Tautas partijas priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Andris Šķēle – intervijā Mārtiņam Pīlādzim.
Pirms mūsu intervijas jūs piedalījāties Zemgales novada Tautas partijas (TP) nodaļu saietā, kur tika spriests arī par partijas taktiku nākamajās pašvaldību vēlēšanās. Kāda tā būs?
– Ir lietas, par kurām ļoti daudz jārunā, un lietas, par kurām jārunā mazāk… Ļoti priecē, ka Latvijā šoreiz tik agri sākusies gatavošanās pašvaldību vēlēšanām. Tāda interese par tām nekad agrāk nav bijusi. Pirms pagājušajām vēlēšanām tikai divus mēnešus iepriekš daudzmaz kaut ko sāka darīt. Tagad vēl deviņi mēneši priekšā, bet lielākajā daļā partiju notiek aktīva gatavošanās – cilvēki strādā, spriež.
Kāds tam izskaidrojums?
– Tas izskaidrojams, pirmkārt, ar to, ka ir Tautas partija. Otrkārt, Latvijā nostiprinās demokrātiskā sistēma. Vienam otram varbūt šķiet, ka pašvaldību vēlēšanas nav tik svarīgas, taču tās prasa lielu atbildību no tiem, kas grib pretendēt uz vietējo politisko varu.
Jūs prognozējat, ka Tautas partija dažādos pašvaldību līmeņos pēc vēlēšanām varētu pretendēt uz diezgan lielu vietu skaitu domēs un padomēs?
– Tautas partijai deputātu vietu skaits pašvaldībās, protams, nav pašmērķis. Taču mēs ļoti atbildīgi domājam par to, lai pirmajā politiskajā līmenī neatgriezeniski nostiprinātu to, kas valstī kopumā ir svarīgs. Tādēļ būsim gandarīti, ja dažādu līmeņu pašvaldībās labējās, centriskās un konservatīvās partijas kopumā iegūs balsu vairākumu.
Vai pieļaujat, ka Tautas partija atsevišķās pašvaldībās vai arī kopumā Latvijā vēlēšanās varētu startēt vienā sarakstā kopā ar kādu citu partiju?
– Tā tas būs. Ir pilnīgi skaidrs, ka virknē pašvaldību TP startēs kopējos sarakstos. Arī likumdošana to pieļauj. Nav ko slēpt, mūsu nodaļas aktīvi kontaktējas ar citu partiju nodaļām un spriež par iespējamo sadarbību. Vietējās vēlēšanas neapšaubāmi iespaido arī apstāklis, ka problēmas, kas jārisina pašvaldībām, ir daudz tuvākas, redzamākas iedzīvotājiem. Tās skar tiešāk nekā valstij kopumā risināmās problēmas.
Vai arī Jelgavā TP vēlēšanās startēs ar kādu no partijām vienā sarakstā? Ja, jā, tad – ar kuru?
– Galīgo lēmumu pieņems vietējā nodaļa. Mēs paļaujamies uz tās izvēli, izpratni par vietējām problēmām un kopējo situāciju. Jelgava ir ļoti nozīmīga pilsēta, lai neteiktu vairāk. Ja nodaļa apzināsies savus spēkus, resursus un arī atbildību, TP vēlēšanās piedalīsies ar savu sarakstu. Taču mēs zinām, kas būs mūsu nākamie sabiedrotie Domē, ar kuriem kopā vajadzēs risināt Jelgavas pašvaldības problēmas.
Domāju, ka esat pietiekami labi informēts par Jelgavas pašvaldības smago finansiālo situāciju. Par to politiskā atbildība pamatā, protams, jāuzņemas «Latvijas ceļam», kura pārstāvji lielā mērā noteikuši virzienu uz bedri, kādā nokļuvusi gan pašvaldība, gan pilsētas iedzīvotāji, «pateicoties» īstenotajam Siltumtīklu rehabilitācijas projektam. Taču pilsētas saimniecības, tai skaitā Jelgavas Siltumtīklu, politisko «uzraudzību» kā Pilsētsaimniecības komitejas vadītāja un uzņēmuma pārraudzības padomes locekle ilgstoši veikusi arī deputāte Velga Vilciņa – vienīgā Tautas partijas deputāte Jelgavas Domē…
– Vilciņas kundze ir ļoti aktīva Jelgavas deputāte un vienmēr bijusi karojošās pozīcijās. Es nezinu, vai katra lēmuma pieņemšanas brīdī viņa izdarījusi pareizo izvēli. Kopumā runājot par Jelgavas problēmām, par neveiksmīgo siltumapgādes projektu, jākonstatē, ka nedrīkst pašvaldībām atļaut neierobežotu un pietiekami nekontrolētu finansiālo rīcību. 1997. gadā man izdevās šo nekontrolētību daļēji apturēt, taču Jelgavas «rezultāti» jau bija iepriekšējos gados pieņemto lēmumu sekas. Vēlme jau vienmēr ir viena un tā pati: paņemsim šo kredītu – «siltumu» salabosim, šo – ūdensvadu ievilksim, šo – ceļus sakārtosim. Bet katrs kredīts ir jāatdod. Nevar dzīvot pēc principa: mēs kredītus paņemsim, bet atdos valsts. Jārēķinās ar to, ka par neveiksmīgu domes darbību «norēķināsies» arī konkrētās pilsētas iedzīvotāji. Arī maniem vecākiem, dzīvojot Jelgavā, par apkuri un citiem komunālajiem pakalpojumiem ir jāmaksā nesamērīgi augsta cena. Jautājums ir par to, cik precīzi var «nosvērt» pašvaldību atbildību.
