Kaujas gatavībā jāuztur kā ziemas, tā vasaras ekipējums.
Kā laikapstākļi var tracināt! Tikko tu, cilvēks, esi ieziemojis vasaras copenes un kā teorijā, tā praksē iedziļinājies zemledus makšķerēšanas pasaulē, tā atkal kārtējais atkusnis, kārtējie plusi, ziemas kaste tiek iemesta stūrī, ledus boris noguļas plauktā un acu skatiens jau paveras vasaras makšķeru virzienā. Bet tad atkal sniegs un nedaudz uzsalst. Nu pilnīgs sviests – teiktu katrs otrais ziemas «spečuks». Taču tie, kas daudz neprāto par laiku un cenšas, cik vien ātri var, pielāgoties, nemaz īpaši neskumst par straujajām pārmaiņām un kaujas gatavībā uztur abu gadalaiku ekipējumu un inventāru.
Uz jūru un Liepājas kanālu
Daudzi dodas tā saucamajā divdienniekā uz Liepājas pilsētas kanālu, kur jau agrās rīta stundās jāieņem pozīcijas stinšu un vēdzeļu copei. Vīri un sievas stāv rindā kā alvas zaldātiņi un velk. Velk visi. Stintēm izmērs vidējs un liels, savukārt vēdzeles acīmredzot sekojušas stinšu bariem, un, kā saka vietējie, tā vien šķiet, ka viss kanāla dibens noklāts ar vēdzeļu kārtu. Vēl kāda nepārbaudīta versija ir par līdaku copi naktī. Viens labi pazīstams copmanis zināja, ka pilsētas kanāla tiltu tuvumā, kur ūdens tiek apspīdēts, ļoti labi uz gumijas zivs sevi piesaka līdakas. Tā ir vai nav, grūti spriest, jo pats neesmu redzējis.
Tie, kam vēl palikusi nostalģija pēc butēm, dodas uz jūru. Pēdējās dienās gan īpaši nav atļāvis izvērsties brāzmainais vējš, bet pagājusī vētra, kas Baltijas jūras piekrasti sasniedza ar 35 metru sekundē brāzmām, noteikti butes ir piemetusi tuvu krastam.
Venta
Venta lejtecē ap Ventspils novadu un aptuveni līdz Abavai sola vēdzeļu copi. Runājot ar cilvēkiem, kas šo posmu labi pazīst, vēdzeļu tiešām ir daudz un upē sāk ienākt arī stintes. Nakts tumsā nekādi brīnumi nav arī vimbas un brekši. Vēdzeles galvenokārt uzturas krāču posmos. Savā ziņā Venta kļuvusi par vēdzeļu copes meku. Manā skatījumā tā ir zivīm bagātākā upe Latvijā. Nemaz nebrīnīšos, ka tuvākajā laikā licencēto zonu, kas ir no Kuldīgas līdz Abavas grīvai, pagarinās līdz Ventspilij.
Vidzeme
Par Kurzemi ir skaidrs, ka no ledus nav ne vēsts, bet Vidzemes augstienes ezeros tas vēl decembra vidū bija stabili staigājams. Diemžēl tuvākā nākotne zemledus copmaņiem neizskatās cerīga, tāpēc varēsim vilkt ārā «iekonservētās» vasaras copenes un uz priekšu pie vaļējiem ūdeņiem. Jau varēja redzēt, kā vīri velcēja pa Daugavu un mētāja spiningus gar krasta kantīm.
Un ko pats?
Pats devos vairākos virzienos. Vispirms apmeklēju Vecpiebalgas pusi, kur uz kāda Gaujas caurtekoša ezeriņa ledus «skaldīju» asarīšus, raudas un pličus. No visām trim zivju sugām mazākos liku uz ūdas, bet līdakas šajā dienā bija varen kūtras baroties. Piedzīvoju četras copes, no kurām uz ledus izlēca trīs zemmēri, un tikai vienai zaļsvārcei tika ierādīts tas gods bez samaksas braukt man līdzi uz mājām.
Nedaudz piebarojis ar «Timar» ziemas barību, biju pārsteigts, ka atvērās pāris āliņģu ar skaistiem, drukniem pličiem. Protams, gastronomiski nekas prātīgs nesanāk, bet vilkt šādus 200–300 gramu eksemplārus ar 0,07 milimetru aukliņu ir baigais kaifiņš. Gods kam gods – «Salmo» jaunā ziemas aukla izrādījās itin lietojama. Vienīgā nelaime bija vētra, kas tuvojās un gaisā veidoja vēja apļus, mēģinot par katru cenu sapīt tievu aukliņu. Pāris reižu tas arī izdevās, taču, tā kā uz ziemas copi parasti līdzi ir ap 20 dažādu mazmakšķerīšu, īpaši par šādām dabas izdarībām nesatraucos. Mormišku nost, makšķerīti kastē un nākamo rīku rokās. Vienmēr esmu apbrīnojis tos ziemas copmaņus, kam katrā šādā problemātiskā gadījumā ir liela vēlme veikt piņķerēšanās darbus turpat uz ledus, lai varētu turpināt copi. Un tad lādas un lādas… Savukārt uz jautājumu, kāpēc neiegādājas un mājās neuzsien rezerves copenes, atskan atbilde, ka pietrūkstot līdzekļu. Tajā pašā laikā divas paciņas cigarešu ir līdzi un vien kočiņš arī. Tam, redz, sanāk.
