«Man laukos ir neliels upeņu lauks (apmēram 20 krūmu). Brīvdienās ievējoju, ka vienai daļai krūmu uz atsevišķiem zariem novīst izplaukušās lapiņas, bet citviet tās nemaz neplaukst,» stāsta upeņu audzētāja Zanda. Viņa jautā, kas tā par slimību un ko var darīt lietas labā. Pumpuru ērci viņa manījusi neesot, tādēļ pieļauj, ka krūmus varbūt inficējusi upeņu virālā pilnziedainība.Pēdējos gados sevi kā kaitēkli ogulājos piesaka jāņogulāju pumpuru kode, paskaidro Valsts augu aizsardzības dienesta speciālisti. Tā sastopama ik gadu un nereti savairojas masveidā – gan jāņogu, gan upeņu stādījumos. Gadā attīstās viena paaudze. Pavasarī (jau aprīlī) pirms pumpuru plaukšanas tie pārvietojas pa zariem uz augšu, iegraužas pumpuros un izēd saturu. Viens kāpurs sabojā trīs četrus pumpurus. Kad izaug jaunie dzinumi, kāpuri iegraužas tajos.Bojātie dzinumi vīst un nokalst. Maija vidū kāpuri ir pieauguši un pie krūmiem iekūņojas. Tauriņi izlido ogu aizmešanās laikā – jūnijā. Mātītes olas dēj zaļās ogās. Kāpuri neilgu laiku ogās barojas ar sēklām, ogas priekšlaikus nogatavojas un nobirst. Pirmās stadijas kāpuri, kas ir ap divus milimetrus gari, oranžsarkani, izlien no nobirušajām ogām un izauž apaļu kokonu ziemošanai. Kaitēklis vairāk savairojas blīvos, nekoptos stādījumos, tādēļ rudenī jāsavāc vai jāierok vecās lapas, jāuzrok augsne apdobēs, vecie zari jāizgriež līdz zemei un jāiznīcina. Ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus pavasarī lieto, ja kaitēklis savairojies iepriekšējā gadā – atrasts daudz bojātu ogu. Ierobežošanā galvenais ir nenokavēt smidzināšanu ar insekticīdu pavasarī, pumpuru briešanas laikā, kad pirmās paaudzes kāpuri no ziemošanas vietām pārvietojas uz pumpuriem un ir redzami. Atļautais insekticīds – decis 2.5 (deva 0,4 – 0,6 l/ha). Maija vidū – beigās, kad kāpuri pieauguši un iekūņojušies augsnē zem krūma, daļu kaitēkļu iespējams iznīcināt, augsni ap krūmiem apvēršot ne mazāk kā 15 centimetru dziļumā, lai tauriņi nespētu izlidot. Upeņu virālās pilnziedainības jeb reversijas pirmā pazīme, ka krūms inficējies ar augam kaitīgo vīrusu, ir pārmaiņas lapu formā – tās ir sīkākas, šaurākas, ar nesimetrisku dzīslojumu, uz tām var būt dzelteni mozaīkveida plankumi. Pirmajā gadā var būt slimi daži zari, bet pēc diviem trim gadiem visam krūmam ziedi veidojas pildīti, violetas nokrāsas, ogas neattīstās. Augs paliek neauglīgs. Šī vīrusslimība izplatās ar inficētu stādāmmateriālu, kā arī to pārnēsā upeņu pumpuru ērce. Slimie augi jāizrok un jāiznīcina.
