Sagāzušies koku stumbri, simtiem tukšo pudeļu un televizoru kineskopi aizsprosto Misas upi.
Maija pirmajā pusē netālu no Dalbes kapiem pretī baznīcai Ozolnieku novadā, pastaigājoties gar Misas upi, Viktorijas Brices acīm atklājās iespaidīgs skats – nelielajā upītē blakus akurāti sakoptai pļaviņai izveidojies ievērojams aizsprosts. Taču sievietes satraukumu radīja nevis bebru sagāztie koki, bet gan visā upes platumā ap tiem sakrājušies atkritumi – neskaitāmas tukšās pudeles, divi vecu televizoru ekrāni un daudz citu drazu vairāku kvadrātmetru platībā. Bebri nav vainīgiApskatot Viktorijas kundzes atklāto vietu, ir skaidrs, ka aizsprostojumā un upes piegružošanā vainojami iedzīvotāji. Kaut arī tuvumā redzams, ka čakli rosījušies bebri un daļu «nozāģēto» koku savilkuši Misas upītē, tomēr sadzīves atkritumus grauzēji tur nav sanesuši. «Skaidrs, ka cilvēki metuši tukšās pudeles upē,» «Ziņu» lasītāja domā, ka tās tur nokļuvušas ne tikai no tuvējās pļaviņas, ko vairākas reizes gadā iecienījis arī prāvāks atpūtnieku pulks ar teltīm. Ticamākais, pudeles pa upi atpeldējušas gan no aptuveni 400 metru attālā tilta, gan vēl tālākiem Misas krastiem. Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes Dabas aizsardzības daļas vadītāja Meldra Priedēna skaidro – ja nav atklājies kaitējums videi vai dzīvniekiem, par atkritumu savākšanu pašvaldības teritorijā atbildīga vietējā vara. Viņa teic, ka sakopšanā var iesaistīt, piemēram, bezdarbniekus vai tos, kam piespriests piespiedu darbs. Turklāt pašvaldības kompetence ir arī noskaidrot vainīgo piegružotāju vai zemes saimnieku, uz kura īpašuma gruži krājas. Ozolnieku novada pašvaldības izpilddirektors Jānis Kažotnieks, apskatījis aizsprostojumu, atzīst, ka to nav veidojuši bebri, bet gan atpeldējuši un krastos ieķērušies koku stumbri, zari, stikla un plastmasas pudeles, divu televizoru kineskopi un dažādi citi sadzīves atkritumi. Viņš pirmdien dambi likvidēja, bet upes vidū palikušas divas nelielas «drazu saliņas», kurām izpilddirektors nav varējis piekļūt. Lops aizpeld pa upiSprosta tīrīšanas laikā J.Kažotnieks pamanīja ne tikai neskaitāmus gružus, lielāko pārsteigumu viņā radīja… beigta govs. Apskatot dzīvnieka līķi tuvāk, viņš secinājis, ka tas varētu būt līdz gadu vecs jaunlops, kura izmērus iespaidīgākus padarījusi uzpūšanās. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dienvidzemgales pārvaldes vadītājs Arnolds Žilvinskis «Ziņām» sākotnēji sacīja, ka dzīvnieka mirstīgās atliekas ūdenskrātuvēs noteikti nedrīkst atrasties gan no vides apdraudējuma aspekta, bet galvenokārt – pastāv iespēja nodarīt kaitējumu arī cilvēku veselībai. Veterinārmedicīnas likums savukārt nosaka – pašvaldības nodrošina bezsaimnieka dzīvnieku līķu savākšanu un iznīcināšanu. Tā kā upē uzietajam lopam ausīs nebija krotāliju, pēc kurām varētu identificēt dzīvnieka izcelsmi, turklāt pēc aizsprosta likvidēšanas tas aizpeldēja pa upes straumi un pazuda ūdenī, PVD pārvaldes vadītājs vienojies ar Ozolnieku novada pašvaldību, ka pagaidām šī lieta izbeidzama. Lopu atrast un izcelt no ūdens apgrūtina arī upes stāvie krasti un apaugums ar krūmiem un kokiem, tādēļ glābšanas dienesta darbinieki bez speciālas tehnikas un aprīkojuma Misas krastiem nemaz nepiekļūtu. «Šo lietu izbeidzam, bet, ja saņemsim vēl kādas ziņas, ka mirstīgās atliekas atkal kaut kur parādījušās, lemsim par turpmāko rīcību,» sacīja A.Žilvinskis. Viņš pieļauj – tā kā tā nav bijusi govs, turklāt dzīvnieks atkal pazudis zem ūdens, ticamākais, tas varētu sadalīties un neradīt apdraudējumu apkārtējai videi. Līdzīgi tas notiekot, kad ūdenskrātuvē nokļūst miruši meža dzīvnieki, piemēram, stirnas. Arī J.Kažotnieks piebilst, ka reizēm līdzīgā stāvoklī kā minētais mājlops nonāk meža zvēri – mednieku aizšauti, citādi ievainoti vai nelaimīgi ielūzuši ledū. «Tos neviens ārā nevelk, un process dabiski izbeidzas, jo dabā ir visādi maitēdāji, kas lopu mierīgi nokops, un līdz jūrai tas nenonāks,» secina pašvaldības pārstāvis, gan izsakot nožēlu par teļa saimniekiem, kas sava slinkuma vai citu iemeslu dēļ ar viņu tā izrīkojušies, iemetot upē.
