Slikta dūša un sportā gūtas traumas ir galvenās sūdzības, ar ko ikdienā saskaras Jelgavas Valsts ģimnāzijas medmāsa Aina Lučina.
«Skolas sākums man ir ļoti saspringts darba laiks – jāpaspēj apskatīt katra klase,» savā darba ikdienā, kas aptver 670 lielo skolēnu saimi, ļauj ieskatīties Jelgavas Valsts ģimnāzijas pieredzes bagātā medmāsa Aina Lučina. Līdzīgi kā citas viņas kolēģes pilsētā un abos tuvējos novados māsiņa uzņēmusies rūpes par audzēkņu veselības stāvokļa monitoringu, izglītošanu un pirmās palīdzības sniegšanu.
Vakcināciju pārņēmuši ģimenes ārsti
Ainas kundze skolā vada jau 51. darba sezonu un smej, ka nemaz neprastu un negribētu strādāt ar pieaugušajiem. Pēc Rīgas 3. medicīnas skolas, kas gatavoja tieši bērnu māsas, viņa nonāca Jelgavas Bērnu poliklīnikā, bet drīz vien – 1964. gada rudenī – pašreizējā Jelgavas Valsts ģimnāzijā.
«Tad bija ļoti daudz bērnu. Divās maiņās mācījās aptuveni pusotrs tūkstotis skolēnu. Man bija pusotra slodze – kā no pulksten astoņiem rītā sāku, tā līdz septiņiem vakarā. Kādreiz brīnos, kā es to visu varēju. Patlaban strādāt ir vieglāk, jo pirmkārt nav divu maiņu un tik daudz bērnu, kā arī vairs nav jātaisa profilaktiskās potes. Darījām to kopā ar ārstu, kurš katru dienu nāca uz skolu. Pārbaudīju, kuriem bērniem vajadzēja, piemēram, vakcīnas pret masaliņām, difteriju, cūciņām, izskrēju pa klasēm, sasaucu bērnus, dakteris viņus paskatījās, un es varēju vakcinēt. Patlaban tas atstāts ģimenes ārstu ziņā,» lielākās pārmaiņas raksturo A.Lučina.
Lai gan šajā ziņā darba kļuvis mazāk, medmāsai ir divējādas sajūtas. «Kad to visu noņēma, es nedaudz pārdzīvoju. Ne visi bērni aizgāja pie ģimenes ārsta – kādi palikuši nesapotēti. Katrai klasei man ir sava mapīte, kur visi skolēni sarindoti pēc alfabēta – paskatos viņu medicīnas kartītēs, redzu, kas kuram trūkst, izrakstu, zvanu ģimenes ārstiem. Kāds saka paldies par atgādinājumu, bet cits – nejaucieties manā darbā! Nodomāju – tiešām, ko es te jaucos! Tomēr kreņķējos, ka bērni paliek nepotēti. Piemēram, ja meitene grūtniecības laikā saslimst ar masaliņām, iespējams aborts, bet zēniem cūciņas var izraisīt neauglību,» min Ainas kundze.
«Utu un kašķa» laiks
Rūpes par bērnu veselību, augstā pienākuma apziņa un pedantiskā kārtība A.Lučinas darbā manāma uz katra soļa, un darāmā skolā joprojām ir daudz. Sezona sākas vēl pirms septembra, kad kabinetā tiek «noslaucīti putekļi», sakārtoti plaukti un glītās mapītes. Drīz vien sadarbībā ar ģimnāzijas sekretāri tiek «dzītas rokā» jauno audzēkņu medicīnas kartes, kārtota dokumentācija, un var sākties «utu – kašķa» laiks.
«Ņemos pa galvām. Senāk atnāca «sanepidstacija», iegājām klasē, katrs pa savu rindu un ātri visus pārbaudījām. Patlaban klasē to darīt nedrīkst un arī ne šajā kabinetā. Tikai darbmācības stundās zēniem un meitenēm atsevišķi. Pa vienam pasaucu blakustelpā, lieku pacelt kreklu uz augšu, lai redzētu, vai nav kašķis. Pastāstu, ka tas ir tāds mazs kukainītis, ko var redzēt tikai mikroskopā. Skatos galvas – zēniem tagad tādi smuki, īsi matiņi. Prasu, vai ir sava ķemmīte, cik bieži mazgā rokas, vai mazgā augļus. Ja atbild, ka sapratis, atzīmēju ar ķeksīti, saucu nākamo un visu «penteri» sāku no sākuma. Kad beidzu, esmu pilnīgi beigta, taču nav divu domu, ka varētu to nedarīt. Parasti viss ir kārtībā – kur tie gadi, kad mums utu nav bijis,» stāsta pieredzes bagātā medmāsa.
