Mēnesis ir pagājis kopš 7. Saeimas vēlēšanu cīņām, un vakar jaunais Saeimas sastāvs savā pirmajā sēdē nobalsoja par jauno premjeru.
Mēnesis ir pagājis kopš 7. Saeimas vēlēšanu cīņām, un vakar jaunais Saeimas sastāvs savā pirmajā sēdē nobalsoja par jauno premjeru. Taču gribu piedāvāt palūkoties vēlreiz atpakaļ uz Saeimas vēlēšanu rezultātu cēloņiem.
Tautas partija (TP)
TP Jelgavā un Jelgavas rajonā, tāpat kā visā valstī, ieguva neapšaubāmu pārsvaru pār citām partijām par to nobalsoja attiecīgi 21,5% gan pilsētā, gan rajonā. A.Šķēles vadītajai partijai uzvara vēlēšanās bija likumsakarīga: izteikts, spēcīgs vadītājs, ietekmīga, vispusīga reklāmas kampaņa, kā arī spēcīga, saliedēta, vadoni atbalstoša komanda. Taču arī šīs partijas darbībā bija atrodamas kļūdas. Viena no tām pārlieku agrā sabiedrības informēšana par A.Šķēles partijas izveidi. Tas tomēr radīja negatīvas sekas, jo, analizējot socioloģisko aptauju rezultātus, laika posmā no tās izveides līdz velēšanām bija vērojama tendence partijas popularitātei sarukt. Šis laiks bija izdevīgs arī Šķēles politisko pretinieku izvērstajai «nomelnošanas» kampaņai. Viss kopumā balsis atdeva vissīvākajiem TP pretiniekiem «Latvijas ceļam».
«Latvijas ceļš» («LC»)
Nereti sabiedrībā varēja dzirdēt izteikumus: «Ilgi svārstijos, par ko balsot par TP, vai par «LC». Nobalsoju par «LC», jo TP tāpat uzvarēs vēlēšanās». TP balsis uz «LC» aizgāja tāpēc, ka abas šīs partijas politiski ideoloģiskajā plāksnē ir ļoti līdzīgas. To raksturo fakts, ka kopš vasaras vidus pretēji TP popularitātes tendencēm «LC» pakāpeniski iegūst arvien lielāku atbalstu, gala rezutātā saņemot 18% balsu un 21 mandātu Saeimā. Tomēr, izvērtējot vēlēšanu rezultātus, tieši Jelgavā redzams, ka TP seko nevis «LC» ar 13% atbalstītāju, bet gan LSDA ar 16% balsu un «TB»/LNNK ar 14% balsu. Savukārt, analizējot Jelgavas rajona vēlēšanu rezultātus, vērojamas citas tendences: tūliņ aiz TP seko «LC» ar 20% balsu, tad LSDA ar 17%, «TB»/LNNK ar 12% un Jaunā partija (JP) ar 9% balsu.
Par «LC» panākumu stūrakmeni var nosaukt šīs partijas politiskās orientācijas stabilitāti, pareizu taktiku attiecībā pret politiskajiem pretiniekiem un jaunu, spēcīgu «lokomotīvju» izvirzīšanu priekšplānā. Kaut arī TP un «LC» elektorāts ideoloģiskajā līnijā ir ļoti līdzīgs, tā sašķelšanos divās daļās galvenokārt veicinājusi attiecīgo partiju politisko figūru atbilstība šo vēlētāju priekšstatiem.
Latvijas Sociāldemokrātiskā apvienība (LSDA)
Daudzi politiskie analītiķi droši vien nebija gaidījuši, ka LSDA iegūs tik lielu mandātu skaitu Saeimā 14. Arī Jelgavā un Jelgavas rajonā tieši šī partija guva vērā ņemamus panākumus. Iemesls tam varētu būt lielais bezdarba līmenis (8,7% pilsētā un virs 10% robežas rajonā), ko vēl jo vairāk veicināja Krievijas ekonomiskā krīze. Tāpat arī zemās pensijas, ko priekšvēlēšanu kampaņas laikā LSDA solīja ievērojami paaugstināt, un sociālās problēmas. Nokļūstot opozīcijā, šai partijai vismaz būs nodrošināta argumentēta aizbildināšanās savu solījumu nepildīšanai.
Apvienība «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK (TB/LNNK)
«TB»/LNNK monotonos panākumus Saeimas vēlēšanās varēja jau prognozēt labu laiku pirms tām, jo šī pašlaik ir vienīgā nopietnā un vērā ņemamā labēji noskaņotā politiskā apvienība un katrs sevi cienošs latvietis, kurš ir nacionālistiski domājšs, balsoja tieši par šo partiju. «TB»/LNNK pozīcjas ļoti nostiprināja arī aģitācija balsošanā par pilsonības likuma izmaiņām, tādējādi nostiprinot jau esošo atbalstītāju uzticību un piepulcinot tiem klāt jaunus svārstīgos vēlētājus.
