Tartu un Narva – fizikas likumsakarības zinātnes centrā, akvaparks un kūpinātas zivis
Studējot un strādājot Jelgavā, dzimtās mājas Balvu pusē sanāk apciemot reti. Taču šoreiz iemesls braukt turp ir īpaši svarīgs – ģimenes ceļojums uz Igauniju. Divu dienu ekskursijā apskatām populārākās atpūtas vietas Tartu – zinātnes centru AHHAA un Aura akvaparku –, kā arī apciemojam radiniekus Narvā, pilsētā, kas atrodas pie Krievijas robežas.Līdz Tartu kā līdz RīgaiBrauciens no Balviem līdz Tartu ir tikpat ilgs kā līdz Latvijas galvaspilsētai. Rīta agrumā ceļi tukši, ainava līdzīga, taču nedaudz vairāk pauguru. Izrādās, ka Tartu jau esmu bijusi, taču tumšā ziemas rītā, kad devos ar tēvu zemledus makšķerēšanā uz Peipusa ezeru. Iebraucot Tartu, satiksme kļūst intensīvāka, vairāk luksoforu, cilvēku ņirboņa. Mūsu mērķis ir skaidrs – zinātnes centrs un akvaparks. Sestdienā apmeklētāji nesteidzas doties ekskursijā uz centra ekspozīcijām, tāpēc ierodamies vieni no pirmajiem. Draudzīgas cenas un apkalpošana latviešu valodā padara pasākumu vēl interesantāku. Neskaitāmas zāles un istabas, kur dažādās ekspozīcijās saprotami un vienkārši tiek parādīta fizikas likumu būtība. Tas ir lielākais zinātnes centrs Baltijā. Paiet ilgs laiks, kamēr iedziļināmies visu eksponātu jēgā. Lifts, kas parāda zemes dzīļu sastāvu, skudru pūžņa šķērsgriezums ar čaklajām iemītniecēm, meditācijas istabas ar skaņu efektiem un pamācībām, kas jāievēro, lai sasniegtu vēlamo atbrīvošanās efektu, inkubators, kur no oliņām izšķiļas cālēni, spoguļlabirints un daudzas citas pirmo reizi redzētas un vienkāršas, taču interesantas parādības. Ap pusdienlaiku cilvēku kļūst manāmi vairāk. Skaidrs ir viens, latvieši ir iecienījuši šo vietu, jo, kur tik neklausies, dzirdamas sarunas latviešu valodā.Kūpinātas zivis ceļmalāZinātnes centrā pavadām teju četras stundas. Laiks ieturēt pusdienas. Atskāršam, ka mājās smērētās desmaizes un siermaizes palikušas virtuvē. Nekas cits neatliek kā doties uz «Maximu» pēc ēdiena. Saprotam, ka pilniem vēderiem akvaparkā nav ko darīt, tāpēc ejam veikalu tūrē. Apģērbu veikali identiski mūsējiem, cenas līdzīgas. Sievietes, protams, kavējas un nevar tik ātri izkļūt no bodēm. Kad visi esam atgriezušies, dodamies uz akvaparku, kas atrodas turpat blakus zinātnes centram. Automašīnu novietošana nerada problēmas, jo brīvdienās tas ir bez maksas. Akvaparkā arī zemas cenas, turklāt, ja pirms tam esi apmeklējis zinātnes centru, piešķir atlaidi. Biļete baseina, ūdensatrakciju parka un saunas apmeklējumiem visas dienas garumā – tikai septiņi eiro. Protams, nesalīdzināt ar Līvu akvaparku, taču arī interesanti. Divas caurules nobraucieniem, baseins ar dažādiem viļņu un straumju efektiem, plunčāšanās vieta mazuļiem, burbuļvannas un ūdens kaskādes. Patīkami, ka nav laika ierobežojuma un lēnu garu var izpriecāties pēc sirds patikas. Vecākiem ūdens peldes ātri vien apnīk, tāpēc pēc trīs stundu ūdenssporta jādodas tālāk. Priekšā vairāk