Vakar līdz ar pirmo sniegu savā vārdadienā varēja līksmot visi Leopoldi, Undas un Undīnes. Šodien mīļus sveicienus jubilejā sūtām Bangām un Glorijām.
Vakar līdz ar pirmo sniegu savā vārdadienā varēja līksmot visi Leopoldi, Undas un Undīnes. Šodien mīļus sveicienus jubilejā sūtām Bangām un Glorijām.
Unda Ģēģere ir viena no retajām Undām Jelgavā, vismaz viņa ne ar vienu savu vārdamāsu vēl neesot sastapusies, iespējams, ka vēl pilsētā varētu būt kāda maza Undiņa. Gaviļniece strādā LLU Veterinārmedicīnas fakultātes Klīniskajā institūtā par sekretāri. Viņas vārda vēsture aizsākusies vēl tad, kad kalendārā tas nemaz neesot bijis.
– Mamma agrā jaunībā redzējusi skaistu opereti «Dzintarkrasta puiši», kurā galvenās varones vārds bijis Unda. Tā arī viņa savai meitai ielikusi tādu pašu vārdu, – stāsta gaviļniece.
Undai savs vārds ļoti patīkot, cilvēkiem pat nevajagot teikt uzvārdu, pietiekot ar vārdu, lai uzreiz zinātu, kura tā ir.
Gaviļniece savu vārdadienu svinējusi vienmēr, arī skolas laikā, kad kalendārā tāds vārds nemaz neesot bijis.
– Tā kā dzimšanas diena man ir rudenī, tad nolēmu, ka vārdadienu svinēšu 16. maijā. Un katru gadu 16. maijā es sumināju savu vārdu un uzņēmu ciemiņus, – stāsta Unda.
Taču vēlāk šis vārds kalendārā ticis ierakstīts 15. novembrī.
Unda Jelgavā dzīvo kopš 1985. gada, kad uz Zemgales galvaspilsētu pārcēlās no Ropažiem. Šajā laikā iegūts ļoti daudz draugu, un lielākā daļa Undu vakar apsveica svētkos. Viņai patiešām vārdadiena katru gadu esot liels notikums. Mīļi ir visi ziedi, ko dāvina, bet īpaši patīkot rozes un alpu vijolītes.
Undas lielākā mīlestība ir trīspadsmitgadīgais dēls Silvestrs, kas mammu vārdadienā katru gadu pārsteidzot ar kaut ko vēl nebijušu. Bet dzīves aizraušanās viņai ir zirgi, īpaši Undai patīkot tos iejāt. Gaviļnieces mīlestību un rūpes izpelnās arī viņas desmitgadīgais afgāņu kurts Barons.