Ministru kabinets «jaunā laika režīmā» darbojas jau simts dienu. Tā teikt, varētu iedzīt pirmo mietiņu atskaišu koordinātu sistēmā.
Ministru kabinets «jaunā laika režīmā» darbojas jau simts dienu. Tā teikt, varētu iedzīt pirmo mietiņu atskaišu koordinātu sistēmā. Ko tad sastrādājuši vadītāji vienā no jaunākajām ministrijām – nupat februāra sākumā apstiprinātajā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (RAPLM)?
100 valdības dienām veltītajā preses konferencē būtiski bija no ministra Ivara Gatera un valsts sekretāra vietnieka Jāņa Ruško mutes dzirdēt, ka šogad beidzot plānots pārskatīt un, iespējams, arī izstrādāt jaunu likuma «Par pašvaldībām» redakciju. Kā norādīja J.Ruško, 1994. gadā pieņemtais likums vairs neatbilst mūsdienu valsts pārvaldei kopumā un «labākajiem pašvaldību piemēriem kaimiņos». Paredzēts, ka daudzi no likumā definētajiem pašvaldību uzdevumiem tiks precizēti vai pat mainīti. Starp tādiem minams joprojām neskaidrais jautājums par privātajiem namīpašumiem piegulošo teritoriju kopšanu, kas pašreizējā likuma izpratnē pašvaldībām uzliek par pienākumu tās uzturēt. Tas nozīmē, ka šā likuma norma ir pretrunā ar citiem likumiem un rada daudzas neskaidrības. Ministru arī neapmierina, ka pašvaldību likumā pašreizējā redakcijā to funkcijas iezīmētas pārāk vispārīgi un, godīgi sakot, bieži vien arī deklaratīvi.
Jautājumus izraisīja ministra paziņotais par to, ka pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma turpmāk būs pazīstama ar nosaukumu «Novadu veidošana», kas varbūt latvieša ausij ir tīkamāks apzīmējums un skaidrāk uzsver pašas reformas būtību. Domājams, ka svarīgākais šajā jautājumā būs tieši tas, ko atbildīgā valsts pārvaldes institūcija ar to saprot, jo, pēc ministra vārdiem, iznāk, ka turpmākos pāris mēnešus tiks apklaušinātas pašas pašvaldības, tām piedāvājot (jau kuro reizi!) apvienoties brīvprātīgi. Kopš stāšanās amatā ministrs 32 tikšanās reizēs sastapies ar vairāk nekā 300 pašvaldību vadītājiem, un šajās sarunās viens no būtiskākajiem jautājumiem vienmēr bijusi novadu veidošana. Reģionālās attīstības un pašvaldību ministru nebaidot šā procesa ieilgšana pat līdz desmit gadiem, jo, viņaprāt, būtiskākais, lai rastos «stipras un finansiāli neatkarīgas pašvaldības, uzklausot to viedokļus novadu veidošanas jautājumā un tikai tad noteikt termiņus, cik ilgā laikā Latvijā jāizveido novadi». Tā teikt, «.. dialogā ar pašvaldībām tiks noskaidrots, cik un kādi novadi nodrošinās Latvijas izaugsmi». Lai nu tā būtu, ja ministrs to uzskata par pieņemamu, tikai laikam pašas pašvaldības jau būs «nedaudz nogurušas» no katras jaunas valdības vēlmes uzklausīt viņu viedokli. Galu galā arī likumā paredzēts, ka novadiem Latvijā jābūt izveidotiem līdz nākamā gada beigām.
Jau pagājušā gada nogalē daudz šķēpu gan profesionāļu, gan valsts pārvaldes speciālistu vidū tika lauzts ap tagad pārdēvētās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Būvniecības departamenta funkciju pārdali starp tagadējo RAPLM un Ekonomikas ministriju. Saskaņā ar nolikumu visi ar mājokļu attīstību saistītie jautājumi, ieskaitot «Mājokļu aģentūru» (līdz šim to pazinām kā Centrālo dzīvojamo māju privatizācijas aģentūru) pāriet tās pakļautībā. Pamatojums jau it kā būtu skaidri neskaidrs vēl līdz šim laikam, tomēr joprojām neviens precīzi nav atbildējis, ko ministrija plānos mājokļu attīstības jomā, ja gandrīz astoņdesmit procenti dzīvokļu jau ir privatizēti. Varbūt mājokļu kreditēšanas programmu, jo tās Tehniskā vienība arī pāriet RAPLM pakļautībā. Un vēl. Tā kā turpmāk mājokļu un to apsaimniekošanas politika tiks nodalīta no būvniecības likumdošanas, jau tā gausā birokrātiskā likumdošanas sistēma kļūs vēl gausāka. Turklāt jaunizveidotajai ministrijai var rasties grūtības piesaistīt kvalificētus kadrus.
