Aizvadītā nedēļas nogale daudziem jelgavniekiem pagājusi zem Zemgales novada uzņēmējdienu zīmes.
Aizvadītā nedēļas nogale daudziem jelgavniekiem pagājusi zem Zemgales novada uzņēmējdienu zīmes. Tuvāku un tālāku uzņēmēju uzmanību novada izstāde saistījusi jau kopš 1993. gada. Šoruden pasākuma organizēšanu bija uzņēmies reģionālo izstāžu centrs EXPOO, kas citos Latvijas novados līdzīgus biznesa saietus rīko jau divus gadus.
Uzņēmējdienu ainiņas
Zemgales izstādes vadītājs Alens Lukašenko atzīst, ka pasākuma organizēšana mūsu pusē ne ar ko sevišķu nav atšķīrusies no citiem novadiem ne uzņēmēju atsaucības, ne dalībnieku daudzveidības un īpatsvara ziņā. Tiesa, citur, piemēram, Vidzemes uzņēmējdienās Valmierā, ar Somijas un Igaunijas līdzdalību izstādei izdevies piešķirt starptautisku nozīmi. Vidzemē un Kurzemē sabiedrība EXPOO uzsākusi arī specializēto ar celtniecību un būvniecību saistīto izstāžu rīkošanu. Nākamgad būvniecības izstādes gaidāmas Liepājā, Ventspilī un Valmierā. Vidzemē un Kurzemē būs arī atsevišķa pārtikas un lauksaimniecības izstāde, Liepājā – autotransporta izstāde. Zemgale pagaidām tādām vēl nav nobriedusi.
Reģionālās izstāžu sabiedrības pārstāvji ar direktoru Jāni Trumpiku priekšgalā uzsver, ka līdz ar EXPOO iesaistīšanos Zemgales izstāde nenoliedzami kļuvusi profesionālāka, jo iepriekšējās vairāk dominējusi gadatirgus piegarša.
Aptaujātie izstādes dalībnieki un agrāko tradicionālo rudens pasākumu rīkotāji nenoliedza, ka ir audzis izstādes vizuālais un aprīkojuma līmenis. Tiesa, tas maksājis pieklājīgu summu. Tāpēc uzņēmumi, kam trūcis pārliecības par ieguldīto līdzekļu atpelnīšanu ar tirdzniecību un efektīvu klientu piesaistīšanu perspektīvā, no līdzdalības izstādē atturējušies. Līdz ar to mūspuses uzņēmēju rindas bija retākas. Domes pārstāvji pieļauj, ka līdzdalību ietekmējuši arī izstāžu sabiedrības atlases principi. Lai gan EXPOO rīcībā nodotas ziņas par iepriekšējo gadu dalībniekiem, pāris nedēļas pirms pasākuma informācija par tā norisi nav saņemta.
Toties ražotāju un produkcijas izplatītāju no citiem Latvijas novadiem gan netrūka.
Kaut arī pasākuma rīkotājiem bija pārliecība par tā lietderību, uzņēmējdienās joprojām dominēja Veidenbauma viedo rindu «Un vēders dievs visaugstākais…» princips un gadatirgus noskaņas. Un lai nu ko, bet izgaršot dažādus labumus un apmierināt dienišķās vajadzības varēja ikviens. Pārtikas ražotāji un izplatītāji veidoja gandrīz 40 procentu no dalībniekiem. Interese par pārējām nozarēm un semināriem uz pārliecinošā pārtikas izstrādājumu un tirgotāju fona izskatījās piezemēta.
n – Patīk salīdzināt dažādo ražotāju produkciju. Ik reizi līdzīgos pasākumos līdz ar nogaršošanas iespējām apņemos tikt lielākā skaidrībā par saviem iecienītākajiem produkcijas veidiem. Sevišķi par gaļas izstrādājumiem, kam veikalos reti kad klāt pievienotas ražotāja etiķetes, bet firmas veikals pilsētā ir tikai vietējam kombinātam. Bagātīgā piedāvājuma priekšā cilvēks apmulst, un pēc pāris stendu nopietnākas iepazīšanas galvā iestājas īsts juceklis. Tad vairs nav nekādas pārliecības par visgaršīgāko. Un kā ne, ja izstādē ir gan Jelgavā, gan Talsos un Tukumā, gan Rīgā un Cēsīs un vēl kur citur tapuši izstrādājumi. Iegādājos kādu vēl nebaudītu produktu un noteikti arī pazīstamas lietas.
n – Neko īpašu un vēl neredzētu gan nemanīju. Varbūt vienīgi Austrumu gardumi Jelgavā ir pirmoreiz. Bet tie ir specifiski. Izskatās kārdinoši, taču – pārlieku saldi.
