Apmēram tūkstoš cilvēku klātbūtnē ar valsts himnu, karavīru šauteņu zalvēm, Bērzes mācītāja Jāņa Tāluma doto svētību sestdien valsts vadonim Kārlim Ulmanim viņa dzimtajās Pikšās Valsts prezidents Valdis Zatlers atklāja pieminekli.
Sīkās lietus lāses sestdienas rītā nebija atturējušas no tuvākas un arī tālākas braukšanas uz Dobeles novada Bērzes pagasta Pikšām lielākoties patriotiski noskaņotus vecākās paaudzes ļaudis, kuru bērnība ritējusi tā sauktajos ulmaņlaikos. Varēja manīt arī daudzus dažādu partiju politiķus, visvairāk no Zemnieku savienības, kas pieminekļa radīšanai bija ziedojusi 10 tūkstošus latu un tradicionāli septembra sākumā rīko K.Ulmaņa atceres sarīkojumus Pikšās. Atbraucis bija arī K.Ulmaņa brāļa mazdēls eksprezidents Guntis Ulmanis, kurš savas prezidentūras laikā tur ne reizi nebija bijis. Tagad viņš startē vēlēšanās no politiskās apvienības «Par labu Latviju». G.Ulmanis pieminekļa atklāšanā uzstājās ar kvēlu runu, kuru noslēdza ar domu, ka K.Ulmaņa idejas ir mūsu tautas nākotne. To varēja saprast arī kā aicinājumu mainīt mūsdienu demokrātisko valsts pārvaldes sistēmu. Jelgavnieks Ventspilī strādājošais režisors Agris Krūmiņš, kurš uz Pikšām bija ieradies kopā ar Jelgavas Latviešu biedrības grupu, «Ziņām» atzina, ka dzīve rāda, ka Latvijas tagadējais pārvaldes modelis nav ilgtspējīgs un esot vajadzīga K.Ulmaņa kā stingra, prasmīga valdnieka reinkarnācija. Ideja par jaunu pieminekli K.Ulmanim (Rīgā piemineklis atklāts 2003. gadā) nākusi no prezidenta Valda Zatlera, kurš pirms diviem gadiem viesojās Turkmenistānā, kur 1942. gadā Turkmenbaši pilsētā apcietinātais vadonis mira. Turkmēņi piekrituši pieminekļa uzstādīšanai viņa bojāejas vietā. Taču, kā «Ziņām» skaidroja Rīgas Latviešu biedrības Atbalsta fonda valdes priekšsēdētāja Mirdza Stirna, šī ideja pieklusa un vēl gaida piepildīšanos. Situācijai mainoties, «zemsaviešiem», kā arī citiem K.Ulmaņa godinātājiem sniedzot atbalstu, tika nolemts jaunu pieminekli uzstādīt Pikšās. To veidojuši tēlniece Arta Dumpe un arhitekts Laimonis Šmits, bet izkalis akmeņkalis Ivars Feldbergs.