nekā 200 kilometru tālais ceļš uz Narvu. Šoseja ved gar Peipusa ezeru, ātrumā pazib priežu audzes, kāpas, citviet var saskatīt arī Peipusa ūdeņus. Otrpus ezeram ceļu rotā mazas būdiņas, kurās tirgo ezerā nozvejotās un izkūpinātās zivis. Plašā izvēlē zandarti, līdakas, asari un plauži. Piestājam pie tādas bodītes un paņemam pāris kilogramu zandartu. Domāju, ka zivis vedam kā ciema kukuli, taču pēc tēta ieteikuma nogaršot metamies virsū un apēdam uzreiz vairākus. Sulīgi un smeķīgi.Otrpus upes krastam – Krievija Īsi pirms desmitiem vakarā ierodamies galamērķī. Priecē, ka ne tikai Latgalē ciemiņus sagaida ar bagātīgi klātu galdu, bet arī igauņi pacentušies ar varenām vakariņām. Sātīga ēdienreize un sirsnīgas sarunas nokausē ceļotājus, dodamies pie miera. Nākamajai dienai ieplānota ekskursija pa pilsētu un garais mājupceļš. Narva atrodas pie pašas Igaunijas robežas ar Krieviju. Kādreiz bija Krievzemes sastāvā, taču vēlāk tika atdota mūsu ziemeļu kaimiņiem. Pilsētā jūtams krievvalodīgo vairākums. Robežpunktā veidojas rindas, cilvēki robežu šķērso kājām un ar auto, reizēm esot jāgaida pat vairākas stundas. Otrpus upei, kas ir robeža starp kaimiņvalstīm, Ivangorodā preču un pakalpojumu cenas esot zemākas, tāpēc daudzi dodas iepirkties turp. Daļai vietējo tur vēl palikuši radi un draugi, tāpēc mēro ceļu uz Krieviju. Interesantākā apskates vieta Narvā ir cietoksnis – vecākais un lielākais Igaunijā. Kopā ar Ivangorodas cietoksni, kas atrodas otrpus Narvas upei, veido unikālu ansambli, kas esot viens no Ziemeļeiropas ievērojamākajiem šāda veida vēstures pieminekļiem. Neatminos ieejas cenu, taču, salīdzinot ar pārējām izklaidēm, tā šķita gaužām dārga. Vēsturiskās ekspozīcijas ieinteresē, vairāk vilina gleznainie skati upes un Krievijas virzienā. Cietokšņa ziemeļu pagalmā atvērta amatu darbnīca, kur var iegādāties rotas un ādas izstrādājumus, ziepes un metālkalumus. Pērkot biļeti, iedod arī senās igauņu monētas, ko vēlāk var apmainīt pret kārotajiem suvenīriem.Jo sliktāks ceļš, jo tuvāk mājāmŠajās dienās nemanu izdaudzināto igauņu lēno dabu. Varbūt tāpēc, ka Narvā ir krievvalodīgo pārsvars, bet Tartu vairums sastapto – latvieši. Taču jāsecina, ka valsts daudz neatšķiras no Latvijas. Vienīgi arhitektūra ir nedaudz vēsāka, ziemeļu valstīm tipiskāka, līdzīga kā Zviedrijā un Norvēģijā. Braucot mājup, nolemjam naudu iztērēt pārtikas veikalā, lai pāri palikušie eiro nebūtu jāmaina uz latiem. Pārtikas cenas līdzīgas, daudzas preces lētākas. Zīmīgi, ka piena produktu stendā Latvijas izstrādājumiem viszemākās cenas. Šoreiz roka sniedzas pēc lētākas preces un pārbaudītas kvalitātes – Tukuma krējuma.Ceļā nesastopam nevienu policijas ekipāžu, tāpēc vairums autovadītāju pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu. Ceļu kvalitāte, tuvojoties robežai pasliktinās. Bet pie tā jau esmu pieradusi, lai no kurienes brauktu, – līdzko jūti ceļu zem kājām un neskaitāmās salāpītās bedres, zini – mājas tuvojas.
