Mēs visi esam pieraduši pie vides, kurā dzīvojam. Parasts mums liekas gaiss, ko elpojam, ikdienišķi šķiet miglas vāli āboliņa laukā un lietuslāses, kas krīt no pielijuša egles zara.
Mēs visi esam pieraduši pie vides, kurā dzīvojam. Parasts mums liekas gaiss, ko elpojam, ikdienišķi šķiet miglas vāli āboliņa laukā un lietuslāses, kas krīt no pielijuša egles zara. Tūkstošiem reižu esam jutuši dažādu smaržu pieskārienu, klausījušies putnu dziesmās, apbrīnojuši puķu krāsu un ziedu daudzveidību. Apzināti vai neapzināti, tomēr mēs visi tiecamies pēc ciešākas saskares ar dabu. Viena no saiknēm – ziedi. Daudziem to audzēšana, kopšana, attīstības vērošana ir prieka un gandarījuma avots. Par to, lai šāda prieka būtu pēc iespējas vairāk, rūpējas daudzi elejnieki. Nu jau par tradīciju ir kļuvušas ziedu izstādes pašā Elejas centrā, veikala «Manta» skatlogā. Par tām priecājas ne tikai elejnieki, arī iebraucējiem tiek pa drusciņai puķu prieka. Savākt vienkopus šo skaistumu ir apņēmusies Hedviga Pētersone, arī pati būdama aktīva izstāžu dalībniece. Čaklas puķu audzētājas un izstāžu dalībnieces ir Lūcija Lāce, Vilma Šabule, Elza Bormane, Ženija Renkmane, Paulīne Hofmane, Aina Joze, Agra Straumane.
Vaicāta, kāpēc ap viņas māju tik daudz ziedu, Lāces kundze atbild: «Bet citādāk es nevaru, bez puķēm dzīvot nemāku! Es tās audzēju sava prieka pēc.» Viņa pati tiek galā ar visiem zemes darbiem, stādīšanu, sēšanu un kopšanu.
Ir prieks par cilvēkiem, kas nesūrojas par grūto darbu, kas audzē puķes savam un citu priekam. Paldies puķu audzētājām!
