Atzīmējot cilvēces vēsturē smagākās Černobiļas atomelektrostacijas katastrofas 32. gadadienu, kas aprit tieši šodien, otrdien Jelgavā tradicionāli pulcējās Jelgavas, Jelgavas un Ozolnieku novada vīri, kuri piedalījās šīs katastrofas seku likvidēšanā.
Sapulcējušos uzrunāja pašvaldību vadītāji, Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas diplomāti, kā arī Latvijas savienības “Černobiļa” viceprezidents Māris Šops. Bija klusuma brīdis, pieminot katastrofas upurus, kā arī brālīga kopīga fotografēšanās. Amatpersonas, uzrunājot klātesošos, pateicās par vīrišķību un pašaizliedzību, vēlēja veselību. Pavisam īsi un izjusti runāja Ukrainas pagaidu pilnvarotā lietvede Latvijā Alise Podoļaka, kas teica: “Es varu tikai jūsu priekšā paklanīties.” Savukārt M.Šops uzsvēra, ka, pamatojoties uz Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumu, ir panākts kaitējuma pārrēķins tiem černobiliešiem, kuru pensijas bija mazākas par 356 eiro. Nepildās gan likumā noteiktā prasība, ka černobiliešiem ir tiesības reizi gadā nostiprināt veselību rehabilitācijas iestādē. “Rindas uz rehabilitācijas kursu ilgst divarpus trīs gadus. Ja šādu aprūpi nevar nodrošināt Jaundubultu sanatorijā, mēs cenšamies panākt, ka tā būtu pieejama vēl dažās ārstniecības iestādēs,” sacīja M.Šops. Viena no šādām iestādēm varētu būt arī Tērvetes sanatorija. Pēc Latvijas savienības “Černobiļa” datiem, atomstacijas katastrofas seku likvidēšanā piedalījās ap sešiem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, no tiem 3,5 tūkstoši mūsdienās ir invalīdi.
Platones pagasta iedzīvotāju Staņislavu Greiškānu uz Černobiļas avārijas seku likvidēšanu iesauca vārdadienā – 8. maijā. Viņš skeptiski uztvēra pasākumā paustās amatpersonu pateicības. “Pret manu gribu mani tur paņēma. Kāds paldies man par to pienākas!” sarunā “Ziņām” sacīja S.Greiškāns. “Cilvēkus tur sadzina un eksperimentēja. Skatījās, kā būs,” sprieda černobilietis. Viens no viņa uzdevumiem katastrofas zonā 1986. gada maijā bija noņemt ar radiāciju saindēto zemes virskārtu. “Tolaik stāstīja, ka notīrīs zemi un cilvēki tur varēs dzīvot. Taču dzīvot tur nevarēs vēl ilgi,” smeldzīgi atzina S.Greiškāns.
Jelgavnieks Oļegs Ivaščenko uz sanāksmi bija atbraucis ratiņkrēslā. Viņa kundze Dzirkstīte atklāja, ka ģimenei klājas ļoti grūti, jo valsts palīdzība nav pietiekama.
