Nodarbinātības valsts aģentūras informatīvajā dienā Jelgavā diskusijās galvenokārt iesaistījās darba devēji.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informatīvajā dienā Jelgavā diskusijās galvenokārt iesaistījās darba devēji. Tās apliecināja, ka viņiem problēmu, kas gaida risinājumu, netrūkst. Tomēr ne vienmēr darba devēju viedoklis uztverams kā taisnība pēdējā instancē. Ir arī no viņiem vien atkarīgas lietas.
NVA speciālisti iepazīstināja ar saviem darba devējiem un bezdarbniekiem domātajiem pakalpojumiem – bezdarbnieku iespējām mācīties un pārkvalificēties, pilnveidot zināšanas modulārajos kursos (apgūt latviešu, angļu un vācu valodu, datorzinības, autovadīšanu un citas darba tirgum nepieciešamās prasmes un iemaņas), nodarbinātības veicināšanas pasākumiem, darbinieku izglītošanas iespējām, izmantojot Eiropas Sociālā fonda atbalstu. EURES konsultante stāstīja par legāla darba iespējām ārzemēs.
Uzņēmējiem uztraukumu netrūkst
Darba devēju viedokli pauda Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs Imants Kanaška. Viņa skatījumā galvenā Jelgavas attīstības problēma ir darba tirgus. Lai gan pilsētā izsenis izveidojušās noturīgas mašīnbūves tradīcijas, tomēr speciālistu trūkst. Daļa darbojas citās jomās, daļa turpina strādāt nozarē, daļa pensionējusies, daļa degradējusies. Tomēr vecie strādājošie kadri nevar lepoties ar jauno tehnoloģiju pārzināšanu, savukārt jaunajiem motivācija ir, bet trūkst praktisko iemaņu.
Pēc darba devēju domām, darba tirgū bezdarba nav, jo gandrīz visos uzņēmumos ir vakances. Tāpēc labus darbiniekus uzņēmēji neatļaujoties atlaist. Darba devēji jau ilgu laiku ceļ trauksmi par valstī pastāvošo augstākā līmeņa apmācību sistēmu. Proti, tā pārsvarā gatavo juristus, ekonomistus, psihologus u.tml., taču darba devējiem katastrofāli trūkst inženiertehnisko speciālistu.
Lai radītu lielāku pievienoto vērtību, celtu labklājības līmeni, precei jābūt konkurētspējīgai. Taču problēmu risinājums ar nepieciešamo speciālistu sagatavošanu lielākoties atstāts pašu uzņēmēju ziņā, pagaidām nav izdevies rast pietiekamu sazobi, lai praksē lielā valsts sistēma uzņēmumiem nāktu pretī. Pagaidām katrs vairāk ir savā pusē, savukārt darba devējiem nākas pārliecināties par dažādu apmācību līmeņu nepilnībām. Piesakoties darbā, interesente, kas beigusi datorkursus, atzīst, ka viņai vēl trūkst zināšanu, lai pilnvērtīgi strādātu. Arī svešvalodas apguve kursos bijusi nepietiekama.
Darba devējus uztrauc, ka līdztekus legālajiem bezdarbniekiem valstī veidojas “profesionāli” bezdarbnieki, kas sistēmu izmanto savā labā un, saņemdami bezdarbnieka pabalstu, strādā mežos un citās vietās bez darba līguma noslēgšanas. NVA direktora vietniece Solvita Vēvere iebilst, ka tas ar pašu nostāju vien ir saistīts. Kamēr iedzīvotāji māju būvei, remontiem, bērnu pieskatīšanai un citām nodarbēm centīsies piesaistīt neoficiālu darbaspēku, tikmēr varēs gausties.
NVA jāpārzina vietējie procesi
Darbinieku meklēšanā uzņēmēji izmanto NVA pakalpojumus, tomēr jārēķinās ar tās rīcībā esošo kontingentu. Tāpēc darbiniekus nākas meklēt arī pašiem, pamatojoties uz personīgiem ieteikumiem. Jelgavā tuvākajā laikā turpināsies brīvo darba vietu skaita palielināšanās pārdevējiem. Pirms tam pārdzīvots šuvēju pieprasījuma “bums”. Tas gan ir saglabājies, taču savas korekcijas pieprasījumā var ieviest izmaiņas nozarē, kad ārvalstu kapitāla uzņēmumi pārcelsies uz valstīm ar zemākām darbaspēka izmaksām. Pēdējā laikā Jelgavā ražotnes gatavojas izveidot vairāki jauni mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumi. Galvenais investoru ienākšanas iemesls – lētais un kvalificētais darbaspēks. Savā ziņā tas varētu izrādīties maldīgi, un investori ar zemajām darbaspēka izmaksām varētu būt pārrēķinājušies, jo lēti labu darbaspēku neatrast. Līdz ar to ar laiku investoru interese mazinātos.
