Kurzemes un Zemgales sabiedriski aktīvie ļaudis saskaņo domas un centienus.
Kā labāk un gudrāk pārvaldīt pašvaldības? Kā tajās sadarboties nevalstiskajām organizācijām, medijiem un vēlētajiem tautas kalpiem jeb deputātiem. Kāda ir šī pieredze Kurzemē un Zemgalē? Ar šādu domu Saldus Mākslas skolā sabiedrības par atklātību «Delna» un domnīcas «Providus» rīkotā diskusijā pulcējās talsenieki, kuldīdznieki, dobelnieki, baušķenieki, jūrmalnieki, tukumnieki, saldenieki un arī jelgavnieki, kas bija uzaicināti saistībā ar sabiedrisko aktivitāti lielveikala būves jautājumā (Cukura ielā 2, Lielupes krastā netālu no pils). Reizē tā bija domnīcas «Providus» pārstāvju Ivetas Kažokas un Līgas Stafeckas nule tapušā pētījuma par Latvijas pašvaldību varas līdzsvarojumu un varas kontroles mehānismiem prezentācija.
Svarīgi, lai laikraksts justos neatkarīgs
Diskusiju ar moderatoru «Providus» pētnieku Valtu Kalniņu sāka klātesošie novada domju priekšsēdētāji Indra Rassa (Saldus), Inga Bērziņa (Kuldīga) un Aivars Lācarus (Talsi). Visi trīs atzina, ka pašvaldību attiecības ar vietējiem laikrakstiem ir pieņemamas un ka arī nevalstiskās organizācijas iespēju robežās tiek atbalstītas. «Bet kāpēc Talsos parādījies tāds Kārkla fenomens?» jautāja vietējā laikraksta «Talsu Vēstis» redaktors Eduards Juhņevičs (savulaik LLU absolvents). Talsu domes priekšsēdētājs minēja, ka apvainojošās viltus ziņas, ko ar pseidonīmu Kārkls publicē portālā pietiek.com, ir aizgājušas par tālu – līdz amatpersonu personīgiem apvainojumiem, un tur jau ir darbs policijai. Pēc diskusijas E.Juhņevičs atzina, ka Kārkls Talsos parādījies tādēļ, ka pašvaldības attiecības ar «Talsu Vēstīm» nav pietiekami atklātas. Tādēļ arī pietiek.com atrodas vieta tādiem ziņojumiem, ka domes priekšsēdētājam pazīstamajam ārstam A.Lācarum novadā ir mazāka teikšana nekā novada izpilddirektoram Aldim Vilsonam.
Runājot par šo tematu, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja I.Bērziņa attiecības ar medijiem raksturoja kā uzmanīgu staigāšanu pa plānu ledu. «Gadās, ka prese mani nokaitina. Tad sakožu zobus un nesaku neko. Man ir svarīgi, lai laikraksts justos neatkarīgs. Tam ir īpaša loma novada ļaužu pašapziņā,» atzīst Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja. «Mēs izsludinām iepirkumu pašvaldības pasūtījumiem veidot stāstus par Kuldīgas kultūrvēsturi. Tur nav politikas, un tajos piedalās arī mūsu privātais laikraksts «Kurzemnieks». I.Bērziņa domā, ka Kultūras ministrijā būtu jāveido fonds, kur līdzīgi var pieteikties un saņemt atbalstu mediji visā Latvijā.
Jūrmalas Aizsardzības biedrības priekšsēdētājs Uldis Kronblūms aktualizēja jautājumu, kā atšķirt ziņu no propagandas. Jūrmalā izveidojusies situācija, ka tur vairs nav redakcionāli neatkarīga medija, tos izdod tikai pašvaldība vai to kapitālsabiedrību algoti darbinieki. Citviet Zemgalē un Kurzemē neatkarīgie izdevumi turas, kaut to pastāvēšana ir apgrūtināta, jo sabiedrībā mainās lasīšanas paradumi, tirāžas krīt, samazinās arī reklāmas ieņēmumi. «Vienīgais izdevums, kas Talsu novadā nodrošina Satversmē noteikto vārda un preses brīvību, ir «Talsu Vēstis». Parādiet alternatīvu, kur vēl vēlētāji brīvi var izteikties! Taču spiediens mums ir no visām pusēm, tostarp arī no tādiem izdevumiem, kas pieder vienam īpašniekam. Sabiedrības rokās ir jautājums par to, vai mēs pastāvēsim arī turpmāk,» tā E.Juhņevičs. Līdzīgi uzskata arī «Tukuma Neatkarīgo Ziņu» redaktore Ivonna Plaude un «Kurzemnieka» redaktore Daiga Bitiniece.
