1944. gada rudenī, pildot savu pienākumu, Jelgavas pils salas aizstāvji drosmīgās cīņās vairākas nedēļas noturēja šauru zemes trīsstūri starp Lielupes un Driksas krastiem.
1944. gada rudenī, pildot savu pienākumu, Jelgavas pils salas aizstāvji drosmīgās cīņās vairākas nedēļas noturēja šauru zemes trīsstūri starp Lielupes un Driksas krastiem. Ienaidnieks Jelgavas drupās bija tuvu, tikai ap 50 metru šķīra kaujas līnijas vienu no otras. Ienaidnieka snaiperi bija modri, tāpēc sevišķi uzmanīgiem vajadzēja būt dienā. Nāve glūnēja visur, trāpījuma vietās arvien pa gaisu lidoja ķieģeļu drumslas. Rosība sākās pievakarēs. Krita artilērijas un granātmetēju šāviņi, spindzēja lodes simtgadīgajos pils parka kokos, brīžiem spēlēja «Staļina ērģeles» – katjušas. Sprādzienos krita lielie parka koki, drupa Jelgavas pils un pils teātra sienas, taču karavīri atvairīja ienaidnieka uzbrukumus vienu pēc otra. Tā par katru zemes pēdu var stāvēt tikai īsti vīri, kas jau pārdzīvojuši un pārvarējuši kara šausmas. Šie vīri saistīja lielus ienaidnieka spēkus un kara tehniku, kas tiecās uz Rīgu.
Šodien starp Lielupi un Driksu uz šaurās zemes strēles atkal lepni stāv staltā Jelgavas pils un stāsta par tām senajām Otrā pasaules kara dienām, kad še notika kauja par Zemgales galvaspilsētu Jelgavu un tās varonīgajiem aizstāvjiem.
