Ja vecākiem pajautātu, no kā viņi visvairāk baidās, atbilde būtu: narkomānija un alkoholisms. Uz šo kaitīgo ieradumu fona smēķēšana, protams, nobāl, taču vienīgi tāpēc, ka nikotīna kaitīgās sekas izpaužas lēnāk un nemanāmāk.
Ja vecākiem pajautātu, no kā viņi visvairāk baidās, atbilde būtu: narkomānija un alkoholisms. Uz šo kaitīgo ieradumu fona smēķēšana, protams, nobāl, taču vienīgi tāpēc, ka nikotīna kaitīgās sekas izpaužas lēnāk un nemanāmāk.
Pasaules Veselības organizācijā aprēķināts, ka no smēķēšanas izraisītām slimībām pasaulē ik gadu mirst 3,5 miljoni cilvēku. Pīpmaņu skaits nepārtraukti palielinās. Lēš, ka ap 2020. gadu tabaka var katru gadu paņemt pat 10 miljonu dzīvību. Tad pieauguši būs tie, kas patlaban vēl ir bērni un pusaudži.
Parasti pirmo cigareti piedāvā draugs (draudzene). Lūk, kādēļ pusaudzis izšķiras to pamēģināt: ziņkārība, bailes izrādīties tādam kā baltajam zvirbulim; vēlme ieriebt vecākiem (īpaši, ja īsi pirms tam bijusi ķilda).
Pirmā dūma ievilkšana gandrīz visiem izraisa apreibumu, dažiem pat vemšanu. No tā veselībai netiek nekas pārāk slikts – ja vien procesu neatkārto. Nikotīna viltība slēpjas apstāklī, ka pusaudzim atšķirībā no pieaugušajiem fiziskā atkarība var iestāties ātrāk nekā psiholoģiskā. Tas ir, lolojums vēl nav jēdzīgi iemācījies rīkoties ar šķiltavām, kad organisms jau brēc: dod šurp manu nikotīna devu!
Organisms cieš no nikotīna, taču galveno ļaunumu nodara darvas. Tieši dūmi satur formaldehīdu, benzolu un citas ļoti indīgas vielas, kas izraisa vēzi. Cilvēkiem, kas sākuši smēķēt no 15 gadu vecuma, audzēju konstatē piecas reizes biežāk nekā tiem, kas to darījuši pēc 25 gadiem. Ja smēķēšanu atmet, tad jau pēc pieciem gadiem saslimšanas iespējas kļūst ievērojami mazākas.
Kad dūmi sasniedz plaušas, tie nogulsnējas darvas veidā. Un tas, kas atrodas līdzās pīpmanim tāpat vien, ar savām plaušām vēdina telpu. Te slēpjas ne tikai draudi saslimt ar vēzi, bet arī ar pneimoniju, emfizēmu, iemantot hronisku bronhītu.
Pusaudžiem ikviena šausmīga slimība šķiet kaut kas tāds, kas nu nekādā ziņā nepiemeklēs viņus. Tādēļ jauniešiem var piedāvāt interesantu mēģinājumu: cieši piespiest lūpas pie rokas un izpūst dūmus. Tumši brūnais plankums uz ādas samērā labi ilustrē to, kā ieskatās pīpmaņa plaušas.
Smēķēšanas laikā tajās nokļūst oglekļa dioksīds – tas pats, kas pukšķina no automašīnu izpūtējiem. Šī gāze asinīs aizvieto skābekli, līdz ar to visi orgāni, tai skaitā smadzenes, sāk izjust skābekļa badu. Ja smēķē ilgstoši, asinsvadi zaudē elastīgumu, to sieniņās veidojas lērums sīku plaisiņu. Iekšējā virsma no gludas pārvēršas raupjā, grubuļainā, pie nelīdzenumiem labi pieķeras tauku un kaļķa daļiņas, veidojas tā sauktās “bļaškas”. Pēc tam iespējami dažādi smadzeņu apasiņošanas traucējumi, ieskaitot insultu, koronārās asinsrites traucējumi (līdz pat infarktam) un par 20 līdz 25 gadiem saīsināts mūžs. Agrāk aterosklerozi uzskatīja par vecāka gadagājuma cilvēku kaiti, bet mūsdienās tā kļūst arvien “jaunāka”: “bļaškas” konstatē pat vienpadsmit (!) gadu veciem bērniem!
Nokļūstot asinīs, oglekļa oksīds aktīvi izspiež skābekli no visiem orgāniem un audiem. Hronisks skābekļa trūkums puišeļus var nolemt impotencei, bet meitenēm radīt pelēkus, grumbainus vaigus. Ja viņas savlaicīgi netiks galā ar kaitīgo ieradumu, ir lielāka problēmu varbūtība dzemdību laikā: pastiprinātas asiņošanas risks, spontāns aborts, priekšlaicīga augļa ūdeņu noplūšana, bet dažkārt pasaulē var nākt nedzīvs mazulis. Vārdu sakot, ja katrs pīpmanis pilnā mērā apjēgtu smēķēšanas kaitīgumu, tad to turpinātu tikai vājprātīgie.
Galvenais iemesls, kādēļ bērns sāk smēķēt, ir vēlēšanās kļūt pieaugušam. Cigarete pusaudža pirkstos līdzinās burvju nūjiņai, pie kuras viņš tveras, lai sajustu lielāku drošību, tāpēc arī nomest to ir tik grūti, jo darbojas psiholoģiskās aizsardzības mehānisms.
Daudzi vecāki ir pārliecināti, ka tas ir skolas un valsts uzdevums – norobežot jauno paaudzi no smēķēšanas. Valstij jāaizliedz tabakas reklāma, bet pedagogiem jārīko izglītojošas lekcijas. Prakse liecina, ka bērni arī tad, ja klausās zinātniskus priekšlasījumus, īsti tic tikai saviem vecākiem. Šo ticību viņi ne vienmēr izrāda, taču tādēļ tā nav mazāka.
Izeja? Vairāk jābūt kopā ar saviem bērniem, jāzina viņu problēmas, jāorientējas notikumos, kuros viņi tiek ierauti. Pusaudžiem nepieciešams, lai līdzās atrastos pieredzējis, mīlošs pieaugušais. Mīliet bērnu un ļaujiet viņam dzīvot! Lai pamēģina cigareti, lai noskaidro savas attiecības ar to, lai pastāsta arī jums. Uzticēšanās ir vienīgais nosacījums, kuru ievērojot iespējams sasniegt ārkārtīgi daudz. Ja starp jums un bērnu šādu attiecību trūkst, sāciet tās veidot – tūlīt pat, no šā brīža.