Atkārtojot labo vēsti par kaut nelielu uzvaru tiesiskajā strīdā ar Iecavas novada pašvaldību, uzstāšanos sāka «Bauskas Dzīves» redaktore Anita Rozentāle. Iecavas novada pašvaldība izdod savu laikrakstu, kuru var abonēt un kurā tiek ievietoti sludinājumi, tādējādi mazinās ienākumi «Bauskas Dzīvei». Šo lietu Augstākā tiesa atdeva izskatīšanai Administratīvajai rajona tiesai Jelgavā, kas sākotnēji «Bauskas Dzīves» prasības pieteikumu nepieņēma.
«Bauskā, veicot ielu intervijas, atklājas, ka daudzi nemaz nezina, ka šogad 3. jūnijā būs pašvaldību vēlēšanas. Arī agrāk politiski aktīvie pensionāri ir kļuvuši mazāk zinoši,» piebilda A.Rozentāle.
Situāciju atrisina par labu iedzīvotājiem
Izmantojot gadījumu, ka vienā zālē ir gan Kuldīgas, gan Saldus novada domes priekšsēdētājas, šajā mācību gadā par bezdarbnieci kļuvusī Saldus 2. vidusskolas direktore Natālija Balode jautāja: «Kā tas iespējams, ka Kuldīgā var pastāvēt četras vidusskolas, bet Saldū palikusi tikai viena?» «Ziņām» viņa piebilda, ka tiesājas ar Saldus novada domi, kas skolas reorganizācijas laikā viņu pērnruden atlaida no darba. Atbildot uz jautājumu, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja I.Bērziņa minēja, ka Kuldīgā četru vidusskolu, ļoti iespējams, drīzumā vairs nebūs, jo bērnu skaits ir samazinājies. «Par to, kura skola izdzīvos un kura neiztur kritērijus, balso skolēni un viņu vecāki,» piebilda I.Bērziņa.
Sarunā ar «Ziņām» Saldus novada domes priekšsēdētāja I.Rassa minēja, ka pievienotās skolas direktore nepiesakās konkursos, kas viņai varētu būt piemēroti. Par N.Balodes tiesāšanos ar pašvaldību informē vietējais laikraksts «Saldus Zeme» un, kā viņa pati atzīst, dara to pietiekami objektīvi.
Saldus novadā, kur ir 26 tūkstoši iedzīvotāju, darbojas 307 nevalstiskās organizācijas (NVO). No tām 103 ir daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas biedrības. Pēdējos divos gados novadā ir nosiltinātas 35 mājas (Jelgavas novadā – divas, Ozolnieku novadā – 24). Šajā ziņā saldenieki ir vieni no sparīgākajiem Latvijā. Kopējais atbalsts Saldus novada NVO 2017. gadā ir vairāk nekā 250 tūkstoši eiro, kas veido 1,1 procentu no pašvaldības pamatbudžeta. Ar vairākām biedrībām Saldus novada administrācija ir noslēgusi īpašus sadarbības līgumus. Tām tiek deleģētas gan sociālās aprūpes, gan arī citas funkcijas. Tā, piemēram, Saldus Pensionāru biedrībai šogad paredzēts saņemt 2561 eiro, Latvijas Multiplās sklerozes asociācijas Saldus nodaļai – 450 eiro, basketbola klubam Saldus – 30 000 eiro, četrām biedrībām (atlētiem, karatistiem, bokseriem) tiek dota 90 procentu atlaide telpu nomai. Saldū uz novada pašvaldības rēķina par vienu eiro dienā ēdina visus skolēnus, visiem ir nodrošināta iespēja peldbaseinā iemācīties peldēt. «Providus» pētniece I.Kažoka sacīja, ka Saldus novads ir viens no NVO pretimnākošajiem Latvijā.
