Dzīve bez gaļas un zivīm vai pat piena, olām un medus daudziem no mums šķiet neiespējama un aizdomīga. Kā gan tik ierasto produktu, kuriem turklāt piemīt augsta uzturvērtība, izslēgšana no ēdienkartes varētu neatstāt nelabvēlīgu ietekmi uz veselību? Tomēr kļūst aizvien vairāk to, kuri apgalvo – veģetārisms pat uzlabojis viņu dzīves kvalitāti. Jāprot vien uzturu pareizi sabalansēt. Atsakās no gaļas un zivīmJaunā tūrisma speciāliste Laura Žukovska atklāj, ka doma izvēlēties uzturu bez gaļas viņai radās pirms aptuveni četriem gadiem. «Tajā laikā masu saziņas līdzekļos un arī manu draugu vidū bija aktīva diskusija par veģetārismu. Cilvēki apgalvoja, ka veģetāriešiem jādzer visādi vitamīni, ka viņi ir ar vāju imūnsistēmu un nevar sportot un tamlīdzīgi. Tā kā man nepatīk izteikt viedokli par lietām, kuras pati nepārzinu, nolēmu pamēģināt,» viņa atceras. Laura stāsta, ka veģetārismam sākusi pievērsties pakāpeniski. Vispirms atteikusies no gaļas, bet zivis ēdienkartē vairs nav iekļāvusi pēc trim mēnešiem. Šis periods nekādas problēmas vai grūtības nav sagādājis. Nav bijis arī bada sajūtas. Tas meitenei ļāvis secināt – ēšana tāpat kā virkne citu procesu «sākas un beidzas galvā». «Ja esam bērnībā mācīti, ka pie zupas jāēd maize, lai būtu paēdis, vai pie kartupeļiem jābūt gaļas gabalam, tā arī veidosim savu ēdienkarti. Tiklīdz maini savu nostāju pret maltītes obligātajām sastāvdaļām, mainās arī sāta sajūta,» novērojusi veģetāriete. Tāpēc patlaban viņa mierīgi iztiekot bez visu veidu gaļas un to izstrādājumiem, piemēram, desām, pastētēm, cīsiņiem un pelmeņiem. Laura neēd arī zivis, vēžveidīgos un citus ūdeņu «kustonīšus». Reiz nedaudz pamēģinājusi vegāno dzīvesveidu, atsakoties no piena, olām un medus, taču tas beidzies bēdīgi. «Es nopietni saslimu, kā arī secināju – šāds dzīvesveids izmaksā ļoti dārgi. Šajā gadījumā ēdienkartē jāiekļauj vairāk lēcu, spinātu, brokoļu, sojas piena un citu produktu, kas veikalos nav tie lētākie. Iztiekot tikai bez gaļas un zivīm, paēst var uz pusi lētāk,» secina L.Žukovska.Tuva «zaļā» domāšana Veģetāriete atklāj, ka, izvēloties uzturu bez gaļas un zivīm, viņa piedzīvojusi gan fiziskas, gan garīgas izmaiņas. «Pirmkārt nav smaguma sajūtas pēc ēšanas, un vispār jūtos vieglāk. Man paātrinājusies vielmaiņa, tāpēc ieturu nelielas, bet biežas ēdienreizes. Taču būtiskākais, kas mainījies, – sportojot nejūtu nogurumu, kā tas bija agrāk. Man ir tikpat veseli zobi, mati un nagi,» stāsta Laura, piebilstot, ka katru gadu regulāri pie ģimenes ārsta pārbauda savu veselību. Asinsanalīzes (tostarp dzelzs līmenis) esot ideālā stāvoklī. Taču veģetārisms Laurai kļuvis kas vairāk nekā gaļas un zivju neiekļaušana ēdienkartē. Tas tapis par domāšanas veidu. Meitene min, ka viņai krietni tuvāks kļuvis «zaļais» dzīvesveids. Viņai patīk atrasties dabā, vērot dzīvniekus. Novērtēt viņu skaistumu un spēku. «Dzīve bez gaļas nav nedz mocības, nedz pārbaudījums. Problēmas reizēm rodas, ejot ciemos. Namamāte allaž iepriekš jāpabrīdina, lai nerastos neveiklas situācijas. Taču to var labot, paņemot līdzi kādu ēdienu bez gaļas,» teic Laura, atzīstot, ka nekad nav uzspiedusi citiem savus uzskatus.Veģetāriešiem iespējams B12 vitamīna deficīts«Tā ir katra pieauguša cilvēka izvēle,» par «būt» vai «nebūt» veģetārietim teic uztura speciāliste Signe Rinkule, kurai savā darbā bieži nācies konsultēt tos, kuri no ēdienkartes izslēguši gaļu, zivis vai pilnīgi visus dzīvnieku izcelsmes produktus. Izvēloties šādu dzīvesveidu, parasti lielākās bažas esot, kā nodrošināt pietiekamu olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku, kas ir galvenās uzturvielas, līmeni organismā.«Parasti veģetāriešiem uzturā nav olbaltuma deficīta, jo to var uzņemt ne tikai ar gaļu, zivīm un piena produktiem, bet arī riekstiem, pākšaugiem, sēklām un soju. Taču, lai nodrošinātu pietiekamu olbaltumu līmeni, jāapēd liels daudzums šo augu izcelsmes produktu. Veģetāriešiem uzturā lielākoties ir arī zems piesātināto tauku saturs, bet nepiesātināto tauku pietiek, jo tiek lietotas daudzveidīgas eļļas. Savukārt ogļhidrātu saturs var būt pat lielāks nekā visēdājiem, jo veģetārieši daudz lieto graudaugus, augļus, ogas un dārzeņus.» Viņa gan piebilst, ka cilvēki, kas neēd dzīvnieku izcelsmes produktus, var izjust nelielu enerģijas, kā arī B12 vitamīna deficītu. Īpaši vegāni, kuru ēdienkartē nav nekā no dzīvnieku valsts. Vegāns uzturs var izraisīt kalcija nepietiekamību. Arī dzelzs cilvēka organismā labāk uzsūcas no dzīvnieku produktiem, norāda uztura speciāliste.Bērniem veģetārisms nav piemērots«Daudziem varētu šķist, ka, kļūstot par veģetārieti, ir vieglāk zaudēt svaru. Taču jāatceras, ka, piemēram, eļļas ir liels tauku avots, un, tās pārlieku daudz lietojot uzturā, diez vai iznāks samazināt svaru. Pēc pēdējiem uzskatiem gan tiek pieņemts, ka veģetārs uzturs tomēr samazina tauku daudzumu asinīs un līdz ar to – arteriālo spiedienu un koronāro sirds slimību risku,» stāsta S.Rinkule, pauzdama pārliecību, ka šāds uztura veids nav piemērots bērniem. Organismam ir jāaug un jāattīstās, taču nepietiekams olbaltumu daudzums var radīt dažādas veselības problēmas.Ja tomēr kāds pieaugušais nolēmis pievērsties veģetārismam, uztura speciāliste iesaka dzīvnieku izcelsmes produktus no ēdienkartes izslēgt pakāpeniski. Piemēram, cūkgaļu aizstāt ar vistas gaļu. Tam jābūt pārdomātam lēmumam, noslēgumā teic S.Rinkule. Veģetārisma veidiLaktoveģetārieši uzturā lieto arī piena produktus.Ovoveģetārieši ēd olas.Ovolaktoveģetārieši izmanto gan olas, gan piena produktus.Vegāni lieto tikai augu valsts produktus, atsakoties arī no medus.