Salīdzinoši nesen jūsu reitings vēl bija viens no augstākajiem Latvijas politiķu vidū, savukārt Tautas partijai tas stabili saglabājās augstākais. Socioloģisko pētījumu centra «Sociāli korelatīvo datu sistēmas» (SKDS) veiktā 1000 Latvijas iedzīvotāju aptauja maijā liecina, ka jūs esat visnepopulārākais Latvijas politiķis, kas apsteidzis pat Alfrēdu Rubiku. Būtiski samazinājusies Tautas partijas popularitāte, vairāk negatīvi nekā pozitīvi tiek vērtēti arī jūsu partijas kolēģi – ministri Atis Slakteris, Kārlis Greiškalns un Gundars Bērziņš. Ar ko, jūsuprāt, izskaidrojama šāda «krišana»?
– Ir daļa politiķu, kas dzīvo tikai reitinga dēļ un gandrīz neko nedara, ne par ko neuzņemas nekādu atbildību. Laiks bieži vien visu saliek savās vietās, tādēļ pārdzīvot šādas «krišanas» nevajadzētu. Kas attiecas uz Tautas partiju, gribu teikt, ka viss ir kārtībā. Partija divus gadus un četrus mēnešus nezaudēja nevienā aptaujā. Nu divus mēnešus tās reitings ir uz pusi zemāks – ap 10%. Bet cik tad ir konkurentiem? 14%, 12%… Mēs nebaidījāmies iepriekšējās valdības laikā vissmagākās lietas paņemt uz saviem pleciem. Vai Tautas partija bija vainīga, ka kāds «izķeksēja» un «iztīrīja» sociālo budžetu? Vai kāds pirms vēlēšanām parēķināja, ka gada laikā daži veikli darboņi uztaisīs sev dubultas pensijas? Bet mēs apņēmāmies šādu situāciju novērst un godīgi aizstāvējām savu viedokli. Sociālais budžets vidēji mēnesī pašlaik pildās ar apmēram 8% uzviju, salīdzinot ar Krištopana valdības laiku. Maijs bija pirmais mēnesis, kad faktiski ieņēmumi bija lielāki par izdevumiem. Tautas partija ir nodrošinājusi, ka 640 tūkstošiem pensionāru pensijas tiks izmaksātas laikā un pilnā apjomā. Protams, zināma neapmierinātība varētu būt tiem 14 tūkstošiem strādājošo pensionāru, kam tika radīti ierobežojumi.
Politiķi strādā vēlēšanām, valstsvīri – tautai. Mūsu ministri pieder pie otrajiem.
Šomēnes Latvijā ir publicēti vairāki pētījumi par dzīves apstākļiem mūsu valstī. Norvēģijas Lietišķo sociālo pētījumu institūta «Fafo» un Centrālās statistikas pārvaldes iedzīvotāju dzīves apstākļu pētījumā konstatēts: ceturtā daļa valsts iedzīvotāju atzīst, ka piecu gadu laikā ekonomiskā situācija nav mainījusies, savukārt katrs otrais iedzīvotājs uzskata, ka tā ir tikai pasliktinājusies. Puse cilvēku dzīvo nabadzībā (citos pētījumos, atkarībā no tā, kādi kritēriji tiek izmantoti, šis skaitlis ir no 20 līdz 80 un vairāk procentiem). Pasaules Bankas eksperti atzinuši, ka Latvijā katrs piektais iedzīvotājs dzīvo zem iztikas minimuma – Ls 28. Arī bezdarba līmenis ir divreiz augstāks par oficiāli fiksēto. Savukārt demogrāfiskie rādītāji liecina, ka mūsu tauta izmirst – katru gadu latviešu skaits sarūk vidēji par 10 000. Lai kā arī traktētu dažādos pētījumos fiksētos skaitļus, jārunā par stagnāciju. Neviena no Latvijas valdībām nav spējusi apstādināt tautas lielākās daļas grimšanu nabadzībā, kurai fonā norit politiskās elites un valsts ierēdniecības orģijas, kas savu izpausmi rod dažādos skandālos – puķu, pilnvarnieku, miljonu, dušu, auto utt. Varbūt es maldos?