Diskusijā sevi prezentēja arī «Saldus sargi» jeb nesen izveidotā Saldus Aizsardzības biedrība. Tās pārstāvis Miks Muižarājs stāstīja par pērn decembrī rīkoto akciju, kurā «Saldus sargi» iestājušies par vides tīrību. Proti, uzņēmums «Sātiņi energo LM», kas ražo elektroenerģiju biomasas koģenerācijas stacijā Saldū, bija plānojis ievērojami mainīt kurināmo materiālu sastāvu, piejaucot šķeldai bīstamos atkritumus, piemēram, dzelzceļa gulšņus un ar naftas produktiem piesārņotu grunti. Turklāt šī dedzināšana notiktu trīs kilometru attālumā no bērnudārza «Sienāzītis». No Valsts vides dienesta A kategorijas atļauju veikt piesārņojošas darbības uzņēmums bija saņēmis, taču pēc «Saldus sargu» protestiem jautājums tika pārskatīts un atrisināts par labu vides tīrībai.
Ļoti labvēlīgi sapulcē tika uzņemts jelgavnieka Jāņa Āboliņa stāsts par sabiedrības pūlēm padarīt visiem pieņemamāku lielveikala būvi Cukura ielā 2. Sapulce arī nobalsoja par arhitekta Ingurda Lazdiņa alternatīvo priekšlikumu, kas veikala galveno fasādi pagriež pret Cukura un Veco strēlnieku ielu. Uzplaiksnīja doma, ka arī Jelgavā varētu rasties ar vietvaru brīvi diskutējoša nepolitiska aizsardzības biedrība, kāda ir gan Saldū, gan arī Jūrmalā.
No Ivetas Kažokas un Līgas Stafeckas pētījuma «Varas līdzsvars un kontrole Latvijas pašvaldībās»
Pēc 2013. gada vēlēšanām divās trešdaļās Latvijas pašvaldību vara palika nemainīga. No vienas puses, redzams, ka veidojas pašvaldības, kur politiķi, ilggadēji atrodoties pie varas, kļūst profesionālāki, – tiek audzēta arī pašvaldības kapacitāte, piemēram, pašvaldības stratēģiskajā plānošanā, finansējuma piesaistē utt., līdz ar to pašvaldībā tiek nodrošināta labāka pārvaldība. No otras puses, jautājumi par pašvaldību uzraudzību, mediju vidi, vietējo kopienu iesaisti utt. norāda uz varas iekapsulēšanās risku, kas pašvaldību attīstībai ilgtermiņā traucē. Politikas zinātnē tiek uzskatīts, ka politiskai konkurencei ir ļoti nozīmīga loma, lai lēmumu pieņemšana būtu maksimāli efektīva. Politiķiem savā darbā jāizjūt zināma nedrošība amata zaudēšanas riska dēļ. Pat ja šāda nedrošība ir neliela, tā uzlabo darba kvalitāti, attīsta labākas spējas sadzirdēt un reaģēt uz sabiedrības vajadzībām un kopumā veicina lielāku sabiedrības līdzdalību.
Jauna vadība tika ievēlēta 39 pašvaldībās (dažās amatā pēc darba Saeimā atgriezās bijušie vadītāji, kā Vents Armands Krauklis Valkā vai Gunārs Laicāns Dundagā). Daudzās pašvaldībās vadītāji nav mainījušies jau vairāk nekā 25 gadus (Cibla, Jaunpils, Iecava, Babīte). Ventspili Aivars Lembergs vada vairāk nekā 28 gadus. Aptuveni 20 gadu pilsētas vadībā ir Liepājas mērs Uldis Sesks (Liepājas partija) un Jēkabpilī Leonīds Salcevičs (Jēkabpils Reģionālā partija), 15 gadu Jelgavas domes priekšsēdētāja amatā ir Andris Rāviņš (ZZS). Izņēmums ir Jūrmalas pilsētas pašvaldība, kur kopš 2005. gada vadība mainījusies astoņas reizes.