Uz Daugavu
Jā, Daugavā pabiju divās vietās divas dienas pēc kārtas. Pirmā atradās netālu no Saulkalnes, bet, kamēr veltīju uzmanību ezeriem, makšķernieki bija «skaldījuši» pannas asarus. Daudz nebija, bet trīs līdz piecus kilogramus savāca. Smuks loms, ja asaru izmēri sniedzās līdz 300 gramiem. Pie Saulkalnes ir ļoti labas vietas. Tur savulaik ekskavatori, rokot un ņemot granti, izveidoja ļoti pateicīgus zivju dzīves apstākļus, kas nozīmēja ļoti nelīdzenu grunti. Šādas vietas patīk praktiski visām zvīņveidīgajām būtnēm. Turklāt dziļums tur ir no 1,5 līdz sešiem metriem. Īsta asaru paradīze.
Otrā vieta, kas pazīstama jau kopš seniem laikiem, ir Kokneses pusē. Diemžēl nestabilā ledus dēļ līdz īstajām vietām nevarējām uziet, tāpēc nācās samierināties ar tuvāko krasta joslu. Arī rezultāti attiecīgi – «ašuks» krietni mazāks, bet daudz. Varēja itin labi pasportot, bet uz mājām gan neviens neaizbrauca, jo tika dots rīkojums par amnestiju un paaugšanos.
Ko darīt tālāk?
Pašam ir vairāki vilinoši piedāvājumi. Atliek vien izvēlēties, kurp braukt. Labprāt aizlaistu vēl butēs, bet nav piemērota vēja – tas, kas pūš, plekstu copei ir pavisam nederīgs. Turklāt, ja klausa sinoptiķus, sagaidāmas arī brāzmas līdz pat 15 metriem sekundē. Ir ideja apmeklēt Liepājas pilsētas kanālu (tas pa dienu) un vakara copē atpakaļceļā piestāt pie Ventas uz vēdzelēm. Kā tas īstenosies, redzēsim, bet visiem copmaņiem laimīgu jauno gadu, ne asakas un esiet prātīgi! ◆
Receptes
Vēdzeles gulašs
1 kg vēdzeles 50–100 g eļļas3–4 sīpoli ēd.k. krējuma 2 ēd.k. tomātu biezeņa1–2 lauru lapas sāls, pipari, nedaudz miltu
Pagatavošana Vēdzelei novelk ādu un sadala filejas gabaliņos, apcep eļļā ar smalki sagrieztiem sīpoliem. Pielej nedaudz ūdens, pievieno tomātu biezeni, krējumu, lauru lapas, piparus, sāli un mazliet miltu. Sautē 20–30 minūtes. Sanāk trīs četrām personām.
Cepts zandarts Ļeņingradas gaumē
800 g zandarta 1 ēd.k. miltu 4 ēd.k. kausēta sviesta 4 sīpoli sāls, pipari, dilles, pētersīļi
Pagatavošana Zandartu sagriež gabalos, ieziež ar sāli un pipariem, apvārta miltos un cep no abām pusēm. Sīpolus sagriež gredzenos, apkaisa ar miltiem un cep kausētā sviestā, līdz zeltaini, pēc tam saliek sietiņā, lai notek sviests. Gatavo zandartu liek uz šķīvja, pievieno ceptus kartupeļus, apkaisa ar ceptiem sīpoliem un zaļumiem, izrotā ar daiviņās sagrieztiem tomātiem.
Vēdzele ar kabačiem krējuma mērcē
150 g vēdzeles 5–10 g miltu15 g kausēta sviesta10 g sviesta 230 g kabaču 3–5 g siera 150 g krējuma 3 g rīvmaizes pipari, sāls, zaļumi
Pagatavošana
Kabačus notīra, sagriež, mazākos – gredzenos, lielākos – šķēlītēs, apkaisa ar sāli un cep sviestā. Porcijās sagrieztu zivi arī apkaisa ar sāli un pipariem, panē miltos un cep sviestā. Apcepto zivi pārliek uz cepeškrāsns pannas, uzber apceptos kabačus, aplej ar krējumu, apkaisa ar sieru, kas samaisīts ar rīvmaizi, pa virsu uzliek nedaudz sviesta un šauj cepeškrāsnī. Pasniedz cepeškrāsns pannā. Šādi var pagatavot arī mencu, zandartu, līdaku un samu.
parcopi.lv
