Mani pēdējā laikā uztrauc, ka personas, kam izsniegtas likumīgas atļaujas ieroču glabāšanai un nēsāšanai, tos bieži izmanto.
Mani pēdējā laikā uztrauc, ka personas, kam izsniegtas likumīgas atļaujas ieroču glabāšanai un nēsāšanai, tos bieži izmanto. Atkal sašauti divi policisti. Vīram, kas to izdarīja, laikam bija atļauja.
Vai tad valdība, policija, Iekšlietu ministrija nevar kaut ko darīt, lai apturētu šaujamieroču izplatību Latvijā? Nav dzirdēts, ka tie tiktu likumīgi izmantoti, lai aizsargātu sevi, ģimeni vai draugus no uzbrukumiem. Bet daudzreiz gadījies lasīt, redzēt TV par citām nelikumīgām darbībām ar ieročiem.
Īpašnieki neprot šaujamos glabāt, tādēļ tos nozog, vai arī paši tos kaut kur aizmirst. Piemēram, bijušais Saeimas deputāts Jānis Ādamsons pazaudēja pistoli. Citi savukārt ar savu ieroci izdara pašnāvību, gadās, ka šaujamo pašnāvnieciskos nolūkos izmanto viņu radinieki.
Ar ieročiem izdara noziegumus. Laupīšanas, slepkavības, huligānisms, rekets, iebiedēšana… Pajautājiet, kā jūtas ieroču īpašnieku ģimenes locekļi. Daudzi ir iebiedēti un baidās ziņot par to policijai.
Sabiedriskās vietās uzturēties kļūst bīstami, jo nav zināms, kurā brīdī kāds sāks šaut, jo nav aizliegts staigāt apkārt ar ieročiem. Drīz jau sāks šaujamos nest uz skolu, jo ne vienmēr tie glabājas tā, lai pie tiem netiktu klāt bērni vai pusaudži.
Policija nevar visus izkontrolēt. Tāpēc, manuprāt, tai vajadzētu uzņemties risināt jautājumu par ieroču izplatīšanas ierobežošanu Latvijā. Ja policija uzskata, ka šādi ierobežojumi nav vajadzīgi, tad jājautā, vai tā ir gatava veikt attiecīgus drošības pasākumus sabiedriskās kartības uzturēšanā.
Arī masu saziņas līdzekļi varētu aktualizēt šo jautājumu.
Zenta
