusies sasniegumiem mācībās. Platones skolas vadītāja E.Ragovska, kura pieņēmusi izaicinājumu un uz skolu no Vircavas pirms četriem gadiem pārnākusi, E.Fišeres mudināta, lepojas ar audzēkņu panākumiem matemātikā (pagājušajā mācību gadā izcīnīta otrā vieta 9. klašu Jelgavas novada olimpiādē), tāpat godalgotas vietas nopelnītas vēstures, ģeogrāfijas, mājturības konkursos. Gan direktore, gan filiāles vadītāja novērtē pašvaldības atbalstu transporta nodrošināšanā. Tāpat pašvaldība nodrošina bērnu nokļūšanu uz skolu un mājām, tāpēc vecāki par savām atvasēm var būt droši.
Patriots gribot negribot
Platones skolā zinības smēlušās paaudzes – audzēkņu vidū var atrast tādus, kuru vecāki arī šeit mācījušies. Kā stāsta E.Ragovska, patriotiskas jūtas pat Jelgavā dzīvojošas ģimenes mudinājušas savas atvases sūtīt pašu kādreizējā skolā. «Šī vieta cilvēku piesaista, un gribot negribot kļūsti par tās patriotu,» novērojusi E.Fišere. Savukārt pēc 9. klases absolventi vēl pāris gadu regulāri apciemo savus skolotājus – mazās skolas mājīgā gaisotne sauc atpakaļ. Un kā gan citādi, ja skola rūpējas arī par ārpusstundu aktivitātēm. Bērniem tiek piedāvāti vides, vizuālās mākslas, sporta pulciņi, Platonē mācās arī daļa «Asnu» dziedātāju. Savukārt 18. novembra svētki un barikāžu atceres pasākums vienmēr notiek skolas pagalmā pie ugunskura ar tā laika atmiņu stāstiem. Un kur nu bez tradicionālās nakts skolā, kas ir lielisks saliedēšanās pasākums. Tad tiek sportots (aktivitātes nodrošina sporta skolotājs kopā ar jaunsargiem), visi kopā skatās filmas, dzied karaoki. Izbraukumos pat pensijas vecuma skolotāji nevairās no «Tarzāna» gaisa takām. Ir arī nopietni braucieni uz muzejiem un kopīgi «skolu trīsstūra» (Platones, Vircavas un Lielvircavas) pasākumi ar ciemošanos citai pie citas. Savukārt vasarā gleznainajā Platones upītes krastā daudzi organizatori izvēlas rīkot savas nometnes, šurp brauc arī rīdzinieki.
Platones skola un pedagogi nebaidās sapņot, kā vēl uzlabot skolas vidi. E.Ragovska kā lielu ieguvumu atminas novada skolām savulaik piešķirto finansējumu tehnoloģiju nodrošinājumam. «Braucienos uz citiem novadiem redzu, ka esam tehniski ļoti labi nodrošināti. Visās klasēs ir projektors, mums ir divu veidu interaktīvās tāfeles, katram skolotājam ir dators. Manuprāt, mums ir viss, lai strādātu tā, kā vēlas mūsdienu skolēns,» tā vadītāja. Skolai ir arī sapnis par sakārtotu sporta laukumu, kura projekts jau ir izstrādāts. Tad bērniem būs gan hokeja laukums, gan vieta citām aktivitātēm. Tāpat gribētos modernizēt iekštelpas, jo ilgus gadus veikts vien kosmētiskais remonts. Ir arī sapnis par skaistu pirmsskolas laukumu, kuru skolas darbinieki sākuši veidot paši savām rokām, un vasaras klasi, kur mācīties saulainajās dienās.
Absolvente atgriežas skolā
Judīte Kode, Platones filiāles pirmsskolas skolotāja
Platones skolā kā bērnudārza audzinātāja strādāju kopš 1994. gada. Skolu absolvēju 1980. gadā, tad šīs ēkas vēl nebija, bija Vecplatones skola, skaists ābeļdārzs, ko paši iekopām. Kad bija vēl vecā skola, bija patīkami redzēt, kā tā ir savienota ar jauno. Arī Platones upīte bija maza, šaura, tagad tā ir uzpludināta. Tagad šeit ir vēl skaistāk. Ar bērniem varam vērot putnus, un arī mūsu draugi Vircavas pirmskola priecājas, cik pie mums jauki.
Kad sāku strādāt, bija savādi, ka skolotāji kļuvuši par kolēģiem, uzrunāt viņus uz «tu». No maniem pedagogiem palicis audzinātājs un skolotājs Imants Roziņš, skolotāja Lidija Kučina, kas pasniedz matemātiku.
Uzsvars uz sportu
Endijs Rožkalns, Bērnu un jauniešu mūzikas kluba dibinātājs
Platonē mācījos no 7. līdz 9. klasei, un tolaik tā bija jauna skola. Šajā skolā piedzīvoju atmodas laiku. Atceros, kā dārziņi bija jāravē, virtuvē jādežurē.
Liels uzsvars tika likts uz fizkultūru. Ar klasesbiedru, solabiedru un joprojām draugu Jāni Kurševu pie Imanta Roziņa trenējāmies tāllēkšanā, augstlēkšanā, trīssoļlēkšanā. Nezinu, vai pilsētā to tā var izbaudīt. Pagājušajā gadā kā skolas absolvents piedalījos Jelgavas novada sporta svētkos – spēlēju galda tenisu, uzvarēju, tas palicis mīļākais sporta veids.
Bijām sportiska klase – Jelgavas rajona sacensībās izcīnījām vietas –, draudzīgi, saticīgi. Ar ļoti daudziem joprojām saglabājušies kontakti. Klasesbiedru bērni pie manis ģitāru mācījušies, es pie Zandas Kursītes ar savu puiku gāju mācīties darināt puzurus.
