29. augustā vienā no Bavārijas pilsētas Rozenheimas dienas laikraksta 39 lappusēm parādījās informācija ar virsrakstu «Startēs vieglatlēti no Latvijas».
29. augustā vienā no Bavārijas pilsētas Rozenheimas dienas laikraksta 39 lappusēm parādījās informācija ar virsrakstu «Startēs vieglatlēti no Latvijas». «Piecpadsmit aktīvi latvieši mērojuši 2000 kilometru, lai piedalītos 35. Fricam Ertlam veltītajās vieglatlētikas sacensībās,» raksta korespondents. Starp šiem piecpadsmit – arī vairāki Jelgavas bērnu un jaunatnes sporta skolas pārstāvji.
Ielūgums no «TSV 1860»
Sporta klubs «TSV 1860», kas atsūtīja ielūgumu piedalīties sacensībās, ir viens no septiņiem sporta klubiem Bavārijas pilsētā Rozenheimā, kas iedzīvotāju ziņā var līdzināties mūsu Jelgavai. Gadskaitlis kluba nosaukumā norāda uz dibināšanu, bet īpašu kluba darbības uzplaukumu tā dalībnieki saista ar pēdējo pēckara periodu. Klubā darbojas vieglatlētikas, basketbola, futbola, dāmu vingrošanas, aerobikas, peldēšanas, tenisa, triatlona, paukošanas un cīņas sporta sekcijas.
Lielākajai daļai kluba biedru sportošana ir viens no brīvā laika pavadīšanas veidiem, taču paši aktīvākie sasniedz arī augstu meistarību, ir pazīstami visā Rozenheimā, Bavārijā un arī Vācijā.
Vieglatlētikas sekciju, kur ir vairāk nekā 200 dalībnieku, vada Helmuts Cāners. Kasieris un aktīvs palīgs organizatoriskajā darbā viņam ir Tonijs Veidners. Abi savus pienākumus šajos amatos pilda sabiedriskā kārtā. Ikdienā Helmuts darbojas savā iemīļotajā logu būvniecības specialitātē, Tonijs – krājbankā. Brīvajā laikā viņi aktīvi sporto (barjerskrējējs Tonijs 1995. atzīts par kluba gada sportistu), bet, gatavojoties tādām sacensībām, kādas kluba lieliskajā stadionā notika 30. augustā, ļoti daudz laika pavada praktiskos un organizatoriskos darbos.
Stadions pieder Rozenheimas pašvaldībai. Pilsētas skolas to izmanto fizkultūras nodarbībām, un arī klubs te darbojas bez maksas – palīdzot uzturēt sporta būves kārtībā. «Mēs to nevarētu samaksāt,» teica Tonijs, jautāts par īri. Kluba biedru maksa ir 120 vācu markas gadā pieaugušajiem un 60 markas bērniem. Lielākus sporta pasākumus un sacensības nedaudz materiāli atbalsta pašvaldība un arī sponsori. 30. augusta pasākumam galvenie sponsori bija alus firma «Lövenbräu» un krājbanka jeb «Sparkasse».
«Fricam Ertlam veltītās, 35. vieglatlētikas sacensības» – rakstīts ielūgumā, kas sūtīts Jelgavas BJSS vieglatlētikas trenerim Austrim Cīrulim. Frics Ertls, vieglatlētikas sekcijas dibinātājs, ieradies Rozenheimā 1946. gadā un kļuvis par visas pilsētas sportisko jauniešu dvēseli. Kad 1963. gadā Ertls aizgājis mūžībā, viņa domubiedrs Ričards Horners iedibinājis piemiņas sacensības, kas šogad notika 35. reizi. Diemžēl mūsu sportistiem atbilde uz ielūgumu bija visciešākajā saistībā ar personīgajiem līdzekļiem, tāpēc jelgavnieku līdzdalība iznāca tik plaša, cik nu varēja iznākt. Paldies Glūdas pagastam, kas pabalstīja Baibu Zariņu. Kā turpmāk redzēsiet, viņa bija to tiešām pelnījusi.
Uzvarētājiem rozes, rekordistiem prēmijas
Pēc divu dienu brauciena atguvušies, latvieši labprāt būtu apskatījuši arī Bavārijas kalnus, taču diena pirms sacensībām kā par spīti iegriezusies lietus mākoņiem pilna. Atliek vien paskriet rītarosmē pa celiņu gar sporta kompleksam piegulošo upi, pastaigāt pa omulīgo pilsētiņas centru un gatavoties sacensībām.
