Aizvien grūtāka mūsdienās kļūst dzīve, ja nav sava četrriteņu drauga, tāpēc vairāk cilvēku, neņemot vērā ne vecumu, ne materiālo stāvokli, cenšas iegūt autovadītāja apliecību.
Aizvien grūtāka mūsdienās kļūst dzīve, ja nav sava četrriteņu drauga, tāpēc vairāk cilvēku, neņemot vērā ne vecumu, ne materiālo stāvokli, cenšas iegūt autovadītāja apliecību. Kā šiem braucējiem vēlāk klāsies uz ceļa, atkarīgs no tā, kā viņi apgūs ne tikai satiksmes noteikumus, bet arī autovadītāja ētiku un rīcību ekstremālās situācijās.
To, kā autoskolas saviem kursantiem iemāca šīs lietas, var izsecināt pēc Ceļu satiksmes drošības departamenta (CSDD) veiktajiem aprēķiniem – pēc tā, cik procentu no autoskolu beidzējiem eksāmenus CSDD nokārto ar pirmo reizi. Varam lepoties, jo izteikts līderis teorētisko eksāmenu kārtošanā jau vairākus gadus ir Latvijas Lauksaimniecības universitāte, tāpēc “Ziņas” uz sarunu aicināja LLU Tehniskās fakultātes lektori Vizmu Valaini.
Palūkojoties CSDD veiktajā autoskolu sekmības vērtējumā, LLU rezultāti patīkami priecē – 100 procentu tās audzēkņu teorētisko eksāmenu nokārto ar pirmo reizi, turklāt šādi rezultāti ir jau daudzus gadus. V.Valaine neslēpj, ka to pamatā ir nopietns darbs un vēlēšanās kursantiem patiešām dot nepieciešamās zināšanas.
Pie stūres strādā, nevis relaksējas
Uz šo problēmu – drošība uz ceļiem – būtu jāskatās no vairākiem aspektiem, un institūcijas, kas nodarbojas ar attiecīgo jautājumu risināšanu, dažkārt rīkojas pilnīgi pretēji. Piemēram, tiek izdarīti grozījumi “Transporta līdzekļu vadītāju sagatavošanas programmā”, kur papildinās teorētiski stundu saturu, bet nevis stundu skaitu.
“Ir diezgan absurda situācija, ka liels apjoms zināšanu jāapgūst deviņās stundās, tas ir, divās nodarbībās,” atzīst V.Valaine.
Tiek uzsvērts, ka vadītāji ir slikti sagatavoti, bet minimālais braukšanas stundu skaits no 10 tiek palielināts līdz 14, kaut gan, lai iemācītu visu, būtu nepieciešams vismaz 30 stundu.
“Šoferis – tā ir profesija, un es nekādi nesaprotu, kā dažas augstas amatpersonas atļaujas publiski paziņot, ka viņas pie stūres relaksējas. Tas ir darbs, nevis izklaide, un no tā atkarīga gan braucēja, gan citu cilvēku drošība un dzīvība,” uzskata V.Valaine.
Agresīva braukšana – psihiska novirze?
Ārzemju psihologi jau sen secinājuši, ka cilvēka raksturs izpaužas arī pie automašīnas stūres. Psiholoģija būtu tā joma, ko vajadzētu mācīt izprast ikvienam, jo, ja cilvēks nespēj savākties, kā viņš var sēsties pie stūres?
“Jāpilnveido medicīniskā pārbaude. Nesaprotu, ko tas nozīmē: dažas autoskolas savos sludinājumos raksta – medicīniskā apskate uz vietas. Vai tas maz iespējams?” ir neizpratnē V.Valaine.
Dažās ārvalstīs, kā min LLU lektore, ceļu vidū, piemēram, iestāda kokus, tā liekot šoferiem samazināt ātrumu, lai tos apbrauktu. Varbūt šādi līdzekļi liekas pārspīlēti, taču tas varētu būt viens no veidiem, kā ietekmēt šoferus braukt mierīgāk un kārtīgāk, jo Latvijā noteikumus pārkāpj gandrīz visi, pat sabiedriskā transporta vadītāji, kuriem vajadzētu būt atbildīgākiem, jo viņi taču pārvadā cilvēkus.
Ar sabiedrību jāstrādā
“Kad bojā aizgāja “Prāta vētras” mūziķis, biju šokēta par kādu faktu – neilgi pēc avārijas viena sieviete, braucot garām autobusā negadījuma vietai, bija redzējusi grāvī gulošo auto, taču nav par to ziņojusi. Tikai pēc dažām dienām, braucot garām tai pašai vietai, konstatējusi, ka mašīna tur vēl joprojām stāv. Iespējams, tieši cilvēku vienaldzības dēļ jauns puisis aizgāja bojā, varbūt, ja par ieraudzīto būtu laikus paziņots, viņu izdotos izglābt.”
Jāsāk strādāt ar sabiedrību, ģimenē un skolā mācot atbildību par savu mācību darbu, par savu rīcību, par vērtībām, tai skaitā augstāko vērtību – dzīvību. Arī pārējā sabiedrība jāinformē par situāciju uz ceļiem, veidojot pareizu domāšanu un attieksmi ar devīzi: “Es negribu iet bojā uz ceļa, ja kādam ir problēmas (alkohols, narkotikas, stress, nogurums, nespēja koncentrēties u. c.).”
Cilvēks pats vislabāk zina, kā sevi savākt, kad māc nogurums, kad aiz muguras stresu pilna diena, bet pēc tam jāsēžas pie automašīnas stūres. Pareizi un droši vadīt auto var tikai tas, kas prot savaldīties.
Pavisam neloģiska ir autoapmācības iestādēm uzliktā līdzatbildība. Tiesības vadīt automobili var saņemt no 18 gadu vecuma, kad cilvēks ir pilngadīgs, apguvis noteiktu zināšanu kopumu, līdz ar to atbildīgs par savu rīcību un dzīvi, tātad izveidojusies personība, kurai pēc divu mēnešu apmācības autoskolā nemainīsies ne raksturs, ne temperaments, ne dzīves uztvere.
No valsts atbalsta nav
V.Valaine uzskata, ka dažas labojumos iekļautās normas izpildīt būs sarežģīti, piemēram, automašīnas, ar kurām māca braukt kursantiem, nav tās jaunākās, bet nauda jaunu iegādei tiek krāta tikai no kursu maksas. “CSDD runā par to, kā sodīt sliktās autoskolas, bet kāpēc gan nevarētu labākajām piešķirt kaut kādas subsīdijas? Iznāk, ja mums nepietiks naudas, atņems licenci, lai gan apmācības rezultāti ir ļoti labi.” Turklāt ne visas, piemēram, 12 gadu vecas mašīnas ir vienādas – vienas var būt kārtīgi nobrauktas, bet citas, koptas un kārtībā uzturētas, ir krietni labākas par sešus gadus vecu auto.
“Ceļu satiksmes noteikumi ir Ceļu satiksmes likuma daļa, par kuru neievērošanu iestājas administratīvā vai pat kriminālā atbildība, un tad runāt par pārāk stingrām prasībām nav īsti vietā, arī aizmirsties noteikumi nedrīkst, jo tas, kas notiek uz mūsu ceļiem, ir rezultāts tam, ka noteikumus gribam interpretēt pēc savas izpratnes,” nobeigumā piebilst V.Valaine.
Tā kā problēmas autoapmācībā nekur nepazūd un, laikam ejot, parādās arvien jauni zemūdens akmeņi, šo sarunu “Ziņas” paredzējušas turpināt un aicina uz dialogu arī citu autoskolu darbiniekus.
