Sarežģītā dzīves situācijā jāsāk domāt ārpus ierastajiem rāmjiem.
«Šodienas dzīves realitāte arī mūsu ģimenē ienesusi jaunas vēsmas, par kurām pirms gadiem četriem pieciem nebijām pat domājuši,» atzīstas jelgavniece Aina, kura gan lūdza viņas īsto vārdu neminēt. Kāpēc? Kā «Ziņām» skaidro kundze, nav viegli ne tikai tuvākajiem cilvēkiem, bet dažbrīd arī pašai sev atzīties, ka jau labu laiku ģimenē materiālais stāvoklis ir tālu no vēlamā. Ainas kundzei darbs joprojām ir salīdzinoši labi atalgots un nedraud atlaišana, taču dzīvesbiedram tas pirms dažiem mēnešiem uzteikts, un pašlaik viņš saņem bezdarbnieka pabalstu. Ģimenē ir divi pusaudži, kuriem arī savas vajadzības. Lai ieņēmumus un izdevumus daudzmaz līdzsvarotu, ģimene mēģina samazināt tēriņus par produktiem, kurus var izaudzēt paši.Ainas kundze jau kādu pusgadu pieraksta katras dienas izdevumus. Tie nav atklājuši neko pārsteidzošu – lielākie ikmēneša tēriņi ir par trīsistabu dzīvokļa apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem, kā arī pārtiku. No dārza uz pašu galda«Kopīgi paanalizējām, ko ikdienā pērkam, un secinājām, ka labu daļu iegādātā veido tas, ko varam izaudzēt paši,» viņa klāsta. Ainas kundzes dzīvesbiedram Vircavas pagastā privātmājā dzīvo māte. Ap to ir daži hektāri neapstrādātas zemes un mazmazītiņš iekopts dārziņš. Par to rūpējas vīramāte, un viņa jau pasen aicinājusi pilsētniekus pašiem izaudzēt augļus, ogas un dārzeņus. Līdz šim tas nelikās svarīgi, jo algas bijušas labas un visu nepieciešamo var iegādāties jebkurā lielveikalā. «Kad finansiālais stāvoklis kļuva gaužām spiedīgs, daudz nedomājām un secinājām, ka šogad izaudzēsim vismaz to, kas neprasa gadiem ilgu kopšanu un pārāk lielus materiālos ieguldījumus,» viņa turpina. Sacīts – darīts, un visa ģimene ķērusies plānu īstenot. Blakus vīramātes burkānu, zirņu un citu dārzeņu iekoptajām dobēm ar palienētu kultivatoru apstrādāti vairāki simti kvadrātmetri pļavas. Par zemes sastrādāšanu galva daudz nav bijusi jālauza, krietni nopietnāk nācies prātot, ko stādīt. Doma par kartupeļiem atkritusi pirmā. Tie prasa pārāk lielus darba un materiālos ieguldījumus, turklāt rudenī, pērkot vairumā no audzētājiem, cena ir salīdzinoši neliela. Izvēle kritusi uz populārākajiem dārzeņiem – bietēm, burkāniem, zirņiem, dažādām pupiņām, skābenēm, salātiem un tā tālāk. Nolemts sastādīt vismaz dažas zemeņu dobes. Aprīļa beigās, iepazīstoties ar sēklu piedāvājumu un cenām, Aina secinājusi, ka tās visizdevīgāk iegādāties lielveikalā. Vienīgi to audzēšanai nepieciešamie minerālmēsli pirkti Jelgavas tirgū specializētajā tirgotavā. Turpat iegādāti arī zemeņu stādi, nedaudz puķkāpostu un galviņkāpostu stādu. Vairākas dobes atvēlētas garšaugiem, kurus paredzēts likt galdā svaigus, kā arī sagatavot ziemai, liekot lietā kādā «sieviešu» žurnālā izlasītās pamācības. Starp citu, vairāki garšaugi jau paaugušies tiktāl, ka izmantojami ēšanai. Esot veikalā, vairs nav jāskatās uz plauktu pēc, piemēram, lociņiem vai dillēm. Kur domāts turēt ražu? Vīrs ķēries pie palielā pagraba pārkārtošanas par dārzeņu un konservu glabātuvi, jo pilsētas dzīvoklī vienīgā vieta, kur tos novietot, ir ledusskapis. Kā ietaupītKo Ainas kundze ieteiktu no pašas pieredzes, iepērkot pārtikas produktus? Viņa min to, ka ietaupīt var, veidojot kāda produkta, kas tiek pārdots ar ievērojamām atlaidēm, uzkrājumus, piemēram, makaronus, cukuru, miltus vai auzu pārslas. Lai cik tas neliktos vienkārši, viņa novērojusi, ka daudz mazāk nevajadzīgu produktu tiek nopirkts, ja uz veikalu dodas paēdusi. Īpaši tas attiecoties uz dažādiem našķiem un gataviem kulinārijas izstrādājumiem. Viņa arī ievērojusi, ka acu augstumā veikalnieki izvietojot preces ar lielāku cenu. Ja noliecas, tie paši makaroni, tikai cita ražotāja, nopērkami lētāk. Kopš sākuši taupīgāk dzīvot, Ainas ģimenē vismaz vairākas reizes nedēļā ēdienkartē parādījušies daudzi līdz šim nebijuši ēdieni, kuru sagatavošanā nav izmantota gaļa vai zivis. «Dietologi iesaka gaļu un zivis lietot ar mēru, tie ir diezgan dārgi produkti, turklāt man beidzot bija iespēja likt lietā gadiem krātās pavārgrāmatas un pašas izdomu, lai mājiniekiem celtu galdā garšīgu un veselīgu ēdienu,» viņa atzīstas. Gan dzīvesbiedrs, gan bērni to prot novērtēt un ir ļoti apmierināti. Lai ietaupītu, viņa noteikti iesaka pēc iespējas iegādāties tās pārtikas preces, kuras pārdod uz svara. Īpaši tas attiecoties uz augļiem un piena produktiem. Nopirkti lielākā fasējumā, daļa to bieži vien, ilgstoši glabājot, sabojājusies. Ja iegādājas fasētu produkciju, noteikti jāizpēta, cik tas maksā kilogramā. Veikalnieki to parasti viltīgi gan rakstot maziem burtiņiem, tomēr arī šī informācija noder, lai salīdzinātu, cik maksā vieni un tie paši produkti. Minētie Ainas kundzes padomi noteikti nav nekādas jaunas atklāsmes, kā dzīvot lētāk. Vien ikdienas steigā mēs tiem bieži vien nepievēršam uzmanību. Iespējams, arī «Ziņu» lasītājiem ir kāds ieteikums vai pieredze, kā ietaupīt līdzekļus. Gan jau tas noderēs ne tikai jums, bet arī citiem.
