Ir vēls rudens, kokiem norautas lapas, nāk ziema. Bet pirms baltiem sniegiem snigt, Lestenes jaunveidotajos brāļu kapos šodien atkal tiek pārapbedīti Kurzemes kaujās kritušie latviešu leģionāri.
Ir vēls rudens, kokiem norautas lapas, nāk ziema. Bet pirms baltiem sniegiem snigt, Lestenes jaunveidotajos brāļu kapos šodien atkal tiek pārapbedīti Kurzemes kaujās kritušie latviešu leģionāri.
Pusgadusimtu viņi gulējuši nekoptās, nesaudzētās nomalēs, viņu kapu kopas postītas un apgānītas. Jo uzvarējis bija iekarotājs. Nu atnāca Latvijā brīvības laiki. Taču leģionārus joprojām negrib atzīt – viņi gājuši kopā ar vāciešiem. Bet ar ko kopā gāja nosodītāji? Ar tiem, kas organizēja latviešu izvešanu, arestēja, slepkavoja… Pat tagad pie varas esošie neatzīst leģionāru dienu, bet atļauj svinēt Rīgas iekarošanas gadadienu. Zem svešiem karogiem pulcējas pazīstami ļaudis. Vai tādi jelkad būs lojāli pret Latviju? Pašreizējā vara to pieņem, nesakot neviena vārda. Bet, kad pulcējās leģionāri, viņi apsargāti tika kā lēģerī. Iztopot un klanoties katrai no svešuma nākušai domai, mūsu vara ved tautu uz citu pusi, ne uz Rietumiem.
Ir izcīnīta brīvība, un mums nav jāliecas svešām varām. Te, Lestenē, šodien atdodam godu tiem, kas par Latvijas brīvību cīnījās pirms vairāk nekā 50 gadiem. Viņiem nebija vienaldzīgs Tēvzemes liktenis. Bet tie, kas vēl joprojām vēlas būt sarkani, nekad negūs tādu tautas cieņu.
Mēs esam pateicīgi mūžam jaunajiem cīņu biedriem par upuri, ko viņi nesa savai tautai un valstij. Solām būt ar viņiem un nekad nepamest aizmirstībā šos brāļu kapus. Tur viņi dus vienkopus. lai vienkopus pulcējas viņu dvēseles, lai tur mieru rod arī tie, kas kauti tālajos Sibīrijas moku ceļos.
Lai svētīta Lestenes zeme un Dieva miers arī tiem, kurus šodien guldām līdzās viņu cīņu brāļiem.
Guntars Bullis,
politiski represēto apvienības «Staburadze» biedrs
