Ir karsta vasaras diena. Ko darīt? Protams, jādodas uz pludmali. Jūra, smiltis un visapkārt daudz citu līksmu cilvēku peldtērpos.
Ir karsta vasaras diena. Ko darīt? Protams, jādodas uz pludmali. Jūra, smiltis un visapkārt daudz citu līksmu cilvēku peldtērpos. Tieši tiem rosinām pievērst īpašu uzmanību, lai nekļūdīgi izraudzītos īsto sarunu partneri, domu biedru vai arī… iemīlētos.
Izrādās ikviens par sevi daudz ko pasaka bez vārdiem. Pavisam niecīgs apģērba gabals, kāds ir peldtērps, spēj atklāt mūsu būtību un konkrētā mirkļa izjūtas. Gribat ticat, gribat – ne, bet liela nozīme ir krāsai, kādā izvēlētais tērps. Pat pašiem nezinot to, ka krāsas spēj signalizēt par cilvēka raksturu, ierunājas zemapziņa, mudinot izvēlēties tieši tāda toņa apģērbu, kas iet roku rokā ar tā saimnieka garastāvokli.
Baltā
Psihologi to uzskata par krāsu bez efekta. Tā ir kā tukša lapa, uz kuras nāksies uzrakstīt saturu. Baltam peldtērpam priekšroku dos tie cilvēki, kas grib tikt vaļā no kaut kā nevēlama un sākt jaunu dzīvi. Psihologi arī iesaka nēsāt baltas krāsas apģērbu gadījumos, kad ir vēlēšanās atbrīvoties no nepatīkamiem apstākļiem. Šī krāsa ir ideāla, tāda kā sapņu krāsa, kas vienlaicīgi atspoguļo gan gaismas spožumu, gan arī ledus aukstumu. Patiesībā balto krāsu var izvēlēties cilvēki ar jebkuru raksturu, tā nevienu neatgrūž.
Pelēkā
Tā ir neitrāla krāsa. Pelēko izraugās cilvēki, kas vairās no skaļas sevis parādīšanas. Jāpiebilst, ka šīs krāsas nemīluļus raksturo vieglprātība un impulsivitāte. Savukārt pelēkā cienītāji ir saprātīgi un nav lētticīgi. Viņi ilgi domā, iekams pieņem lēmumu. Interesanti, ka francūži pelnu pelēkajā izrāda skumjas, pazemību vai nožēlu, savukārt viduslaiku Eiropā pelēkais tika uzskatīts par džentlmeņu un augstākās sabiedrības krāsu. Tonis ļauj sevi norobežot no apkārtējās iedarbības, pārpūlēšanās un iekšējā sasprindzinājuma.
Melnā
Bieži šī krāsa asociējas ar tukšumu un bēdām. Saskaņā ar ķīniešu tradīcijām ar melno jābūt uzmanīgam, jo tā ir savāda, noslēpumaina un spēcīga krāsa. Cilvēki, kuri izvēlas melno, vienmēr atrodas sabiedrībai opozīcijā, izjūt izteiktu nepatiku pret apkārt notiekošo, izrāda agresivitāti un impulsivitāti. Īsāk sakot, melnais ir negatīvisms, konfliktēšana un noteikta protesta pozīcija. Cilvēki, kas izvēlas melnu peldtērpu, ir kritiķi un nav radoši. Toties šai krāsai piemīt veselību uzlabojoša īpašība. Tā palīdz novārgušam organismam. Vairumā gadījumu melno mīl neuzņēmīgi, nelaimīgi ļaudis, kas uzskata, ka viņu ideāli dzīvē nav sasniedzami. Tiesa, melnā maiņa ar kādu citu spilgtāku toņu apģērbu vēsta par pesimistisko domu ātru izklīšanu.
Sarkanā
Ugunīgā krāsa Eiropā atbilst skaistajam, kaislei, arī degšanai, darbībai un tieksmei pēc uzvaras. Lai arī hinduismā sarkans simbolizē tikai neķītrību un visādus grēkus, tā ir kaislību krāsa, kas ārstē depresiju un melanholiju. Sarkanā cienītājs ir drosmīgs, valdonīgs, ar stipru gribu, ātras dabas, sabiedrisks un kaislīgs. Diemžēl dažus šī krāsa ērcina. Tas liecina par nepilnvērtības kompleksiem, bailēm no strīdiem, noslieci uz vientulību un arī stabilitāti attiecībās.
