Maija beigās kopā ar studiju kolēģiem vienu dienu lūkojām, kā pilsētas apzaļumošanu plāno un realizē Ventspilī.
Maija beigās kopā ar studiju kolēģiem vienu dienu lūkojām, kā pilsētas apzaļumošanu plāno un realizē Ventspilī. Daudz dzirdēts par rietumu kaimiņu pilsētas attīstību un eiropeiskumu. Man nācās pārliecināties, ka tas tiek panākts ar rūpīgu darbu, visupirms ievērojot Ventspils plānojuma kopskatu.
Galvenais dārznieks Didzis Ošenieks izrādīja Ventspils jaunākos apstādījumus, “jūras vārtos” pastāstīja, kā ar kārklu un kalnu priežu stādījumiem tiek ierobežota smilšu “ienešana” pilsētā, kas ventiņiem esot nopietna problēma. Smilšu slānis jūrmalā, kur beidzas industriālais rajons, ik gadus paceļoties vismaz par metru, tā ieputinot pilsētu. Vēsais laiks arī Ventspilī aizkavējis vasaras stādījumu ierīkošanu, lai gan vēl maija beigās pilsētas apmeklētājus priecēja košas tulpes. D.Ošenieks norādīja, ka ielās puķu piramīdās aizvien zied atraitnītes un citas pavasara puķes. Interesanti, ka Ventspilī ziedaugus traukos maina vairākas reizes sezonā, rūpējoties, lai apstādījumi raksturotu gadalaiku. Viņš uzsvēra, ka nopietni tiek strādāts, lai katrs dienests darītu savu darbu. Ventspils galvenais dārznieks pārliecināts, ka vajadzīgs kopskats uz pilsētas plānojumu, jo visam jābūt saistītam. Viņš izteica domu, ka pilsētu nevajadzētu pārvērst par botānisko dārzu. Tas vairāk piedienot privāto dārzu īpašniekiem. Katru gadu Ventspilī aizvien vairāk ierīko daudzgadīgus stādījumus, kas prasa mazāku kopšanu un ir izturīgāki piejūras klimata apstākļos. Protams, lieli līdzekļi tiek ieguldīti, lai iepirktu kvalitatīvu stādāmo materiālu un veidotu krāšņas kompozīcijas. Jau otro reizi šajā pavasarī veido koku vainagus, reizi mēnesī izgriežot jaunās atvases. Pat no bruģa tiek ravētas nezāles, jo ar herbicīdiem tās grūti apkarojamas. Vai ik uz stūra nemanāmi rosās cilvēki, padarot pilsētu sakoptu un acij tīkamu. Jau pie Ventspils robežas plašie zālieni ir appļauti. Izstrādāta efektīva sodu sistēma par sava īpašuma nekopšanu. Kārtības kontrolēšanā ieinteresēta arī pašvaldības policija, jo puse iekasētās soda naudas paliek tās rīcībā.
Prieks, ka ar katru gadu sakoptāka kļūst arī Jelgava. Līdzekļu gan mums nav tik daudz kā naftas tranzīta pilsētai, bet reizēm šķiet, ka mūsu pilsētā katrs dara savu darbiņu, bet īsteni kopēja skata uz apstādījumiem nav. Kamēr Ventspilī apzaļumošanas dienesti darbu cenšas padarīt pēc iespējas ātrāk, Jelgavā tas var ievilkties pat vairākas nedēļas. Rodas iespaids, ka sarosīties liek tikai Pilsētas svētku tuvums, bet, līdzko tie garām, viss iegūst jau zināmo lēnīgumu. Pietrūkst operativitātes. Ja kāds ko sabojā, nodarījums būtu steidzami jālabo, lai ko līdzīgu nevēlētos izmēģināt cits bezprātis. Lai ierobežotu augsnes noslīdējumus pie pils tuneļa, jau pusmēnesi tur ik pa laikam kāds darbojas. Darbi rit ļoti lēni. Jau gadījies dzirdēt, cik neiederīgas pilsētas vidē ir zedeņu sētiņas, turklāt otrpus ietvei augsni ierobežos ar betonētiem stabiņiem. Šādu pretstatu izveidošana tik mazā platībā ir grūti saprotama.
Kopumā pārmaiņas apstādījumos vērtējamas pozitīvi. Arī sētnieki savus pienākumus veic priekšzīmīgi. Tagad nozīmīgākais darbs varētu izrādīties visu dienestu darbam atrast pārraugu, lai nepieļautu, ka ap pavisam modernām ēkām izveidojam lauku ainavu. Varbūt atkal jādodas pieredzes apmaiņā tepat uz Ventspili, jo puķu piramīdas pagaidām pilsētnieku acīs sevi attaisno.
