Pēc septembrī Latvijas medijos izskanējušās ziņas, ka divas krievu meitenes Jelgavā piekāvušas vienaudzi, kas bēgļu gaitās bija ieradusies no Ukrainas, iestājies klusums. Policija nav ierosinājusi kriminālprocesu, ne arī paziņojusi sūdzības iesniedzējiem, ka lieta nozieguma trūkuma dēļ izbeigta. Vecāki baidās, ka, nesodot pāri darītājas, konflikts var atkārtoties, turpretī pedagogi uzskata, ka lietas publiska vētīšana nebūtu lietderīga.
Dzīvespriecīgā skolniece, ko «Ziņas» kopā ar māti Jekaterinu Ščerbinu satika Lāčplēša dienas lāpu gājienā, nekādi nesaistījās ar tēlu, ko par šo bērnu radīja Latvijas Televīzijas raidījums «Ceturtā studija», «informējot», ka 15. septembrī Jelgavā uz ielas piekauta ukraiņu meitene.
Toreiz «Ziņas» tūlīt noskaidroja, ka konflikts notika nevis uz ielas, kā tika minēts, bet gan bērnu un jauniešu centrā «Junda». Turklāt tam ir sadzīvisks raksturs.
Pieaugušam būtu sarežģīti, kur vēl bērnam!
Jelgavas 5. vidusskolas direktore Natela Seļiščeva saka: «Nākamajā dienā pēc notikušā meitene kopā ar tēvu bija pie manis. Viens vaigs viņai bija iesārts.» Policijas ekspertīze miesas bojājumus nekonstatēja. Direktore piebilst, ka sestklasniece skolā iekļaujas labi, uzticas klases audzinātājai Dacei Lielansei, saprotas ar skolēniem. Meitene pietiekami pārvalda krievu valodu, un skolā ar viņu papildus tiek strādāts latviešu valodas (to viņas klasesbiedri jau mācījušies piecus gadus vairāk) apguvē. «Kā būtu pieaugušam cilvēkam, ja tas pēkšņi pārceltos uz citu vidi, citiem sadzīves apstākļiem, kur nav ne veco draugu, ne radu? Protams, ne viegli. Vēl jo grūtāk bērnam,» saka N.Seļiščeva. Direktore uzskata, ka starpgadījuma plaša izziņošana medijos nenāca par labu meitenes adaptācijai Latvijā. Viņa nesaskata, ka starpgadījumā «Jundā» varēja būt kāds nacionāla rakstura naids – vienkārši sastrīdējās dažādas mentalitātes, temperamenta un rakstura bērni.
Meitene cietusi psiholoģiski
Valsts policijas pārstāve Ieva Sietniece atzīst, ka administratīvā procesa izbeigšana nebūt nenozīmē, ka cietusī meitene nav pazemota. Tāpat, viņasprāt, neesot noliedzams, ka agresīvo skolnieču rīcība bijusi nepieņemama. Taču incidentā nodarītais nav bijis atbilstošs likumā paredzētajām pārkāpuma pazīmēm, un problēma izvērtējama vairāk ētikas un audzināšanas kontekstā.
J. Ščerbina uzskata, ka tomēr vajadzētu notikušo pāridarījumu iztirzāt un vainīgos sodīt. Pretējā gadījumā, viņasprāt, kaut kas līdzīgs varētu atkārtoties. Meitenes vecāki piebilst, ka bērns cieš psiholoģiski, baidās kaut kur iet vienatnē. «Jundā» viņa vairāk nav bijusi, taču mūzikas skolā veicoties labi. Meitenes tēvs Valentīns Zborovskis piebilst, ka dzīve Jelgavā ģimenei ir grūta. Viņš jau vairākas reizes ir mainījis darbu, lai pietiekami nopelnītu dzīvokļa īrei un uzturam. Sievai Jekaterinai reizi desmit dienās jābrauc uz Rīgu, lai Valsts Robežsardzes pārvaldē atzīmētos, ka nav atstājusi Latviju.
Materiāls atbalsts tikai tiem, kas dzīvo «Muceniekos»
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve Laura Laiva skaidro, ka 21. novembrī bija nolikts izskatīt jautājumu par patvēruma meklētāja statusa piešķiršanu J.Ščerbinai un viņas 2003. gadā dzimušajai meitai. Tomēr tā tika atcelta papildu apstākļu noskaidrošanas dēļ. «Kādi ir šie apstākļi, mēs nekomentējam, tikai varam piebilst, ka likums mums atļauj šāda lēmuma pieņemšanai veltīt vienu gadu,» teic L.Laiva un atklāj, ka patlaban pārvaldē tiek izskatītas gandrīz 70 Ukrainas pilsoņu lietas. «Tie ir ļoti jūtīgi jautājumi. Ukraina ir liela. Cilvēks var būt apdraudēts vienā valsts apgabalā un pilnīgi drošs citā. Turklāt, iespējams, apdraudējums pēc neilga laika jau būs zudis,» piebilst pārvaldes pārstāve. Jāpaskaidro, ka Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs V.Zborovskis un viņa sieva J.Ščerbina kopā ar diviem bērniem aprīlī pārcēlās uz Latviju no Kijevas apgabala, kur nenotiek karadarbība.
Saistībā ar ukraiņu ģimenes trūcīgajiem apstākļiem L.Laiva skaidro, ka saskaņā ar pastāvošajiem noteikumiem patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā «Mucenieki», katra persona saņemtu pabalstu 2,56 eiro dienā. Taču, dzīvojot ārpus šā centra, pabalsts netiek maksāts. To, cik bieži personai jāierodas apstiprināt, ka nav atstājusi Latviju, pēc L.Laivas teiktā, nosaka paši robežsargi. ◆
