«Man patīk, ka Latvijā svešvalodu apguvē skolā liels uzsvars tiek likts uz grupu darbu. Kad es pati mācījos, visas klases priekšā bija skolotājs, kurš stāstīja, kas mums būtu jāzina, un tad rakstījām kontroldarbu,» teic «bez piecām minūtēm» skolotāja no Ķelnes Vācijā Anne Šiminski. Lai iepazītos ar mūsu valsts izglītības sistēmu, līdz aprīlim viņa asistēs pedagogiem Ozolnieku vidusskolā. Skolēniem tas savukārt devis iespēju bez starpnieka komunicēt vācu vai angļu valodā.
Topošā skolotāja no Vācijas Ozolniekos pavadījusi jau mēnesi. Šo apmaiņas vizīti, kuras laikā jaunajiem pedagogiem radīta iespēja iesaistīties mācību procesā citā valstī, vienlaikus popularizējot savas valsts kultūru, paredz ES mūžizglītības programma «Comenius». Anne vēro Ozolnieku vidusskolas pedagogu stundas, 6. – 12. klasē pati māca vācu un angļu valodu, kā arī vada klases stundas un palīdz skolotājiem sagatavot metodiskos uzskates materiālus.Interesē vienotā izglītības sistēmaProjekta pieteikuma autore svešvalodu skolotāja Irita Semane stāsta, ka topošā pedagoģe A.Šiminski uzaicināta galvenokārt tāpēc, lai Ozolnieku vidusskolas audzēkņi varētu labāk apgūt angļu un vācu valodu. Lai arī mācās, jaunā skolotāja pagaidām vēl nerunā latviski, tāpēc audzēkņi spiesti ar viņu sazināties tikai svešvalodā.«Ierodoties Latvijā, vēlējos iegūt pēc iespējas lielāku praktisko pieredzi. Līdz šim man bijušas vien teorētiskas zināšanas. Šeit man šķiet ļoti interesanti, kā notiek mācības vienotā vispārējās izglītības sistēmā. Arī Vācija patlaban uz to virzās, ka skolas vairs netiks dalītas ģimnāzijās un reālskolās,» gaidāmās pārmaiņas, kurām varētu palīdzēt sagatavoties prakse latviešu vidusskolā, ieskicē A.Šiminski.Atsakās no idejas izveidot klubiņuOzolnieku skolēni, viņasprāt, ir ļoti draudzīgi, atvērti un pieklājīgi. Vācijā nav pierasts, ka sveicina personīgi nepazīstami cilvēki. Taču šeit sirsnīgs «labdien» atskanot arī no tiem audzēkņiem, kurus Anne nemāca. Viņu pārsteidz arī skolēnu labās svešvalodu zināšanas un fakts, ka angļu un vācu valoda tiek pasniegta jau bērnudārzā. Topošās skolotājas dzimtenē pirmsskolēni labi ja apgūstot lasīšanu un rakstīšanu dzimtajā valodā.Savukārt iepazīt Latviju A.Šiminski vēl nav izdevies, sanācis būt vien Jelgavā. Līdz aprīļa vidum viņa gribētu apskatīt arī Rīgu un Jūrmalu un citas ievērojamas vietas. Ja vien pietiks laika, jo Ozolnieku vidusskolas pedagogu asistente plāno iepazīt novada citu skolu darbu, kā arī trešdienu vakaros pasniegt svešvalodu vietējā bērnudārzā. Anne bija iecerējusi izveidot kultūras apmaiņas klubiņu, kur brīvā gaisotnē pārrunāt dažādas tēmas. Tomēr šī ideja atsaucību neguva – uz tikšanos atnāca tikai viens interesents.Vācijā augsts pedagoga profesijas prestižs Anne atklāj, ka apgūt pedagoga profesiju viņa nolēmusi, kad gadu pēc vidusskolas kā brīvprātīgā strādājusi skolā bērniem ar īpašām vajadzībām. Maija beigās, jūnija sākumā augstskolā viņa kārtos gala eksāmenu teorijā. Savukārt novembrī sāksies divu gadu prakse, kuras laikā citi vēros un vērtēs viņas darbu. Tikai tad, ja tas izrādīsies veiksmīgs, A.Šiminski kļūs pilntiesīga skolotāja.«Pedagoga profesija Vācijā ir viena no prestižākajām. Lai arī atalgojums nav tas lielākais, cilvēki ciena un respektē skolotājus, jo apzinās, ka paši šo darbu nespētu darīt,» stāsta Anne. Viņa piebilst, ka daudzi pedagogi dodas pensijā, tāpēc pēc jauniem kadriem ir liels pieprasījums. Sevišķi skolās bērniem ar īpašām vajadzībām (arī Anne iegūst speciālās izglītības skolotāja kvalifikāciju). Taču veidojas arī konkurence. Visvairāk tā novērojama sākumskolas posmā, jo daudzi skolotāji vēlas strādāt tieši ar mazākiem bērniem.