Sākums sestdien pulksten 12. Nekādas parādes, tikai īsas organizatoru uzrunas, un pirmie jau dodas uz starta. Pašiem mazākajiem paredzēti tikai skrējieni – katrai vecuma grupai noteiktas distances. Mūsējos tās sevišķi neiepriecina, jo, izrādās, neatbilst «specialitātei», bet ir arī panākumi. Baiba Zariņa 50 metru distancē noskrien visas konkurentes un izcīna pirmo vietu. Tai paredzēts Rozenheimas skatu fotoalbums ar pilsētas mēra pašrocīgu ierakstu, diploms, medaļa un, protams, pilsētas simbols – roze. Arī Svetlanai Petrovskai 800 metri nav viņas distance, turklāt konkurentos – Bavārijā pazīstama skrējēja. Tomēr Sveta tiek pie otrās vietas diploma, medaļas, rozes un T-krekliņa.
Sacensību nolikums paredz arī īpašu prēmiju par jaunu stadiona rekordu. Dažas sekundes simtdaļas līdz tam pietrūkst vīriem 400 metros. Līdzjutēji jau emocionāli sakāpinājušies, arī dators, ko stadiona informatoru nodalījumā apkalpo Tonija dvīņubrālis Rainers, nogaidījies pēc sensācijas. Un tad tā ir. Sacensību noslēgumā 4×100 metru stafetē dāmām stadiona rekordu sasniedz skrējējas no Minhenes kluba «LAG Mittlere Isar». Viņas apbalvo sacensību goda viešņa – Frica Ertla kundze.
Vieglatlēti diriģē orķestri
Parasti šīs vieglatlētikas sacensības notiekot septembra vidū. Šogad tās vairāku apsvērumu dēļ pārceltas uz augusta beigām. Viens no tiem – 30. augustā sākas rozenheimiešu tautas svētki – «Volksfest», kas ilgs divas nedēļas. Tie, kam atradies brīvs brīdis līdz sacensību startiem, jau paspējuši sajūsmināties par svētku gājienu pusdienlaikā pilsētā, bet sacensību noslēgumā Tonijs aicina visus ciemiņus posties uz vakaru. Pēc pusstundas viņš ierodas kopā ar savu draudzeni Brigitu. Viņai mugurā izšuvumiem rotāta blūzīte, Tonijam – bavāriešu tautas apģērbam tradicionālās zamšādas īsbikses. Pa ceļam satiekam vēl daudz tādu tautiski ģērbušos ļaužu visos iespējamos vecumos. Virziens visiem viens – svētku laukums, kur vietējās alus firmas izbūvējušas milzu teltis savas produkcijas cienītājiem, uz iesmiem grozās vistas un zivis uzkodām, var izmēģināt laimi visdažādākajās atrakcijās un baudīt asas izjūtas galvu reibinošos karuseļos. Pamazām satumst, viss laukums mirgo karuseļu ugunīs, bet teltīs spēlē orķestri. Lielāko no tām grezno «Lövenbräu» etiķete.
Skan šlāgermūzika, starp milzu gariem galdiem šiverē alusmeitas ar putu pilniem kausiem. Līksmība aug, taču vēl neviens nedzied. Arī dejošana esot varbūt pašā dienas noslēgumā uz galdiem. Un tad Ričards Horners, kas, izrādās, ir arī politiķis, pilsētas deputāts, pēkšņi aicina vieglatlētikas treneri Austri Cīruli uz skatuves. Īpašs viesis orķestra diriģenta lomā – arī tā esot viena no «folksfesta» tradīcijām. 1993. gadā orķestri diriģējusi vācu vieglatlētikas slavenība Haike Dreslere. Šogad to darīs jelgavnieks Austris kopā ar Oliveru – vieglatlētu no Minhenes kluba.
Abiem «jaunizceptajiem» diriģentiem skaņdarbs padodas tīri labi, publika ir iekustināta taktī, un arī orķestris tiek ar situāciju galā. Pēdējam zižļa vēcienam seko alus un tosts Latvijas ciemiņiem un visiem klātesošajiem par godu.
Arī ceļš nav tikai braukšana
Sportistu ieguvumus un sasniegumus parasti novērtē tikai sekundēs, metros un diplomos, taču gandrīz katrā no sportiskajiem pasākumiem ir arī kāds neizmērāms guvums. Šoreiz tā bija iespēja skatīt un vērtēt bavāriešiem raksturīgo cieņu pret nacionālo kultūru, pa ceļam ielūkoties olimpiskajā Minhenē, atceļā redzēt, kā pārbūvējas un spodrinās senā Prāga. Tā bija arī iespēja satikt un iepazīt jaunus draugus starp rozenheimiešiem un latviešiem.
