2000. gada sākumā tika ziņots, ka Tiesu medecīnas ekspertīzes centrā 1999. gadā ir reģistrēti 111 nāves gadījumu, kuru cēlonis ir narkotiku lietošana.
2000. gada sākumā tika ziņots, ka Tiesu medecīnas ekspertīzes centrā 1999. gadā ir reģistrēti 111 nāves gadījumu, kuru cēlonis ir narkotiku lietošana.
Tas, ka šis skaits salīdzinājumā ar 1998. gadu ir dubultojies, liecina par situācijas nopietnību. Par iecienītāko narkotiku pagājušajā gadā ir kļuvis heroīns, kura lietošana neatgriezeniski traumē centrālo nervu sistēmu. Palielinās introvenozo narkotiku lietotāju skaits, kas jau var būt tilts uz
20. gadsimta mēri AIDS.
No narkomānijas nav glābta neviena valsts, neviena sabiedrība. Pat tā saucamajās labklājības valstīs šī problēma ir sabiedrības uzmanības degpunktā. Taču sāpīgi dzirdēt, ka dominējošā sociālā grupa, kas Latvijā lieto narkotikas, ir jaunieši, proti, 83% no kopējā narkomānu skaita veido cilvēki līdz 25 gadu vecumam. Nevar apgalvot, ka nekas netiek darīts cīņā pret narkotiku lietotājiem, jo ir vairākas programmas, kurās nevalstiskās organizācijas un valsts cenšas mazināt šo sociāli negatīvo parādību. Pirmajā brīdī patiešām šķiet, ka šāda procesa attīstība liecina par sabiedrībā izveidojušos paradoksu: tiek grūsti iekšā gan starptautisko organizāciju, gan vietējie finansu resursi, lai kaut cik slāpētu cilvēku vēlmi pašiznīcināties, lietojot heroīnu un citus dranķus, bet narkomānu skaits dubultojas. Par paradoksu ir pieņemts uzskatīt kādu procesu, kas ir pretrunā ar veselo saprātu. Bet šoreiz jāteic, ka narkomānijas pieaugumam ir loģisks skaidrojums. Ja narkomānu skaits 1999. gadā dubultojies, tad ir palielinājusies to indivīdu aktivitāte, kas narkotikas producē un ieved valstī. Šeit nav runa tikai par starpniekiem šajā ienesīgajā biznesā. Visu nosaka pieprasījums. Narkobiznesmeņiem izdevīgs ir jebkurš audiovizuāls materiāls, kas netieši reklamē apreibinošās vielas. Jā, valsts ir uzsākusi cīņu pret narkotiku lietotājiem, aizmirstot par dažādajām narkotiku netiešajām reklāmām.
Pozitīvi ir vērtējams Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais 2000. gada izglītības programmas projekts, kura kontekstā ir paredzēts par 30% palielināt algas pedagogiem, kuru darba pienākumos ietilpst skaidrot narkotiku postošo ietekmi. Taču valsts savu funkciju rūpēties par tajā dzīvojošo pilsoņu veselību neveic pilnvērtīgi. Kaut kas nav kārtībā ar attiecīgajām Iekšlietu ministrijas institūcijām, kas cīnās pret narkomāniju, jo tik maz ir gadījumu, kad Narkotiku apkarošanas birojs varētu apgalvot, ka viņi ir ievērojami apkarojuši narkobiznesu Latvijā. Arī fakts, ka bezmaz vai katrā Latvijas skolā ir iespējams iegādāties narkotikas, izraisa patiesu sašutumu.
Aizliegtais auglis nekļūs aizliegts, kamēr nebūs ierobežota pieejamība kokam, kurā tas aug.
