Jelgavniece Sabīne Sīle un meksikāņu puisis Edgars Kardenass studē kristīgajā Gordonas koledžā, kas atrodas Bostonā, Amerikas Savienotajās Valstīs.
Jelgavniece Sabīne Sīle un meksikāņu puisis Edgars Kardenass studē kristīgajā Gordonas koledžā, kas atrodas Bostonā, Amerikas Savienotajās Valstīs. Vēlme iepriecināt bērnus un palīdzēt viņiem abus atvedusi uz Platoni, kur pagājušonedēļ noslēdzās viņu pašu rīkotā nometne lauku mazajiem iedzīvotājiem.
Lai bērniem būtu augstāki mērķi
«Ideja par nometni man radās pagājušogad, un ar savu vecāku palīdzību to varēju īstenot. Man dzīvē ir palaimējies, jo par nelielu samaksu trīs gadi nodzīvoti Honkongā un viens – ASV. Katru vasaru, braucot uz Platoni, redzēju, cik daudz tur ir bērnu, kam nav iespējas izvirzīties uz augšu. Ja es tik daudz esmu saņēmusi, mans pienākums ir kaut ko dot tiem bērniem, kuriem nav nekā: iespējami paplašināt viņu redzesloku, skatu uz pasauli, kā arī panākt, lai viņu augstākais mērķis nebūtu aizbraukt tikai uz Rīgu, bet arī ceļot ārpus Latvijas,» stāsta Sabīne.
Nometne Platonē notika pirmo gadu un ilga divas ar pusi nedēļas, lai gan sākumā Sabīnei bijusi doma to organizēt uz ilgāku laiku: «Problēmas sākās jau ar dokumentu kārtošanu, kam bija atlikušas tikai divas nedēļas. Nometni bijām paredzējuši lauku bērniem, kas nevar piedalīties maksas nometnēs. Taču naudas trūkuma dēļ papildus uzņēmām tos bērnus, kuru vecāki varēja samaksāt nometnes naudu 15 latu.»
Sabīne un Edgars spriež, ka šī nometne ir tikai sākums un nākamgad tās laiks tiks paildzināts līdz pat četrām nedēļām, arī organizētāju pulku būtu vēlams palielināt, jo vēlēšanos piedalīties nometnē izteica liels bērnu skaits.
Idejas atbalstītāji ir visā pasaulē
Sabīne pati meklējusi līdzekļus un cilvēkus, lai būtu iespējams šo pasākumu noorganizēt. Sākumā domāts, ka uz Latviju brauks seši brīvprātīgie organizētāji, bet beigās Sabīnei līdzi drosmīgi devās tikai Edgars. Savukārt finansiāli jauniešu ideju atbalstījuši Amerikas latvieši, kas paši atbraukt uz Latviju nevar. Lai iegūtu naudiņu nometnei, Sabīne apjautājusies arī paziņām Honkongā, kur kāds detektīvs bijis ļoti atsaucīgs un palīdzējis nometnes idejas realizācijā.
Visskaistākais – Vecrīgas torņi
Šī ir pirmā reize, kad Edgars viesojas Latvijā, un viņam te ļoti patīkot. Jaunietis atzīst, ka šī ir pavisam cita kultūra, salīdzinot ar to, kurā viņš radis dzīvot. «Man ļoti patika nometnes bērni, kas, kaut arī bija valodas barjera, ļoti ātri man pielāgojās,» atceras Edgars. Viņš katru mirkli centies izbaudīt svešo, vilinošo kultūru un, kā vairums tūristu, sajūsminājies par Vecrīgas arhitektūru. Kā Sabīne stāsta, puse no visām viņa fotogrāfijām tapušas, vērojot senās Rīgas torņus. Savukārt par Latvijas meitenēm runājot, Edgars paliek domīgs. Viņš teic, ka mūsu zemē sievietes ģērbjas ļoti skaisti, kaut arī nedaudz izaicinoši, un atzīst, ka te meitenes esot ļoti skaistas. Meksikānim gan jocīgi licies tas, ka latvieši neatvainojas, ja netīšām iznācis kāds misēklis, piemēram, pagrūžot kādu. Amerikā tas ir pats par sevi saprotams, bet Latvijā liekas sveša lieta.
Latviešu atvases – dabas bērni
Abi Amerikā studējošie jaunieši atzīst, ka latviešu bērni ļoti atšķiras no amerikāņiem. Tur bērniem nekā netrūkstot un viņi lielāko daļu brīvā laika pavadot pie televizora un datora, spēlējot spēles. Latvijā mazie atrod sev citus izklaides veidus un no mazumiņa iegūst daudz vairāk. Viņi atrod nodarbi visā vienkāršajā un daudz vairāk interesējas par sportu, mūziku un Amerikā piemirstām un nedaudz vecmodīgām lietām. «Latvijā vecāku atvases ir dabas bērni,» atzīst Sabīne un Edgars.
Nometnes dalībniekiem bijušas ļoti dažādas nodarbības – sports, angļu valoda, mūzika un citas. Edgara lauciņš bijis sports un svešvaloda, kā arī noteiktas disciplīnas uzturēšana nometnē. «Ja es puikām kaut ko aizrādīju, viņi mani neņēma par pilnu un pat dusmojās, savukārt Edgaru viņi klausīja uz vārda un tajā pašā laikā ļoti iemīļoja,» smaidīdama teic Sabīne.
Pa vidu starp divām kultūrām
Edgars sevi par īstu meksikāni neuzskata, jo dzimis ASV, rajonā, kur dzīvojuši lielākoties Latīņamerikas iedzīvotāji. Lai gan vietā, no kurienes nākuši viņa senči, Meksikā, viņš pavadījis ļoti daudz laika. «Esmu uzaudzis starp divām kultūrām, kaut arī vietā, kur dzīvoju, amerikāniskā bija ļoti maz,» spriež Edgars. Meksikā vēl joprojām pastāvot liela atšķirība starp sievieti un vīrieti. Daiļā dzimuma pārstāvei esot savi pienākumi, kuros ietilpst bērnu audzināšana, ēst gatavošana un citi saimnieciskie darbi, bet vīrietis dara vīriešu darbus.
Biešu zupa ar aso mērci
Kaut arī kultūra ir atšķirīga, Edgaram latviešu ēdieni gājuši pie sirds, vienīgi aizdomīga likusies aukstā zupa. «Biešu zupu esmu ēdis, bet nevarēju pierast, ka Latvijā to ēd aukstu!» izbrīnīti teic jaunietis.
«Viņš taču paņēmis līdzi aso mērci, ko pievieno visiem ēdieniem!» smejas Sabīne.
Patīkams pārsteigums puisim bijis daudz svaigo dārzeņu, svaigi spiestas sulas, ļoti garšīga maize un fantastiskie saldie ēdieni.
Caur ērkšķiem uz ticību
Edgara ceļš pie Dieva bijis garš un gana sarežģīts. Savā bērnībā atšķirībā no bagāto amerikāņu bērniem Edgaram vajadzējis skaitīt katru dolāru. Pusaudža gados naudas meklējumi viņu noveduši līdz narkotiku tirgošanai, kas uzskatāms par vieglu naudas ieguves veidu. Savos 26 gados puisis izmēģinājis daudz, līdz galu galā nonācis pie ticības Dievam, kas dodot bezgalīgu spēku.