n – Lai cik tas būtu dīvaini, tikai tagad pārliecinājos par «Zemgales piena» «Juto» sieru lieliskajām garšas īpašībām. Interesanta ir «Bangas» zivju produkcija. Iepriekšējos gados gan bija lielāka zivju izstrādājumu izvēle. Taisni brīnums, bet arī maizes izstrādājumus piedāvāja tikai viens uzņēmums, un tas pats – no Vidzemes.
n – Piektdien izmēģināšanai nopirku kartupeļu klimpas ar gaļu. Nu lieliskas! Jelgavas veikalos nekur tādas nebiju redzējusi. Uz fasējuma izlasīju, ka tās atvedusi kāda Madonas firma, bet pēc uzņēmuma pasūtījuma klimpas ražotas Lietuvā. Tas liekas ļoti godīgi. Zinu, ka «Zemgales piena» jaunie sieri tiek ražoti Polijā, bet tas nekur neparādās. Svētdien atkal pirku kartupeļu klimpas – gan ar, gan bez gaļas. Derīguma termiņš ir vēl divas nedēļas, un saimes galdam būs kas interesantāks. Priecātos, ja arī mūsu pilsētas veikalos šos izstrādājumus varētu nopirkt. Gatavot tās pašai ir pārāk liela noņemšanās.
n – Ievēroju un nogaršoju Rūjienas sieru, kam tauku saturs ir tikai 15 procentu. Tas ir vismaz trīsreiz liesāks par iecienīto Krievijas un Holandes sieru. Arī pēc garšas siers likās ļoti labs. Labprāt to pirktu pastāvīgi, tikai nezinu, vai tas pie mums pieejams.
Tādi ir atsevišķu izstādes apmeklētāju vērtējumi.
Šogad izstādes apmeklētāji varēja uzzināt arī par pašu valstī tapušām pārtikas piedevām. Centrālā savienība «Turība» uzsākusi jauna diētiska uztura bagātinātāja «Gastronorm» ražošanu. Tas satur pienskābi un piena olbaltumvielas, dabīgu B vitamīna kompleksu un aminoskābes, normalizē mutes un gremošanas trakta mikrofloru, novērš gremošanas traucējumus, ko ierosina pūšanas mikroorganismi, vēdera aizcietējumus, sargā zobus no mikrobiem, kas bojā emalju un rada nepatīkamu smaku mutē. «Osteonorm 2» domāts kalcija sāļu trūkuma novēršanai organismā. «Turība» piedāvāja arī Strautiņas kundzes receptes par abu uztura bagātinātāju izmantošanu.
Interesentu netrūka pie stenda, kur varēja iegādāties Latvijā ražotas dabas vielas brūču kopšanai, masāžas eļļas un krēmus. Firma «Pēda» no Valmieras izplatīja Čehijas firmu «Leros» un «Vitar» produkciju, dažādas ārstnieciskās tējas, kas lietojamas kā uztura piedevas, un augļu maisījuma tējas, kā arī vitaminizētās tabletes.
Jā, interese ir liela, bet ne visiem ir iespējas vajadzīgo iegādāties, sprieda stendu saimnieki. Īpaši rocības nozīmi uzsvēra uzņēmēji, kuru produkciju par pirmās nepieciešamības preci nenosauksi.
– Jelgavas ražotāju izstādēs piedalos no pirmsākumiem, bet cilvēku maksātspēja ar katru gadu iet mazumā, – saka uzņēmuma «Larelini» pārstāve.
Un tik tiešām, lai nu kam, bet latvietim par linu gultasveļas un citu izstrādājumu priekšrocībām, veselīgumu un izturību nav jāstāsta. Turklāt ik gadu «Larelini» piedāvā kādu jaunu krāsu gammu un izstrādājumu komplektācijas iespējas. Arī cenas salīdzinājumā ar veikalos piedāvātajām ir gandrīz uz pusi zemākas (rūtains palags – 3,40 lati). Diemžēl lielākā daļa tikai papriecē acis un painteresējas par firmas veikala adresi un sola tajā iegriezties kādreiz vēlāk.
Ar rocību vistiešāk saistīts arī izstādes apmeklējuma līmenis. Un jau no pirmajām tās darba stundām varēja pārliecināties, ka daudziem par dārgu bija arī 50 santīmu ieejas biļetes cena. Tie iztika ar kultūras nama apkaimē izvietotajām tirgotavām. To acīmredzot juta arī iekštelpās izlikto stendu apsaimniekotāji un pēdējās divās dienās klientu un pircēju meklējumos «izgāja ielās».
– Ja jau mēs par pieslēgšanos vienam elektrības kontaktam maksājam veselus 30 latus, tad vismaz apmeklētājiem par mūsu naudu varēja nodrošināt bezmaksas ieeju. Visai ģimenei sanāk dārgs prieks, – teica kādas firmas pārstāve.
Taču, ņemot vērā, ka gandrīz ikviens izstādi izmantoja dienišķās iztikas iegādei, ieejas biļetes naudiņu nebija grūti atpelnīt uz nedaudz zemāku produkcijas cenu rēķina.