Nākama joma, kas Jelgavā varētu attīstīties, ir dažādu pakalpojumu sfēra. Potences ir lielas, bet attīstība vērojama tur, kur izveidojies vidusslānis. NVA šie ar darbaspēka nepieciešamību saistītie procesi jāanalizē un jābūt gataviem situācijas izmaiņām. Tomēr ikdiena nepārliecina, ka tas tiek darīts.
S.Vēvere atzīst, ka bezdarbnieki ir dažādi, tomēr ne jau visi ir bezcerīgi – no nonākšanas bezdarbnieka statusā nav pasargāts neviens. Arī viņa savulaik tādā bijusi, iesaistījusies kursos, lai apgūtu projektu vadību. Lai darbinieku meklēšanu padarītu efektīvāku, S.Vēvere darba devējus mudina aktīvāk iesaistīties atlasē vēl pirms bezdarbnieku iekļaušanas kādā apmācību programmā, novērtēt viņus prakses laikā. No tirdzniecības uzņēmumiem NVA izveidojusies sadarbība ar “VP Market”. Kamēr citi vīpsnā, lietuviešu uzņēmums sadarbojas un pēc apmācību beigšanas iegūst jaunus darbiniekus. S.Vēvere arī atgādina par atbalstu jau esošo darbinieku apmācībai vai kvalifikācijas celšanai, piesakoties Eiropas Sociālā fonda finansētajiem projektiem.
Darba devēju debatēs teiktais liecina, ka viņiem pietrūkst informācijas. Kāds darba devējs, kas desmit gadu ik pa laikam NVA filiālē vērsies darbinieku meklējumos, bijis pārliecināts, ka viss domāts tikai lielajiem uzņēmumiem. Informācijas dienā viņš secinājis, ka tā īsti nav, ka arī mazajiem iespējamas apmācību programmas.
Kas atkarīgs no darba devējiem
Šūšanas uzņēmuma pārstāvis savukārt pauda, ka NVA un darba devēji, viņaprāt, pārvietojas paralēlos vilcienos. Proti, NVA stāsta par plašajām iespējām un mudina izvēlēties nepieciešamos kadrus, bet, kad darba devējs to dara, sadarbība neveidojas, jo šuvēju nav vai viņi negrib strādāt savā profesijā.
Uz NVA pretjautājumu par atalgojumu darba devējs teic, ka šuvējas pelna vismaz minimālo algu, varot saņemt arī divas trīs reizes lielāku. Šādu jautājumu viņa skatījumā NVA nevarētu uzdot, arī bezdarbnieces, kam ir šuvējas profesija, nevajadzētu sūtīt uz dažādiem kursiem, bet likt strādāt profesijā. Citādi sanākot nelegālās nodarbinātības atbalstīšana – negribēdami strādāt, cilvēki saņem bezdarbnieka pabalstu un kaut kur nelegāli piestrādā. Līdzīgās domās ir celtniecības firmu pārstāvji. Arī zemniece no Vilces pagasta atzina, ka par viņas piedāvāto samaksu (jāteic, zem minimālās algas līmeņa), strādnieku neatrast, bezdarbnieki labāk iztiek bez nekā.
Jāpiekrīt NVA, ka jebkuram klientam ir savas vēlmes, vajadzības un tiesības, viņam nevar aizliegt paaugstināt kvalifikāciju, apgūt ko jaunu. Jāsaprot arī, ka šuvējas laika gaitā iemanto veselības problēmas – sāp mugura, pasliktinās redze. Šādā situācijā piespiest cilvēku strādāt konkrētajā arodā būtu cilvēktiesību pārkāpums. Ir svarīga viņa motivācija, citādi strādāšana “ar sakostiem zobiem” var beigties ar brāķi vai tamlīdzīgu kaitējumu. NVA speciālisti šūšanas uzņēmumus ir iepazinuši un pārliecinājušies, arī citiem tas nav noslēpums, ka tur iztika jāpelna garas stundas – strādniecēm nākas strādāt gan virsstundas, gan brīvdienās. Tādējādi nodrošinājums ar darba ņēmējiem lielā mērā atkarīgs no pašiem darba devējiem.
Bezdarbnieka kārtā nevienam cilvēkam par miljonāru nav izdevies kļūt, pabalsti nav lieli, liela daļa nesasniedz pat minimālo iztikas līmeni. Pabalstus saņem 40 procentu no reģistrētajiem bezdarbniekiem, pabalsta vidējais apmērs – 50 latu, liecina apkopotie dati. Turklāt viņi ar savu darbu ir nopelnījuši gan pabalstu, gan apmācību kursus. Savukārt ES vērsusi uzmanību uz to, ka, nenodrošinot iztiku, pie mums tiek pārkāptas cilvēktiesības. Ar laiku šīs normas pieņemsies spēkā un maksājumu apjoms būs jāpalielina, jāseko Rietumu valstīm, kur pabalstu var saņemt visu bezdarba laiku, nevis deviņus mēnešus kā pie mums.