Jaunā partija (JP)
Arī šo partiju varētu ierindot pie centriskām partijām, kādas ir «LC» un TP. Tās vienīgais popularitātes nesējs tomēr ir R.Pauls, kuram pēc balsu skaitīšanas, kā izrādās, «krustiņus» bija pievilkuši aptuveni puse par šo partiju balosojušo vēlētāju. Jelgavā šī partija ieguva 9,5% balsu un ierindojās 5. vietā.
Tautas saskaņas partija (TSP)
Šīs partijas nozīmi un panākumus noteikti stimulēja Krievijas politiskais spiediens, kā rezultātā Latvija it kā netieši sašķēlās divās etniskās nometnēs. Protams, nenoliedzamu atbalstu deva A.Rubika politiskā nostāja viņš (un līdz ar to visi viņa «fani») iestājās tieši par šo partiju. Neapšaubāmi, ka tik lielu mandātu skaitu parlamentā TSP ieguva, pirmām kārtām pateicoties Latgales reģiona izvēlei. Arī Jelgavā un tās rajonā tika balsots par šo partiju attiecīgi 9% balsu (6.vieta) un 5% balsu (7.vieta). Visaktīvāk rajonā par šo partiju balsojuši tieši Kalnciema un Cenu pagasta vēlētāji.
«Tautas kustība Latvijai» («TKL»)
Ja visā valstī būtu līdzīgi balsošanas rezultāti kā Jelgavā, šī partija parlamentā iekļūtu (7% balsu), tomēr, kā liecina statistika, jo tālāk no Jelgavas (Zīgeristiešu citadeles), jo mazāks atbalsts šai partijai: Jelgavas rajonā zem 5%, valstī 1,73%. Laikam jau vēlētāji beidzot ir sapratuši, ka «izgrābdams» K.Ulmaņa kapu un salīdzinādams tā galvaskausa izmērus ar savējiem, J.Zīgerists nav nekas cits kā vien populistisku saukļu izstrādātājs. Neuzticību varēja arī izraisīt šīs partijas pasivitāte un lielais «ceļojošo» deputātu skaits (6. Saeimas laikā partiju atstāja gandrīz puse frakcijas deputātu). Varbūt vēlēšanu rezultāti būtu citādāki, ja Zīgerists svētku salūtu būtu rīkojis visās Latvijas pilsētās…
Latvijas Zemnieku savienība (LZS)
Laikam jau zemniekiem ir apnicis klausīties bijušo un esošo zemkopības ministru solījumos. Arī daudzie kandidātu sarakstā minētie uzvārdi neizraisīja vēlētājos uzticību. Iespējams, ka tā tika sagrauta pašreizējo ministru «bezkrāsainās» darbības rezultātā. LZS rādītāji pilsētā zem 3%, rajonā nedaudz virs 4% atbalstītāju.
Demokrātiskā partija «Saimnieks»
Visu ko, bet ne jau tik šausmīgu krahu bija gaidījuši «saimnieki», kas pagājušajā Saeimā ieguva 18 mandātu, bet šajā nevienu. Gan Jelgavā, gan tās rajonā šī partija ieguva aptuveni 1% balsu. Par galveno neveiksmju cēloni tiek uzskatīta tās aiziešana no valdības šā gada pavasarī pašu frakcijas deputātu ambīciju dēļ.
Darba partijas, Kristīgi Demokrātiskā savienības un Latvijas Zaļās partijas koalīcija
(DP/KDS/LZP)
Kaut arī koalīcijā bija apvienojušies pat trīs politiskie spēki, šī apvienība nespēja pārvarēt 5% barjeru ne valstī (2,3%), ne arī Jelgavā un Jelgavas rajonā (2%). Laikam jau laulātais pāris vienā partijā neizskatās pārāk pārliecinoši (Kreitusi), arī G.Eniņa aktivitātes 6. Saeimas laikā nebija sevišķi pārdomātas.
Lai nu kā, bet visprecīzākais skaidrojums minēto un pārējo Saeimā neiekļuvušo partiju neveiksmēm meklējams tieši vēlētāju kompetences izaugsmē. Vēlētājs vairs nav tik viegli apmuļķojams, viņš sācis domāt valstiski. To apliecina arī tendence samazināties ievēlēto partiju skaitam (6. Saeimā iekļuva astoņi politiskie spēki). Kopumā process ir vērtējams pozitīvi, jo pavērojot redzams, ka ar sešām partijām Saeimā pilnīgi pietiek, lai tiktu pārstāvēts viss politisko interešu spektrs Latvijā. Cerams, ka šī tendence turpinās attīstīties un 8. Saeimas vēlēšanās iekļuvušo partiju skaits būs sarucis līdz četrām, piecām partijām.
