Turpmāk līdz 2020. gadam Zemgales reģiona pašvaldības varēs pretendēt uz ES līdzfinansējumu, ko paredz Latvijas – Krievijas un Latvijas – Lietuvas – Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas, un īstenot projektus ar kaimiņvalstīm vides, uzņēmējdarbības, kultūras un izglītības jomā. Zemgales Plānošanas reģiona (ZPR) speciālisti šo iespēju dēvē par vērā ņemamu panākumu, jo līdz šim mūsu reģionam tā bija liegta.
Iepriekšējā plānošanas periodā ZPR iesaistījusies Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības un Centrālās Baltijas jūras reģiona sadarbības programmās, kuru laikā, piemēram, novados izveidoti vairāki amatniecības centri, labiekārtota Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja apkārtne un īstenoti citi vērienīgi projekti.
Tomēr iespējas ES līdzfinansētu projektu līmenī sadarboties ar Krieviju un Baltkrieviju nebija. Turklāt, lai arī pierobežā ar Lietuvu atrodas vieni no mazāk turīgākajiem novadiem valstī, šī teritorija saskaņā ar reģiona politikas pamatnostādnēm līdz 2020. gadam nav izcelta, kas nozīmē mazāku piekļuvi programmu finansējumam nākotnē, norāda ZPR speciālists Aigars Ieviņš.
Viņš skaidro, ka Zemgali ar Krievijas un Baltkrievijas reģioniem saista senas ekonomiskās un kultūras saites. Piemēram, Zemgali šķērso dzelzceļa līnijas no kaimiņvalstīm, Jēkabpilī un Jelgavā atrodas NVS valstis apkalpojoši loģistikas centri, kā arī te vēsturiski ir lielas krievu un baltkrievu diasporas. Jāpiemin arī LLU, kurai kā vienīgajai reģiona augstākās izglītības iestādei ir sadarbība ar augstskolām abās minētajās valstīs. Savukārt tūrisma un kultūras nozarē ar Krieviju un Baltkrieviju iespējams attīstīt gan klasisko tūrismu, gan rīkot dažādus kopīgus kultūras pasākumus, sadarbības iespējas saskata A.Ieviņš.
ZPR projektu vadītāja Anna Builo-Hoļme stāsta, ka vēl nav precīzi zināms Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmā pieejamais finansējums, jo tas vēl nav oficiāli apstiprināts. Tomēr visas iesaistītās puses jau aktīvi strādā, lai izkristalizētu savas vajadzības un prioritātes. Nav dzirdēts arī par kādām izmaiņām programmas darbībā, kas būtu saistīta ar Krievijas dalību Ukrainas krīzē. Savukārt programmā, kas paredz sadarbību ar Baltkrieviju, Zemgale iekļauta vien šā gada martā, tāpēc vēl jāgaida uzaicinājums iesaistīties programmēšanas komitejā. Tomēr jau tagad zināms, ka sadarbības potenciāls ar abām kaimiņvalstīm ir liels.
Jāpiebilst, ka iepriekšējā plānošanas periodā Vidzemes un Latgales pašvaldībām bija pieejama Igaunijas – Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programma sociālekonomiskās attīstības veicināšanā, vides un dabas resursu aizsardzībā, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un citās jomās. Kopējais finansējums pirmajam projektu konkursam bija 23,6 miljoni eiro. ◆
