Vizma Belševica. «Billes skaistā jaunība», Rīga: «Jumava», 1999.
Vizma Belševica.
«Billes skaistā jaunība»,
Rīga: «Jumava», 1999.
Ziemassvētkos latviešu oriģinālliteratūrai uzticīgo 5000 lasītāju mājās nu jau trešo reizi iesoļoja Bille, tagad ar stāstu par savu jaunību. Vizmas Belševicas grāmatu varones piedzīvojumi «Billes skaistā jaunība» izpirkti divu nedēļu laikā, un jau top jauns grāmatas metiens. Šī ir trešā grāmata, kurā pasaule skatīta Billes acīm. Pirmā vēstīja par viņas bērnību, otrajā meitene piedzīvoja pusaudzes pārvērtības.
Vēl oktobrī iznāca pirmās grāmatas vēl viens papildmetiens, jo lasītāju interese par Billi ir negaidīti liela, bet janvāra beigās «Jumava» iecerējusi laist klajā «Billes skaistā jaunība» (pirmo) papildmetienu.
Stāsts par Billi nav rakstnieces autobiogrāfija tiešā nozīmē. Vizma Belševica raksta par to, «kā dzīvoja pilsētas nomalē ļoti trūcīgi cilvēki, kam ulmaņlaiki nebija nekāda paradīze. Arī nekāds īpašs patriotisms pie viņiem nebija manīts, bet nebija manīts arī tas, ka viņi sapņotu iekļauties Padomju Savienībā». Tā par savu gara bērnu saka pati autore. Ap Billes jaunību žogu uzcēlusi pēckara proza – drausmīga nabadzība, bads, dvēseliski un fiziski sakropļoti cilvēki, kas dodas pretī neizprotamai un daudziem nepieņemamai «gaišajai nākotnei». Savas kara cirstās brūces laiza arī pati pilsēta, kas tomēr ir jaunības paradīze, pat ja prieks un laime pieejami ārkārtīgi mazās devās.
Līdzīgi kā pirmajās divās grāmatās arī šajā rakstniece ar atsevišķiem, savstarpēji maz saistītiem notikumiem veido vienotu biogrāfisku studiju. Jaunā «Bille» ir 19 stāsti, kas nosacīti aptver laika posmu no Rīgas «atbrīvošanas» 1944. gada rudenī līdz 1946. gada ziemai.
Grāmata ir bagāta savā vienkāršībā, krāšņa ar savu valodu, kas vienmēr ir bijušas raksturīgas Vizmas Belševicas stila iezīmes.
