Pēc Kristīgās jaunatnes savienības Norčepingas nodaļas uzaicinājuma trešdien no Lielplatones uz Zviedriju devās speciālās internātskolas audzēkņu un pedagogu grupa.
Pēc Kristīgās jaunatnes savienības Norčepingas nodaļas uzaicinājuma trešdien no Lielplatones uz Zviedriju devās speciālās internātskolas audzēkņu un pedagogu grupa. Desmit dienu mūsējie atpūtas nometnē darbosies kopā ar zviedru jauniešiem vai arī apciemos savas zviedru atbalstītājģimenes, kas skolā atzinīgi tiek sauktas par krustvecākiem.
Tā nu iegājies, ka gandrīz katram Lielplatones internātskolas audzēknim ir savi krustvecāki no Norčepingas Kristīgās jaunatnes savienības dalībnieku vidus. Šī saikne sākusies pirms divpadsmit gadiem, kad zviedri interesējās, vai Latvijā ir kāda skola, kurai varētu palīdzēt. Tā, kā saka direktora vietniece Lija Goda, gluži nejauši izvēlējās Lielplatones speciālo internātskolu. Tur dzīvo un mācās jaunieši, kuriem dzīvē bieži klājas grūtāk. Ar atvieglinātu programmu beidzot pamatskolas kursu, viņiem kopā ar pārējiem nākas konkurēt gan izglītības, gan darba tirgū. Daži audzēkņi ir bāreņi. Tā kristīgi noskaņotie zviedri nolēmuši palīdzēt un to dara cītīgi. Jāpiebilst, ka arī tepat blakus pagastos ir dažas latviešu ģimenes, kas, piemēram, palīdz skolas bāreņiem un par to arī saņem nelielu atlīdzību. Taču diemžēl, kā atzīst L.Goda, to ir maz.
Divpadsmit gadu laikā norčepingieši Lieplatones speciālajai internātskolai dāvinājuši solus, tāfeles, krēslus, divstāvu un vienstāvu gultas, rakstāmgaldus, rakstāmpiederumus, drēbes, gultas veļu, autobusu, mikroautobusu, smago automašīnu, traktoru, virtuves trauku mazgājamo tehniku un citas derīgas lietas. Zviedri ir palīdzējuši arī Lielplatones skolotājiem iepazīties ar zviedru kolēģu pieredzi, aicinājuši ciemos, lai parādītu savu sakopto valsti.
Taču galvenais ir sirsnīgā uzmanība pret bērniem. Tā saucamie krustvecāki ir dažādi – gan piecpadsmit, gan trīsdesmit piecus, gan arī sešdesmit piecus gadus veci. Pēc sociālā stāvokļa tie parasti ir skolotāji, kantoru un slimnīcu darbinieki, kas ar īpašiem kapitāla uzkrājumiem sabiedrībā neizceļas. Interesanti, ka gadās zviedru ģimenes, kur vienam internātskolas bērnam kūmās ir vecvecāki, otram – vecāki, trešajam – jaunākās paaudzes pārstāvji. Norčepingiešiem ir tradīcija, ka visi krustbērni tiek sveikti trīs reizes gadā – 1. septembrī, sākot mācību gadu, Ziemassvētkos un dzimšanas dienā. Tiek rakstītas vēstules, arī elektroniskās, un, protams, braukts ciemos. Katram internātskolas bērnam vismaz reizi ir jāredz Zviedrija, savukārt krustvecāki uz Latviju brauc biežāk.
Pirmajos gados zviedri pēc viesošanās savu krustbērnu mājās ne vienreiz vien, iebraucot skolā, bijuši ļoti noskumuši, pat raudājuši: “Kāpēc gan Latvijā laukos cilvēki dzīvo tik trūcīgi!” Tagad, no vienas puses, pie mūsu reālijām vairāk pierasts, no otras – dzīves apstākļi uzlabojas. Viena no lielākajām problēmām bērnu, viņu vecāku un zviedru krustvecāku saskarsmē ir valoda. Speciālajā internātskolā no trešās ceturtās klases apgūst angļu valodu, kas, protams, dod rezultātu. Arī norčepingieši mazliet apgūst latviešu valodu un vairāki pat spēj tajā sarunāties. Pirms braukšanas uz Latviju viņi apmeklē kursus pie Norčepingā dzīvojošajiem trimdas latviešiem.
Interesanti, ka Zviedrijā līdzīgu speciālo internātskolu nav (Latvijā tādās ir 46 un tajās mācās ap pieciem tūkstošiem bērnu). Tur parastajās skolās ir īpašas klases, kurās ir vienkāršota matemātikas vai citu sarežģītāku priekšmetu mācīšana. Fizkultūru, dziedāšanu un citus vieglākus priekšmetus šie bērni mācās kopā ar visiem. Tā viņi labāk iekļaujas vienaudžu sabiedrībā. Bāreņu, kuriem nebūtu savu audžu vecāku, Zviedrijā nav. “Protams, grūti darboties ar bērniem, kas nezina lietas, ko var iemācīt tikai ģimenē. Taču mūsu krustvecāki no tā nebaidās,” saka Lija Goda.
Šogad, kā jau kļuvis par tradīciju, divdesmit internātskolas bērni dosies uz Kristīgās jaunatnes savienības atpūtas nometni Sīmonstorpā, kas atrodas ezera krastā ap četrdesmit kilometru no Norčepingas. Tur gan ceļš, gan nometnes izdevumi ir zviedru krustvecāku apmaksāti. Programmā paredzēts arī Eskilstūnas zooloģiskā dārza apmeklējums un citas interesantas izklaides. Trīspadsmit bērnus krustvecāki ir uzaicinājuši šīs desmit dienas viesoties savās ģimenēs. “Mēs bez jums nevaram vairs iztikt,” ne vienreiz vien zviedru draugi savā sirsnībā teikuši Lielplatones speciālās internātskolas pedagogiem un audzēkņiem. Savukārt Lielplatones pedagogi un bērnu vecāki ir pateicīgi par norčepingiešu draudzību, kas ne tikai uzlabo bērnu materiālās iespējas, bet arī dara viņus atvērtākus un garīgi bagātākus.
