Vācijas dioksīna skandāls spiež pie zemes Latvijas cūku audzētājus, jo gaļa, kurai vairs nav noieta Krievijā un Ķīnā, par dempinga cenām ceļo uz Latviju. Nozares asociācija brīdina, ka jau pavasarī gaidāma cūku masveida izkaušana, ko veicinās arī graudu trūkums un to augstā cena. Lai tā nenotiktu, valdībai esot jānāk talkā, taču atbildīgās institūcijas to darīt nesteidzas, norādot, ka brīvā tirgus apstākļos nozarei jātiek galā pašai.
«Ar tik lieliem zaudējumiem Latvijā vēl nav strādāts,» saka Cūku audzētāju asociācijas direktors Varis Sīmanis. Skaudro realitāti viņš raksturo ar piemēru, ka nupat kādam cūkaudzētājam mēnesī par kombinātam nodotajām cūkām izdevies saņemt 8000 latu, bet tajā pašā laikā barībai vien iztērēti 14 tūkstoši. Līdz jaunajai ražai rukšu audzētājiem vēl izdevies strādāt «pa nullēm». Tad sausuma, plūdu un citu kataklizmu dēļ graudu ražotāju lielvalstīs pagājusī sezona nāca ar niecīgām ražām, Krievija pat paziņoja par savu robežu slēgšanu un visas labības paturēšanu iekšējam tirgum, līdz ar to graudu cena piedzīvojusi straujāko lēcienu vēsturē.V.Sīmanis stāsta, ka cūkaudzētāji, kam nav pašiem savas lauksaimniecības zemes, pašlaik dzīvo lielā stresā, jo rudenī iegādātie krājumi iet uz beigām, bet nopirkt graudus tikpat kā nevar. Tagad labības cena turas ap 170 un pat 190 latu tonnā, tas ir vairāk nekā uz pusi dārgāk kā pērn (70 latu). «Cūkkopji vairs neskatās, pārtikas vai lopbarības graudi, pērk visus, kas parādās tirgū. Jau tagad dažiem pietrūkst, bet martā sāksies īsta barības krīze,» saka nozares asociācijas šefs. Tomēr graudaudzētāji labību turpina izvest, jo biržas cena ir vēl augstāka un pasaulē labas kvalitātes kvieši ir ļoti pieprasīti.«Slāpē nost ievestā gaļa» Zemgales lielākais cūkaudzētājs SIA «Latvi Dan Agro» vadītājs Ilvars Strazdiņš neslēpj, ka pašlaik var noturēties, jo labību audzē paši, taču šogad ražu būtu izdevīgāk realizēt, nevis izbarot savām cūkām. Kaut strādā ar zaudējumiem, I.Strazdiņš uzsver, ka skatās ilgtermiņā, tādēļ vēl nedomā samazināt 2000 sivēnmāšu ganāmpulku, kas ļauj gada laikā realizēt 40 tūkstošus rukšu. Dāņu uzņēmumā lielākās problēmas ar barokļu noietu radušās janvāra otrajā pusē, kad «Latvijā stāvgrūdām nāca iekšā cūkas no Vācijas». To apliecina arī Cūku audzētāju asociācijas vadītājs V.Sīmanis, sakot: «Mūs slāpē nost ievestā gaļa.» Vācijā lopbarībā un arī cūkgaļā atklātā dioksīna piesārņojuma dēļ tika slēgtas tūkstošiem fermu. Lai gan speciālisti apgalvo, ka konstatētais dioksīna saturs gaļā bijis daudz mazāks nekā Baltijas jūras lašos, reaģējot uz šo atklājumu, no vāciešu cūkām atteicās lielākie gaļas noņēmēji – Krievija, Ķīna, Baltkrievija un citas valstis. Līdz ar to tūkstošiem tonnu cūkgaļas palikušas iekšpus ES robežām, automātiski pazeminot gaļas iepirkuma cenas. I.Strazdiņš teic, ka, piemēram, Francija atradusi veidu, kā apturēt cūkgaļas importu, lai pasargātu savu tirgu no būtiska importa kāpuma un iepirkuma cenu krituma. Būtībā tas nav izpaudies kā aizliegums