Vidējās paaudzes Tautas deju ansamblis «Ritums» 30 gados iepazinis ritmu un spītu.
«Ansamblis «Ritums» pats par sevi ir tradīcija. Viens no pirmajiem vidējās paaudzes deju kolektīviem Jelgavā. Vārds, kas pietiekami ilgi skanējis kultūras dzīves apritē,» aicinot uz kolektīva 30 gadu jubilejas koncertu, kas risināsies 13. novembrī pulksten 19 Jelgavas kultūras namā, teic jaunā «ritumiete» un koncerta organizētāja Ilze Līduma. Viņa saka – sestdien daudziem būs interesanti pavērot, kāds «Ritums» ir patlaban, jo pērn iepriekšējo vadītāju Andu Zeidmani nomainīja Laura Grinberga. Vērtības iekodētas nosaukumāKoncertā klātesošos priecēs «Rituma» visu laiku un paaudžu dejotāji. Kopā teju simts. 60 bijušie «ritumieši» gatavo desmit dejas A.Zeidmanes vadībā, un aptuveni tikpat priekšnesumu būs skatāmi jaunā sastāva 30 dejotāju izpildījumā. Domājot par koncerta programmu un vēlamo noskaņu, «ritumieši» sapratuši, ka tā paslēpusies pašā nosaukumā. R – ritms, I – iedvesma, T – tradīcijas, U – uzticība, M – mīlestība un S – spīts. «Šīs vērtības jūtam savā kolektīvā un iekodējam savā būtībā. Un šādi tiek organizēts koncerts piecās daļās. Katrai savs stāsts un savas dejas,» stāsta I.Līduma.Sākumā nesapratuši, ko un kā«Rituma» pirmsākumi meklējami 1980. gadā, kad uz pirmo mēģinājumu sanāca kādreizējie TDA «Kalves» un «Jaunība» dejotāji Maijas Sālzirnes vadībā. Jau pirmajā pastāvēšanas gadā kolektīvs izcīnīja tiesības piedalīties republikas dziesmu un deju svētkos, bet Tautas deju ansambļa nosaukumu tas ieguva 1985. gadā. «Ritums» plaši koncertējis gan Latvijā, gan ārpus tās robežām, piemēram, Igaunijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Holandē un Vācijā, piedalījies dziesmu un deju svētkos, starptautiskos deju festivālos un citos pasākumos, allaž meklēdams savu ritmu, stilu un soļu rakstu. No 1994. gada kolektīvu vadīja A.Zeidmane, līdz pērn šo darbu pārņēma L.Grinberga. «Esmu izbijusi Andas «Diždanča» dejotāja. Zināju, ka viņa meklē «Ritumam» jaunu vadītāju, un smejoties teicu, ja neatrod citu savā vietā, lai sauc mani. Anda pieķērās šai domai, un te nu es esmu,» savu ceļu līdz kolektīvam atklāj L.Grinberga. Līdz ar viņu to atradis teju viss līdzšinējais «Rituma» sastāvs. «Es arī tikai pagājušajā gadā sāku dejot Lauras vadībā. Iepriekš biju skatījusies, kā uzstājas citi ansambļi, cik forši izdejoties un būt kolektīvā. Tiklīdz tā nodomāju, vadītāja arī piedāvāja, vai nevēlos pamēģināt. Sākumā savācāmies daudzi tādi, kas īsti nesaprot, ko un kā, bet šā gada laikā esam atklājuši sevī spēku spītēt un atraduši, ka varam un kā vēl varam!» gandarīta ir Ilze Līduma. Jaunos dalībniekus spējuši iedrošināt arī ilggadējie dejotāji, piemēram, Dainis Ansonskis un Gundega Kuciņa, kura «Ritumā» deju soli raisa kopš tā dibināšanas. Aicina mājās palicējusKoncertēšanas ziņā šis kolektīvam bijis nosacīti tukšs gads bez lieliem republikas mēroga pasākumiem un deju svētkiem, kurā meklēt jaunu sākumu un nostiprināt iegūtās prasmes. «Tāpēc vēlamies aizbraukt uz ārzemēm, kam intensīvi meklējam dažādas iespējas. Svarīgi sevi parādīt, bet galvenais – kopā piedzīvot!» pārliecināta kolektīva vadītāja. Tradīcijās top piederības un kopā būšanas izjūta. Dejotāji rīko savu Ziemassvētku balli, kopā ar ģimenēm dodas divu dienu ekskursijās, draudzējas ar Ikšķiles jaukto vokālo ansambli «Grams», kurš piedalīsies arī 30 gadu jubilejas koncertā. «Vēl mums ir obligāti atcerēties un samīļot tos, kuri sniedz pirmo koncertu. Jauna tradīcija, ka braucam dejot uz pansionātiem, lai iepriecinātu to iemītniekus. Šosezon jau esam bijuši divos,» piebilst L.Grinberga, novēlot saviem dejotājiem nepazaudēt šo īpašo dejošanas «smeķi». «Smejos, ka deja ir atkarība, jo tajā izjūt ko tādu, ko citur nevar rast. Iespēja parādīt sevi, uztrenēt ķermeni, gūt emocionālu baudījumu,» teic vadītāja. Viņa cer, ka jubilejas koncertā šo īpašo garšu spēs sajust arī tie, kas vēl nav izšķīrušies par labu dejošanai. «Kolektīva sākotnējais nosaukums ir «Aicinājums», tāpēc vēlamies aicināt savā pulkā tos, kuri gribētu dejot, bet palikuši mājās,» iedrošina L.Grinberga.
