Esam pieraduši pie tā, ka nozīmīgas problēmas pat tad, ja tādu nav, tiek izdomātas un pēc tam dažādās instancēs viļātas kā karsts kartupelis mutē, bet galu galā, kad tās kļuvušas remdenas, tomēr ar vaibstīšanos norītas – kā tāds krupis.
Esam pieraduši pie tā, ka nozīmīgas problēmas pat tad, ja tādu nav, tiek izdomātas un pēc tam dažādās instancēs viļātas kā karsts kartupelis mutē, bet galu galā, kad tās kļuvušas remdenas, tomēr ar vaibstīšanos norītas – kā tāds krupis.
Gan jau tā laikam bijis krietni sen, taču tikai ar «jauno laiku» iestāšanos tas kļuvis pamanāms arī ar neapbruņotu aci. Nu jau vēsturē noslīkusī «Audera lieta», pēkšņi radītā fiksā ideja par Valsts prezidentes steidzamo pārvēlēšanu, mīņāšanās ap «Latvenergo» padomi un līdzīgi piemēri vien jau ir krietni pārsālījuši Latvijas politisko zupu. Katrā ziņā tā negaršo labi.
Ar ieskrējienu var panākt tiešām daudz. Arī – punu, ja gadās atdurties sienā.
Īsts sāpju ceļš bija jāmēro «knābim» (tas ir, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam jeb KNAB). Vispirms jau, kamēr tas beidzot tikai ar trešo piegājienu vispār izšķīlās. Pēc tam pieci mēneši pagāja, kamēr iekārtoja telpas, mapītes un štatu sarakstu. Pirmās KNAB «kaujas kristības» notika ļoti īpatnējos apstākļos – laikā, kad plosījās vētra ūdensglāzē ap Traumatoloģijas un ortopēdijas centra direktoru. Kā hormonu plosīti pusaudži toreizējais veselības ministrs un, laikam taču viņa sakacināts, arī Ministru prezidents pasteidzās cīniņā par «taisnību» mest uzreiz «vissmagāko artilēriju» – KNAB.
No kaujas kristībām tāds čūkstiens vien iznāca, turklāt gandrīz letāli apsvilinājās pats Auders, pret kuru nu ierosināta krimināllieta.
Tagad «knābim» atrasts jauns darba lauks: valsts ierēdņu ienākumu deklarāciju pārbaude. Vairāk nekā 40 000 aizpildītu veidlapu – tā ir pamatīga nasta. Ar to līdz šim būtībā nav ticis galā Valsts ieņēmumu dienests: formāla ierakstu atbilstības konstatācija attiecīgajām ailēm vien, bez cik necik sakarīgas analīzes nenozīmē neko. Var jau saprast: VID grāmatvežu pilnvaras beidzas tikai ar skaitļu summas noteikšanu. Tādēļ valsts nodarbinātajām personām – potenciālajiem nodokļu nemaksātājiem – «uzrīdīts» «knābis». Taču arī šīs institūcijas pilnvaras nav neko plašākas par VID pilnvarām. Ko nozīmē termins «pārbaudīt ierēdņu ienākumu deklarācijas»? Tas nozīmē – pārbaudīt. Kas ir deklarācija? Papīra gabals. Būtu muļķīgi domāt, ka kāds, kuram formulārs jāaizpilda, pieļaus formālu kļūdu. Diemžēl pašreizējie likumi neko vairāk par tikai formālu deklarāciju pārbaudi neparedz. Un tas, ka «knabisti» tagad slepšus (vismaz publiski viņi savu gaitu maršrutus neatklāj) fotografē un filmē jaunbūves «nu ļoti prestižos rajonos», drīzāk liecina par puiciskām dēkainībām, «spiegu spēlēm». Lai tās pārtaptu nopietnā korupcijas apkarošanā, jābūt ne tikai entuziasmam, biroja telpām un aktu vākiem, bet arī reālām un likumiski nodrošinātām iespējām. Un vispirms jau – iniciatīvas un rīcības brīvībai. Tādai, kāda ir, piemēram, Valsts kontroles dienestam.
Taču tā vietā «knābi» kārtējo reizi mēģina «pieradināt» klausīt nevis kaut kādām «abstraktām» valsts un sabiedrības interesēm, bet (nu jau vairs par to nebrīnāmies) – tieši Ministru prezidentam Eināram Repšem. Par to jau izlēmis Ministru kabinets, neņemot vērā ne loģiku un veselo saprātu, ne Valsts prezidentes argumentus, ka KNAB jābūt patstāvīgai, neatkarīgai un nekādā ziņā politizētai struktūrai.
Gan jau vēl pieredzēsim, ka KNAB piedzīvos arvien jaunus un jaunus pārkārtojumus, vēl īsti nesakārtots. Vismaz to pieļauj paši biroja darbinieki, piekrizdami, ka piecos mēnešos kopš dzimšanas un arī vēl tikai mātes valdības miesās KNAB uz priekšu virzījies kā pa ciņiem. Tomēr – uz priekšu. Vai Ministru prezidenta «pārraudzībā»?
