1. septembris šogad atskrēja ātrāk nekā parasti. Pat nevaru saprast, vai pie vainas bija netipiskais karstums, kas bija pārņēmis Latviju, vai daudzie smagie notikumi pasaulē.
Bet fakts ir skaidrs – ir sācies jaunais mācību gads. Arī manā ģimenē. Lielajai meitai šis ir īpašs 1. septembris – pēdējais vidusskolā, kas nozīmē daudz nopietnāku attieksmi pret mācībām – kā viņa pati saka – un krietni intensīvākas pārdomas par to, ko darīt pēc skolas pabeigšanas, jo šodienas pasaulē precīzu izvēli izdarīt ir grūti. Un patiesībā tā arī ir – kas zina, kāda pasaule būs pēc gada, kur nu vēl pieciem gadiem. Un kādu jomu speciālisti būs vajadzīgi un kurās nozarēs būs garantēts darbs.
Šis laikraksta numurs sanācis krietni daudz par izglītību – gan par pirmo skolas dienu reģionā kopumā, gan arī no biznesa skatupunkta, jo arī pašvaldības pārstāvji un uzņēmēji pēdējās dienās neviļus skāruši tieši izglītības jomu, jo pagājušās nedēļas nogalē notikušajā ekonomikas ministra, Jelgavas mēra un uzņēmēju tikšanās laikā daudz tika runāts par izglītību – arodizglītību, bez kuras nevienas valsts tautsaimniecība pa īstam nemaz nevar attīstīties, jo ko gan darīsim ar daudzajiem juristiem, informācijas tehnoloģiju speciālistiem un citiem augsti mācītiem cilvēkiem, ja mums aptrūksies amata meistaru – maiznieku, konditoru, galdnieku, celtnieku? Te arī ir galvenais jautājums – mēs gadu gadiem viļājam šo karsto kartupeli pa rokām, bet nekur tālāk tikuši neesam. Visu laiku sūkstāmies, ka izglītības joma mums pieklibo, taču paši īsti līdz galam nespējam vienoties, ko mums īsti vajag.
Tāpēc ar cerību raudzījos Svētes pirmsskolas iestādes atklāšanas pasākumā uz tiem daudzajiem mazajiem ķipariem (kā viņus vakar mīļi visi pasākuma viesi savās uzrunās dēvēja) un domāju – varbūt šie jaunie Latvijas pilsoņi varēs izaugt stabilā valstī, kur būs nolikti skaidri sasniedzamie mērķi un kur katrs pamatskolēns un vidusskolēns jau skaidri zinās, kādu izvēli izdarīt, jo jau iepriekš būs precīzi pateikts, ka gadā Latvijas tautsaimniecībai vajadzēs tik juristu, tik ekonomistu, tik galdnieku, tik maiznieku, tik metālapstrādes speciālistu utt. Ja tas tā notiks, mazajiem Svētes bērnudārza audzēkņiem būs daudz vieglāk atrast savu īsto ceļu dzīvē. Jo vismaz tā sākums viņiem ir sarūpēts gana labs – tā ir īpaša dāvana sākt izglītības ceļu pavisam jaunās telpās, kur viss spīd un laistās, kur padomāts par katru un ikvienu! ◆