– Tieši tādēļ ir radīta Tautas partija – lai celtu tautas labklājību. Divus gadus esam Latvijas politikā. Runāsim par jautājumiem, kas ir oficiālajā statistikā. Ja nemaldos, bezdarbs 1999. gada jūnijā bija 10,1%. 2000. gada maijā – 8,8%. Ir starpība. Aptaujas vairāk pamatojas uz cilvēka psiholoģisko, emocionālo stāvokli. Turpretī tāds rādītājs kā, piemēram, mazumtirdzniecības apgrozījums, ir objektīvs. Tas neatspoguļo piecu procentu ļoti bagāto Latvijas iedzīvotāju dzīvi. Mazumtirdzniecības apgrozījums tiek mērīts saistībā ar katru veikaliņu, ar katru aptieku, ar katru pakalpojumu sniegšanas vietu, un tas iepriekšējās valdības laikā ir audzis. Deviņos mēnešos izdevies samazināt eksportu un palielināt importu. Krities ir arī tekošā konta deficīts. Tam ir saistība ar daudzām nepopulārām lietām, taču tas veicina valsts kopējo izaugsmi un attīstību. Valdība kopumā (saistībā ar visām pašvaldībām un runājot par konsolidēto budžetu) galu galā ir pats lielākais pircējs. Ja ir noteikta ierobežojoša politika un daudz lielāka disciplīna, tas atstāj iespaidu arī uz ikviena labklājību.
Daļas iedzīvotāju salīdzinoši zemais labklājības līmenis būs noturīga tendence, kamēr netiks panākts nacionālā kopprodukta
5 līdz 7% pieaugums gadā. Tad valsts attīstību jutīs arī katrs savā maciņā. Jā, attīstāmies lēni, tomēr neesam zaudējuši kopprodukta pieaugumu, ko nevarēja nodrošināt iepriekšējās valdības. Turklāt to nespēja arī Lietuva un Igaunija.
Pieaugums tiešām ir ļoti niecīgs – 0,5%… Jaunās valdības deklarācijā pausta apņēmība panākt nacionālā kopprodukta pieaugumu 5% apmērā jau no 2001. gada. Vai tas ir reāli?
– Ja būs pietiekama politiskā griba, to iespējams izdarīt. Kad tika apstiprināta mana valdība, runāja, ka gada laikā samazināt bezdarbu līdz 8% nespēsim. Mēs tikām tuvu tam. Tautas partijas atbalsts Ministru prezidentam Andrim Bērziņam ir liels un noteikts, vienmēr esam bijuši ļoti konsekventi, un uz mums var paļauties. Valdībai ir visas iespējas strādāt un panākt iecerēto.
Kad iecerēta jūsu ceturtā «atgriešanās»?
– Šīs Saeimas laikā ne. Tautas partija ir par to, lai valdības tomēr būtu ilgtermiņa. Iepriekšējo reizi mums faktiski vajadzēja dzēst ugunsgrēku, kas izcēlās, strādājot kopā absolūti nesaprotamai kombinācijai, – sociāldemokrātiem, liberāļiem, Jaunajai partijai, «tēvzemiešiem»… Mums bija atstāts daudz problēmu, kas bija steidzīgi jārisina. 1999. gadā sešu mēnešu laikā Saeimā tika apstiprināti trīs budžeti. Nebijis gadījums. Ko darīt – vajadzēja.
Cik zināms, jūsu dārziņu apsēduši kurmji… Vieni «rok» notikumus jūsu biogrāfijā, otri – puķes. Ar pirmajiem iznāk tiesāties. Kā tiekat galā ar otrajiem?
– Var jau arī par tiem pirmajiem. Man ļoti daudzi cienījami cilvēki ir teikuši: liecies mierā! Viņiem tiek izrādīts pārāk liels gods, ja es tiesājos ar tiem. Un tieši uz to viņi cer.
Kas attiecas uz jautājuma agronomisko daļu, par šiem mazajiem dzīvnieciņiem, – tā ir interesanta lieta. Arī pētot Latvijas mitoloģiju, latvju dainas, nav īsti saprotams, pie kādas «valsts» pieder kurmji. Mūsu mitoloģijā taču nav tādas pazemes valsts, kas ir citām tautām.
Katrā ziņā aizbaidīšanas darbs ir sācies. Sākotnēji biju spiests izvēlēties ne pašas efektīvākās metodes, jo pa dārzu staigā arī mans suns un kaķis. Tagad esmu sācis izmantot mehāniskās izķeršanas principu. Varu ziņot pirmajai avīzei, ka šonedēļ man visnotaļ uzsmaidījusi veiksme – ir noķerts viens varens «makans» absolūti pārliecinošā reproduktīvā izskatā. Ceru, ka tas atstās pozitīvu iespaidu arī uz manu dārziņu.
