Latvijas Zemnieku savienība ir izrādījusi satraukumu par eiropiešu vēlēšanos jaunajām savienības dalībvalstīm atvēlēt mazākus tiešos maksājumus nekā pašreizējām dalībvalstīm.
Latvijas Zemnieku savienība ir izrādījusi satraukumu par eiropiešu vēlēšanos jaunajām savienības dalībvalstīm atvēlēt mazākus tiešos maksājumus nekā pašreizējām dalībvalstīm. Šajā sakarā ir tapusi Centriskās partijas Latvijas Zemnieku savienības vēstule ES lauksaimniecības, agrārās attīstības un zivsaimniecības komisāram Francam Fišleram.
Latvijas zemnieku lielākās daļas pārstāvji vispirms gan izsacījuši vairākus komplimentus komisāram kā konsekventam Eiropas Savienības paplašināšanas un ilgspējīgas lauksaimniecības aizstāvim, kā arī Latvijas zemnieku atbalstītājam.
Taču Berlīnē Zaļās nedēļas laikā F.Fišlera teiktā runa izraisījusi asas diskusijas Latvijas lauksaimnieku aprindās: zemniekiem nekādi nav pieņemams, ka kandidātvalstīm pēc to uzņemšanas ES jāpiemēro atšķirīgi atbalsta maksājumi un to saņemšanas nosacījumi.
Latvijas zemniekiem pēdējo desmit gadu laikā vajadzējis piedzīvot ļoti lielas pārmaiņas un daudzkārt pārkārtot savu saimniecību, pat tad, kad viņu rīcībā gandrīz nav bijuši līdzekļi. Ļoti daudziem tas nav izdevies. Toties tie, kas izdzīvojuši, labi zina, ka saņemtās piemaksas jāieliek ražošanas attīstībā, nevis «noēšanai» un pašreizējo struktūru saglabāšanai, no kā tā baidās F.Fišlers. Aplams ir pieņēmums, ka zemnieks šo piemaksu dēļ pelnīs daudz vairāk nekā citās nozarēs strādājošie un tas radīs sociālos satricinājumus, uzsver LZS.
Speciālisti aplēsuši, ka Latvijas lauksaimniecība ik gadu sevi nodeldē par 300 miljoniem latu (536 miljoniem eiro), kamēr subsīdijās saņem nedaudz vairāk par 20 miljoniem jeb ap 40 miljonu eiro.
F.Fišlers minējis, ka tiešajiem maksājumiem ES dalībvalstu zemniekiem tiek tērēti 62 procenti ES tirgus atbalstīšanai paredzēto budžeta līdzekļu. Tās ir milzu summas. Un viegli paredzēt, kā klāsies jauno dalībvalstu zemniekiem, ja, vienā tirgū nokļuvuši, tie saņems mazākus tiešos maksājumus. Un ja vēl uz viņiem tiks attiecinātas ražošanas kvotas?
Latviju neapmierina arī ES kuluāros valdošā noslēpumainība. Iepriekšējā ES paplašināšanas kārtā kandidātvalstu pārstāvji drīkstēja piedalīties visās apspriedēs, kur lēma par to uzņemšanu. Pašreizējām kandidātvalstīm tādu tiesību nav, līdz ar to nav arī iespēju informēt savus iedzīvotājus un valstī vairojas eiroskeptiķi, vēstulē F.Fišleram norāda LZS.
Vai jūs balsotu par iestāšanos Eiropas Savienībā?
Kārlis Rozenbergs, daudznozaru SIA galdniecības ceha noliktavas pārzinis, 58 g.v., dzīvo ciematā savā mājā:
Man varētu būt labi kā tagad. Nopelnu pietiekami, varu atbalstīt arī meitas ģimeni. Kūtiņā rukšķ divi barokļi, nojumē ir būri ar trušiem. Paši izaudzējam dārzeņus. Tomēr sirdi visu laiku urķē nemiers: nesen SIA īpašnieks samazināja kadrus. Izsauca arī mani, domāju – nu, sveiki! Nē, laimējās. Bet nezinu, uz cik ilgu laiku. Vai Eiropas Savienībā būs kādas institūcijas, kas mani aizstāvētu?
Biruta Krieviņa, strādājoša pensionāre (60 g.v.), dzīvo laukos savā mājā:
Strādāju sieru cehā naktīs, kad jaunajiem miegs nāk. Agrāk turējām lopus – cūkas, trīs govis, bullēnus –, bija kartupeļu un lopbarības biešu plantācijas. Nezināju, kas ir brīvdiena. Tagad – pārītis barokļu un sakņudārzs. Ciematā ir ap 170 dzīvokļu, un tikai divu iemītniekiem ir govis. Agrāk kūtiņu dēļ trakākie strīdi bija, tagad lielā daļa jau sabrukusi. Laucinieki strādā algas darbu – daļa pie saimnieka, daļa brauc uz pilsētu. Noteiktā laikā prom, noteiktā – nāk mājās. Pienu pērk veikalā. Eiropas Savienībā arī tā esot. Man patīk. Varbūt mazbērniem būs vieglāka dzīve.
Inga Ķince, datoriste, noliktavas darbiniece (38.g.v.), divu dēlu māte, šķīrusies, dzīvo ciematā daudzdzīvokļu mājā:
Darbs man ir un patīk. Pienotava ir moderni iekārtota, taču ar Eiropas naudu varbūt tiksim līdz Vācijas līmenim. Arī algas ziņā. Tagad visu laiku «stresoju» – puikām vajag sporta tērpus, slidas, zābakus, grāmatas, viņiem gribas un vajag internetā «pasērfot». Nervozēdama saslimu, asinsspiediens līdz 240 uzkāpa. Dzeru tabletes un eju darbā. Ja apgulšos, var atlaist. Es ceru, ka Eiropas Savienībā cilvēkam ir kādas tiesības, un tās tiek ievērotas un sargātas.
Andrejs Gruzniņš, dzelzceļa elektriķis Pierīgā (37 g.v.), dzīvo sievas vecāku mājā lauku ciematā:
Man laukos nav ko darīt, tādēļ braukāju ar vilcienu uz Rīgu, kur varu strādāt specialitātē un normāli pelnīt. Eiropas Savienība mani neinteresē. Lai laucinieki pēc tās vaid. Es tur jau biju, pastrādāju un nogaršoju viņu maizīti, tai garoza ir cietāka nekā mūsējai.
