Pirmajā Ukrainas atbalsta biedrības valdes sēdē, kas notika pēc tās vadītāja Pētera Miļūna aiziešanas aizsaulē, nolemts darboties tālāk. «Zaudējums ir liels. Taču biedrības pastāvēšanas pusotra gada laikā esam parādījuši, ka spējam rīkoties, un darba lauks ir plašs un sabiedriski aktuāls,» atzina Ukrainas atbalsta biedrības valdes loceklis Kārlis Rimša.
Biedrības valdes locekle Tatjana Lazda atceras, kāda spriedze saistībā ar notikumiem Ukrainā valdīja un joprojām jūtama arī Jelgavā. Toreiz vairāki tautieši viņai pārmeta, ka nav politiski korekti ar zili dzelteno karogu doties uz Krievijas vēstniecību un tur piketēt pret Krimas okupāciju un karadarbību Austrumukrainā. Drīz Jelgavas ukraiņu biedrība «Džerelo», kuru vadīja T.Lazda, viņai izteica neuzticību. T.Lazda atceras, ka tad piezvanījis P.Miļūns un izteicis atbalstu gan Ukrainai, gan viņai personīgi.
T.Lazda atzīst, ka ar P.Miļūna kā atmodas laika politiķa plašajiem sakariem izdevās izveidot Ukrainas atbalsta biedrību, kurā iesaistījās 11 dalībnieki, tostarp Ozolnieku, Jelgavas un Jelgavas novada pašvaldību deputāti.
Biedrība ir gan rīkojusi izglītojošus pasākumus, gan vākusi līdzekļus Ukrainas konfliktā cietušajiem. «Pēc dažām dienām Latvijas vēstniecībā Ukrainā atklāsim izstādi par ģenerāli Pēteri Radziņu, kuram bija nopelni Latvijas un arī Ukrainas atbrīvošanas cīņās. Ideja sarīkot šādu izstādi, kas vispirms notika Jelgavā, bija Pēterim Miļūnam,» stāsta T.Lazda.