Rozā
Tas ir dvēseles prieks. Krāsu, kas stāsta par jaunības svaigumu, cerību un dvēseles vienotību ar pasauli, daudzi tomēr uzskata par visai šķebinošu, saskatot tajā salkanību. Kā zināms, optimisti vienmēr visu saredz rozā krāsās, nu gluži it kā būtu uzlikuši “rozā brilles”. Sārtā un rozā ir visa dzīvā krāsas, tās runā par nepieciešamību mīlēt un kļūt labākam. Rozā cienītāji var sākt uztraukties pat par visneievērojamākajiem sīkumiem.
Oranžā
Šī krāsa saistās ar siltumu, apmierinājumu, prieku un liesmu. Sarkanīgi oranžais norāda, ka cilvēks tiecas pēc pārdzīvojumiem un piedzīvojumiem. Šī aktīvā krāsa liecina par tieksmi pēc kontaktu veidošanas ar apkārtējiem, saldkaisles un priecīgiem iespaidiem. Oranžā ir ar intuīciju apveltītu un pārliecinātu sapņotāju iecienītā krāsa, taču tā arī vēsta par liekulību un izlikšanos.
Brūnā
Zemes krāsa, kas daudziem saistās ar piezemētību un vienmuļu ikdienu. Toties Indijas tradīcijās brūnais izsaka erotisko noskaņojumu, stāsta par pilnas mīlas atdevi. Šī krāsa periodiski nepieciešama tiem cilvēkiem, kas vēlas padzīvot vienkāršā zemnieku mājā, pastaigāties pa mežu, makšķerēt, tas ir, atpūsties no civilizācijas ierobežojumiem un no savas apziņas. Brūno parasti izvēlas stingri un apņēmīgi ļaudis. Brūnais netīk patmīļiem un egoistiem, kā arī noslēgtiem cilvēkiem.
Dzeltenā
Tā nes līdzi daudz gaismas, tīrību, jautrību un mīļu maigumu. Ja sievietes īpaši izceļ dzelteno apģērbā, tātad viņas ir jūtīgas, izteikti sievišķīgas ar tieksmi pašiemīlēties. Šīs krāsas cienītāji ir ar pozitīvas dzīves uztveri un tieksmi meklēt dažādas iespējas, arī pašapliecināties. Dzeltenā krāsa simbolizē dvēseles mieru, dabiskumu attiecībās ar cilvēkiem, inteliģentumu, zinātkāri un vieglu piemērošanos. Toties nepatiku pret to izrāda sasprindzināti un pesimistiski noskaņoti cilvēki.
Zaļā
Zaļais labvēlīgi iespaido cilvēku un asociējas ar jaunības svaigumu, jaunām dzīves iespējām, ar dzimšanu un cerībām. Ja bērni dod priekšroku šai krāsai, vecāki var būt mierīgi, jo mazie ir līdzsvaroti un emocionāli stabili. Zaļā iespaidā centrālā nervu sistēma normalizējas un krāsa pat spēj pastiprināt prāta spējas. Tonis ne vien nomierina un harmonizē, bet arī rada draudzības un saticības atmosfēru, aicina uz sapratni un sarunu. Bet tie, kas nemīl šo krāsu, baidās no likstām un dzīves grūtībām.
Zilā
Gaiši zilais spēj cilvēku pacelt pāri kaislībām. Krāsa rada bezrūpību. Turpretī tumšākos toņus psihologi interpretē kā cietsirdību, ietiepību, kā arī ar iesakņojušos lepnumu saistītas ciešanas. Tai pat laikā zilais izsauc asociācijas ar visumu, uzticību un dievišķo gudrību. Tā ir debesu krāsa, ko saista ar cilvēka gara cildenumu un tīrību. Patika pret zilo runā par pieticību un melanholiju. Viņam ārkārtīgi svarīga ir drošības sajūta un apkārtējo labvēlība. Zilā nepatika liecina par cilvēka vēlmi parādīt, ka viņš spēj visu, bet vienaldzība pret šo krāsu vēsta par vieglprātību jūtu izpausmēs, kaut arī to mēdz slēpt zem liekuļotas laipnības maskas.
Violetā
Saistās ar pieredzējuša cilvēka saprātīgumu un samierināšanos. Iespējams, violetā mīlis ir daudz pārcietis, kā arī ir ar nožēlu, mistiskām zināšanām un pašuzupurēšanos, ar reliģisku pārliecību un svētumu. Violetā nianses un toņi norāda uz tieksmi pēc plašuma, brīvības, alkām pēc pašapliecināšanās, intelektuālā vakuuma piepildīšanas un radošā potenciāla. Toties psiholoģijā teikts, ka šai krāsai piemīt spēja apburt apkārtējos.
Konsultēja psiholoģe Ilona Stepanoviča – Monkēviča.