Ar to lielais darbs gan nav beidzies. Priekšā katra skolēna auguma, svara, redzes un asinsspiediena pārbaude; rezultāti tiek fiksēti medicīnas kartē un atzīmēti īpašā diagrammā. «Ar lieko svaru īpašu problēmu nav, jo daudzi jaunieši aktīvi sporto. Redze gan ir diezgan slikta – laikam datori vainīgi. Ja manu kādas problēmas, mudinu aiziet pie acu ārsta. Pasaku arī skolotājam, bet tas vairāk paliek uz skolēna godaprāta, vai viņš to izdara,» teic A.Lučina.
Ja nepieciešams, dod zāles
Kad visi būs apskatīti, nosvērti un nomērīti, Ainas kundze mierīgi apsēdīsies un sāks kārtot katra medicīnas karti, jo pagaidām viss tiek fiksēts melnrakstā. Tomēr īsts miers, visticamāk, nesanāks, jo palīdzību, kā allaž, meklēs paši jaunieši, kuriem radušās dažādas veselības problēmas.
«Visbiežāk sūdzas par sliktu dūšu. Kad prasu, ko esi ēdis, parasti atbild – bulciņas! Slikti, ka mums blakām tā «Saldumu bode» – citreiz no veikala iet veselām paunām. Diezgan daudzi pie manis nāk no sporta stundām, jo, piemēram, dabūjuši stipri ar bumbu pa galvu vai krituši. Tad zvanu mammai vai, ja viņa tālu, citam no ģimenes, lai brauc pakaļ un skatās, vai nav jāved uz slimnīcu. Gadījies, ka jāsauc neatliekamā palīdzība. Man svarīgi, ka bērns tiek pie ārsta. Zāļu skapītī mums ir arī dažādi bezrecepšu medikamenti. Seminārā gan mācīja, ka nevaram dot, pirms neesam paprasījuši vecākiem. Bet es taču redzu, piemēram, ka meitenei ir menstruālā cikla izraisītas sāpes, citam sāp kakls vai galva, kādam vajag «oglīti». Protams, pirms tam noskaidroju, vai nav alerģijas,» stāsta medmāsa. Viņa piebilst, ka jaunieši mānīties necenšas, taču, ja skolēns patiesi ir slims, viņš tiek sūtīts mājās, pirms tam par to brīdinot vecākus. Tāpat medmāsai ir tiesības vienu dienu atbrīvot no sporta.
Slodzi nosaka skolas direktors
Medicīnas māsu pakalpojumi tiek nodrošināti visās pilsētas, Jelgavas un Ozolnieku novadu skolās, ziņo pašvaldības. Viņu darba slodze gan ir ļoti atšķirīga, ko nosaka skolēnu skaits, izglītības iestādes darba specifika (piemēram, internātpamatskola un īstenotās speciālās izglītības programmas), kā arī citu medicīnas pakalpojumu pieejamība. Par to lemj izglītības iestādes vadītājs, kas arī ir māsu tiešais darba devējs. Jelgavā skolas medmāsiņas par slodzi saņem 421 eiro mēnesī un piemaksu par darba stāžu, kas, maksimums, ir 25 procenti no atalgojuma. Savukārt Jelgavas novadā noteikts, ka par slodzes darbu pienākas 497 eiro, informē pašvaldība.
«Katru mēnesi Izglītības pārvalde organizē māsu darba sanāksmi, kurā pārrunā aktuālos ikdienas darba jautājumus, aicina kvalificētus speciālistus, lai sistemātiski māsām sniegtu jaunāko informāciju par veselības aprūpi un profilaktisko darbu,» sadarbības modeli ieskicē Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza. ◆
