Atkal atsākusies diskusija par aizliegumu lopus pārdošanai kaut mājas apstākļos.
Atkal atsākusies diskusija par aizliegumu lopus pārdošanai kaut mājas apstākļos.
Uzskatu, ka šoreiz demokrātiskās partijas «Saimnieks» Saeimas frakcijas paziņojums ir pamatots, jo līdz šim mūsu valstī nav radīti apstākļi, lai sekmīgi darbotos licencētās lopkautuves.
Bullis vai vepris nav cālis, ko var ielikt groziņā un aizvest, kur vajadzīgs. Lai transportētu ragulopu, vajadzīgs attiecīgi aprīkots transportlīdzeklis, arī krāvēji. Tāpēc licencētajām kautuvēm ir jābūt spējīgām savas apkārtnes lopu sīkražotājus ar šādu pakalpojumu nodrošināt. Tāpat kā nodrošināt tos ar daudzmaz pieņemamu cenu. Dažās Eiropas valstīs šāda kārtība esot.
Mūsu lopu sīkražotājam daudz skumt nevajag, jo itin sekmīgi darbojas dažādas privātpersonas, kas iebrauc sētā ar savu transportu un nopērk lopiņu, uz vietas samaksājot skaidrā naudā. Ātri, ērti un labi. Tas ir dabas likums daba tukšumu necieš. Daudzi žēlojas, ka mūsu tirdzniecības tīklā nonākot ne mazums kontrabandas gaļas. Tas ir nesaprātīgas saimniekošanas dēļ.
Apgalvojums, ka neviens vācietis un dānis negribēs pirkt Latvijas kūtspriekšā kautos veprus, man liekas jocīgs, lai gan tas bieži izskan masu informācijas līdzekļos. Vai tad tiešām kāds domā, ka gaļas eksportu varētu nodrošināt, salasot pa sīkzemnieku saimniecībām dažādi barotos mājlopus? Neesmu lopkopības speciālists, tomēr domāju ja tāds gaļas eksports kādreiz arī būs, tad to nodrošinās modernās lopu mītnēs izglītotu speciālistu vadībā ražoti gaļas produkti. Bet vispār es neticu, ka kādreiz mēs gaļu pārdosim Dānijai, jo dāņi paši ar gaļu apgādā vai puspasaules.