Jūrmalas Aizsardzības biedrība kā sargsuns
Reaģējot uz jautājumu, vai pašvaldībā darbojas sabiedriskās organizācijas, kas uzrauga pašvaldības darbu vai piedalās domes komiteju sēdēs ar savu ekspertīzi, viedokli, trīs ceturtdaļas no aptaujātajiem deputātiem atbildēja noliedzoši. Tas nozīmē, ka labi ja katrā ceturtajā pašvaldībā sabiedrisko organizāciju līdzdalība domes sēdēs ir norma. Ja neskaita nesen izveidoto Saldus Aizsardzības biedrību, gandrīz visi gadījumi, kur vietējā sabiedrība ikdienā cenšas sekot līdzi domes darbam, attiecas uz Rīgu vai pašvaldībām, kas atrodas netālu no Rīgas. Tik zema iedzīvotāju līdzdalība pašvaldību darbā ir problemātiska.
Agri vai vēlu sākotnējais entuziasms noplok – ja organizācijai nav pietiekamu laika un finanšu resursu darbu turpināt aktivitāte beidzas. Šajā ziņā īpaša ir Jūrmalas Aizsardzības biedrības pieredze. Pirms vairāk nekā 10 gadiem dibinātā biedrība joprojām uzrauga domes darbu, nepieciešamības gadījumā vēršoties arī tiesā vai organizējot piketus.
Laikraksti var sabiedrību šķelt
Aptuveni trīs ceturtdaļas no visiem respondentiem pašvaldības deputātu anketēšanā norādīja, ka viņu pašvaldībā apmierinoši (ciešami) notiekošo atspoguļo vietējā (vai reģionālā) līmeņa mediji, kas ir finansiāli neatkarīgi no pašvaldības domes. Vietējos medijus deputāti dažkārt slavē, ka tie piedāvā labu kvalitāti ļoti ierobežotu resursu apstākļos, citreiz tiem tiek pārmests nepietiekams analītiskums, nevienmērīga kvalitāte, nekonstruktīva un tendencioza kritika, atsevišķu deputātu ignorēšana, uzsvars uz sabiedrību sašķeļošām ziņām.
Deputāta Kārļa Rimšas precedents
Kāds Rīgas domes opozīcijas pārstāvis atzina, ka opozīcijai nav iespēju uzzināt par pašvaldībai piederošo kapitālsabiedrību lēmumiem, jo informācijas pieprasījumi pretēji likuma prasībām tiek noraidīti, pamatojoties uz konfidencialitāti, bet tiesa apstrīdēšanas prasības nepieņemot, jo strīdi starp opozīcijas deputātiem un pašvaldības iestādēm neesot risināmi administratīvā procesa kārtībā. Daļēji šo problēmu risina 2016. gada 27. maija Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta lēmums par gadījumu, kad Jelgavas novada pašvaldība atteica deputātam Kārlim Rimšam izsniegt juridiska pakalpojuma audita dokumentu kopijas. Tiesa atzina, ka deputāta tiesības ir pārkāptas, un pieņēma īpašu blakus lēmumu – vērst Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas uzmanību uz to, ka Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune, atsakot deputātam izsniegt minētos dokumentus, savā darbībā pārkāpis likumu un tādējādi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs var atstādināt viņu no amata pienākumu pildīšanas.
Onkuļu būšana konkursa vietā
Kopš 2003. gada Latvijā ne sabiedriskās, ne valsts institūcijas nav veikušas pētījumus par to, vai un cik lielā mērā pašvaldības ievēro Informācijas atklātības likuma prasības, tādēļ patlaban nav iespējams izvērtēt, kuras pašvaldības savā darbā ir atklātākas.
Ļoti satraucoši dati atklājās KNAB 2014. gadā pasūtītajā socioloģiskajā aptaujā – 41 procents no personām, kas bija iekārtojušās darbā valsts vai pašvaldības iestādē pēdējo divu gadu laikā, lai iegūtu darbu, bija izmantojušas sakarus vai pazīšanos, 4,9 procenti izmantoja arī nelielas dāvanas. Ņemot vērā, ka valsts un pašvaldību institūcijās nodarbināto skaits ir aptuveni 200 000, bet civildienestā strādājošo skaits sasniedz tikai 6000, faktiski brīvas konkurences, vienlīdzīgu iespēju un atklātības princips ir piemērojams tikai nelielai publiskā sektora amatu daļai. Patlaban nav jūtams šīs problēmas risinājums, jo Saeimā izskatāmais jaunais Valsts dienesta likums uz pašvaldībām neattiecas.