ievest vāciešu cūkas, bet gan noteikums veikt katras kravas pārbaudi. Dioksīna koncentrācijas analīzes ir ne vien dārgas (viena maksājot ap 500 latu), bet arī aizņem ilgu laiku. Pārtikas aprites ķēdē mēnesi līdz rezultātu saņemšanai neviens negaidītu, tādēļ formāli robežas atvērtas, bet faktiski – slēgtas.PVD neesot varējis palīdzētKlausot Eiropas Komisijas nostādnēm, Latvija savu tirgu atstāja atvērtu, vien liekot gaļas ievedējiem pārliecināties par katras gaļas kravas izcelsmi. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), ko lopu audzētāji vaino bezzobainībā, uzsver, ka neko nevar palīdzēt. Dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis uzsver, ka PVD nerisina ekonomikas jautājumus, bet gan rūpējas par patērētāju veselību. «Šī gaļa apdraudējumu nerada, dzīvībai tā nav bīstama, jo lašos dioksīna ir vairāk,» viņš saka. Latvijai kā vienota ES tirgus dalībniecei neesot tiesību likt speciālus ierobežojumus, ja nav pierādāmu draudu. «Ja mēs prasītu katras kravas analīzes, valsti iesūdzētu tiesā par neadekvātiem piesardzības pasākumiem. Tas izmaksātu vairāk nekā zaudējums lielā importa dēļ,» pārliecināts M.Balodis. Cik tūkstoši tonnu Vācijas cūkgaļas Latvijā pēdējo nedēļu laikā ievests, nav zināms. «Taču apjomi ir ievērojami, turklāt pārprodukcijas dēļ tiek pazemināta cena,» saka V.Sīmanis. Par to liecina fakts, ka janvāra pēdējā nedēļā vietējie gaļas pārstrādātāji ierasto 80 santīmu (bez PVN) vietā par kilogramu cūkgaļas pēkšņi solījuši par 20 procentiem zemāku cenu – vien 60 – 65 santīmus. Ievest gaļu ir izdevīgāk. Tirgus netiks aizsargāts PVD ģenerāldirektors M.Balodis domā, ka tādās krīzes situācijās valsts pienākums būtu nākt talkā audzētājiem ar papildu atbalsta pasākumiem, jo «tagad gaļas iepirkuma cena nav loģiska». Pirms pāris gadiem Zemkopības ministrija jau to darīja, piešķirot dotācijas par sivēnmāšu turēšanu. Tomēr Cūku audzētāju asociācijas sarunas ar ministriju beigušās bez panākumiem. V.Sīmanis teic, ka Lietuvā ražotāji nonākuši tādos zaudējumos, ka sākuši izkaut pat apaugļotās sivēnmātes, ar medikamentiem pirms tam pārtraucot grūsnību. Latvijā situācija tik dramatiska vēl neesot, bet daļā ganāmpulku rukšu mātes jau tiek likvidētas. Krīze pastiprināšoties pavasarī, kad cūkkopjiem beigsies lopbarība. Tad sagaidāma vairāku kompleksu slēgšana. VIEDOKLISAlekss Rasmusens, SIA «Gaižēni» direktors Ik gadu Bauskas novada Īslīcē realizējam 50 tūkstošus sivēnu, bet Cēsu kompleksos nobarojam desmit tūkstošus rukšu. Pašlaik iepirkuma cenu krituma un izmaksu kāpuma dēļ par katru nodoto cūku ciešam 20 – 25 latu zaudējumus. Jau radušās grūtības ar kredītlīnijas procentu nomaksu, tāpēc ganāmpulku domāju mazliet samazināt un gaidīt labākus laikus. Taču zinu cūkkopjus, kas saka – ja nekas tuvākajā laikā nemainīsies, cūkas izkaus. Barības krājumus esam sagatavojuši, turklāt cenas minimāli kāpj, un par dzīvsvara kilogramu var dabūt gandrīz 70 santīmu. Lai nosegtu pašizmaksu, tai jābūt vismaz 90 santīmiem.