Pašvaldības konkurē starptautiskā mērogā
Domājot par nākotni, skaidrs, ka labas pārvaldības nozīme pašvaldību darbā kļūst aizvien nozīmīgāka. Uz to norāda, piemēram, Eiropas pilsētu pašvaldību pēdējo gadu tendence ne tik daudz uzskatīt pašvaldības par vietējās varas līmeni, bet gan par individuāliem starptautiskiem spēlētājiem. Starptautiskā līmenī pilsētu pašvaldībām jāsacenšas ar citu valstu pilsētām, jāspēj piesaistīt līdzekļus ne tikai no nacionālajām institūcijām, bet arī no ES struktūrfondiem, kā arī jāstrādā inovatīvi – gan nemitīgi meklējot veidus, kā uzlabot iedzīvotāju saņemtos pakalpojumus, gan pārskatot savas iekšējās darba metodes.
Sliktas pārvaldības raksturojums
■ Iestigšana rutīnā, pašplūsmā, varas «pārakmeņošanās».
■ Autoritārs domes darba stils, varas uzurpēšana.
■ Deputāti netiek iesaistīti nozīmīgu lēmumu pieņemšanā.
■ Nepietiekami izvērtēti domes lēmumi.
■ Izveidoti nevajadzīgi amati, birokrātiskās struktūras.
■ Vāja pašvaldības finanšu pārvaldība un nesaimnieciskums.
■ Novēlota informācijas aprite.
■ Būtiski jautājumi netiek izrunāti ar sociālajiem partneriem.
■ Represijas pret cilvēkiem, kuriem atšķirīgi viedokļi.
■ Lēmumi ir patvaļīgi, bez skaidriem principiem.
■ Pašvaldība politizē sniedzamo atbalstu.
■ Pašvaldība netiek galā ar savas teritorijas pārvaldību.
■ Pašvaldība vāji kontrolē izpildvaru.
■ Nav orientācijas uz ilgtermiņa attīstību.
Jelgavā 437 biedrības un nodibinājumi
No tiem aktīvi ir apmēram 200. Pašvaldības sadarbību ar NVO sektoru veicina Sabiedrības integrācijas pārvalde, kas sniedz informāciju par integrācijas aktualitātēm un organizē integrāciju veicinošus pasākumus sadarbībā ar NVO, kā arī sniedz atbalstu un konsultācijas NVO projektu izstrādē.
Ozolnieku novadā 139 NVO
Pašvaldība piedāvā iesaistīties projektu konkursā «Es zinu, varu un daru», saņemot finansiālu atbalstu iedzīvotāju iniciatīvu veicinošu ideju realizācijā. Tāpat tiek izskatīti projekti un atbalstītas aktivitātes ar sabiedrisku labumu, piemēram, 2016. gadā pašvaldība atbalstīja biedrības «Tuvu», Daudzbērnu ģimeņu biedrības idejas, kā arī piešķīra līdzfinansējumu sabiedrībai nozīmīgu ES fondu projektu īstenošanai, piemēram, biedrībai «Ozolnieku roņi». Novadā ir viena daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas biedrība.
Jelgavas novadā 186 NVO
Laikus piesakoties, var pretendēt uz līdzfinansējumu projektiem, priekšfinansējumu, ir arī atbalsts novada biedrību mazajiem projektiem no pašvaldības budžeta.
2017. gadā atbalsts biedrībām sociālajā, kultūras un sporta jomā plānots 72 825 eiro apmērā, tostarp dotācijas biedrībām projektu līdzfinansējumiem – 25 000 eiro apmērā, sporta jomā – 41 800 eiro apmērā, atbalstot sportistu dalību valsts, Eiropas un pasaules čempionātos.
Jelgavas novads piešķir finansējumu ne tikai biedrībām, bet arī neformālām iedzīvotāju grupām projekta «Mēs savai videi» īstenošanai, šogad tie ir 13 000 eiro.
