Valstī pašlaik darbojas apmēram 150 lielu uzņēmumu, kuros nodarbināto skaits pārsniedz 250 cilvēku.
Valstī pašlaik darbojas apmēram 150 lielu uzņēmumu, kuros nodarbināto skaits pārsniedz 250 cilvēku. Tajā pašā laikā mikro uzņēmumu īpatsvars (nodarbina līdz desmit cilvēkiem) veido 75 procentus no reģistrētajiem. Pēc Ekonomikas ministrijas novērtējuma, mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) rada aptuveni 50 procentu nacionālā kopprodukta un ir nozīmīgi valsts budžeta veidotāji.
Reģistrēto uzņēmumu skaits Rīgā un pārējā Latvijas teritorijā ir aptuveni vienāds, bet ekonomiski aktīvo MVU īpatsvars Rīgā ir nedaudz lielāks. Kopumā pilsētās darbību izvērsuši 79,3 procenti MVU, pārējie strādā lauku pagastos.
Uzņēmumu aktivitāte ir zema
Pēc Valsts statistikas komitejas novērtējuma ekonomiski aktīvi ir apmēram 35 tūkstoši uzņēmumu. Mazo un vidējo uzņēmumu grupā starp aktīvajiem dominē pēdējos gados dibinātie uzņēmumi (42,8 procenti aktīvo uzņēmumu reģistrēti 1999. gadā, 8 procenti – 1991. gadā), turklāt vairāk nekā 80 procenti veidoti bez iepriekšējās materiālās bāzes. Salīdzinājumā ar Rietumeiropas rādītājiem uzņēmumu aktivitāte ir ievērojami (reizes četras) zemāka.
Apmēram puse aktīvo MVU darbojas tirdzniecībā, 12,2 procenti – rūpniecībā, 6,6 procenti – celtniecībā, 4 procenti – viesnīcu, restorānu un kafejnīcu biznesā, tikpat daudz – transporta nozarē. 21 procents uzņēmumu sniedz pakalpojumus. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem MVU nodarbina apmēram 60 procentu no valstī nodarbinātajiem 1,2 miljoniem cilvēku. Vidējie uzņēmumi nodarbina tikpat lielu strādājošo skaitu kā mikro un mazie uzņēmumi kopā. Turpretī MVU kopā nodarbina pusotru reizi lielāku cilvēku skaitu nekā lielie uzņēmumi. Jāatzīmē, ka lielāko daļu cilvēku nodarbina privātie uzņēmumi (60 procentu), turklāt MVU grupā privātie uzņēmumi nodarbina 77 procentus strādājošo.
Visvairāk izplatītas SIA
Izplatītākā uzņēmējdarbības forma ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, un gandrīz visas ekonomiskās darbības sfērās lielākais skaits uzņēmumu attiecināms tieši uz šo veidu. Individuālie uzņēmumi pārsvarā darbojas tirdzniecības sfērā (62 procenti), tas ir augstākais šīs nozares īpatsvars starp visām uzņēmējdarbības formām. Taču individuālie uzņēmumi veiksmīgi darbojas arī rūpniecībā (9 procenti) un citās nozarēs. Akciju sabiedrības galvenokārt strādā finansu jomā un veic operācijas ar nekustamo īpašumu (40 procenti), taču arī rūpniecībā (27 procenti). 48 procenti SIA darbojas tirdzniecībā, taču nozīmīgu vietu to darbībā ieņem arī rūpnieciskā ražošana (14 procenti) un būvniecība (9 procenti).
Pasaules pieredze rāda, ka gandrīz piektajā daļā uzņēmumu nodarbināti tikai īpašnieki vai viņu ģimenes locekļi, nesaņemot darba algu. 67 procentos uzņēmumu strādā pilnu dienu nodarbināti algoti darbinieki. Latvijā vienīgi īpašnieki vai viņu ģimenes locekļi, nesaņemot darba algu, nodarbināti tikai 6 procentos uzņēmumu. Tas ir mazākais šāda veida uzņēmumu īpatsvars Baltijas valstī (Igaunijā un Lietuvā ir attiecīgi 11 un 10 procentu). Latvijā algotu darbinieku nebija trešajā daļā individuālo uzņēmumu un 7 procentos SIA.
Attīstībā iegulda nepilna puse
Nepilnai pusei no strādājošajiem uzņēmumiem (48 procentiem) pagājušā gadā, kaut arī bijušas grūtības, uzņēmuma attīstībā izdevies ieguldīt nelielus kapitālieguldījumus. Tanī skaitā 40 procentiem uzņēmumu ieguldījumi pārsniedz desmit procentu no sava gada apgrozījuma. Igaunijā kapitālieguldījumus izdarījuši 53 procenti uzņēmumu, Lietuvā – tikai 35 procenti.
Aptaujāti par grūtībām produkcijas realizācijā un uzņēmējdarbības attīstībā, tikai 14,5 procenti uzņēmēju atbildējuši, ka viņiem grūtību nav (Igaunijā tā domā 28,7 procenti, Lietuvā – 10,8 procenti, bet vidēji aptaujā iesaistītajās Austrumeiropas valstīs – 39 procenti). Visvairāk uzņēmēju, kuriem nav grūtību, ir Čehijā un Slovēnijā (attiecīgi 53,6 un 47,1 procents). 61,5 procentiem mūsu valsts uzņēmēju ir grūtības gan produkcijas, gan pakalpojumu realizācijā, gan arī savas darbības attīstīšanā (Lietuvā un Igaunijā to īpatsvars ir attiecīgi 56,4 un 62,2 procenti).
Kapitālieguldījumus attīstībā galvenokārt spējuši izdarīt rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumi. Runājot par grūtībām, kas kavējušas realizēt produkciju vai pakalpojumus, uzņēmēji kā uz galveno norādījuši uz to, ka viņu potenciālajiem klientiem nav naudas, kā arī preču un pakalpojumu tirgū ir pārāk daudz konkurentu. Uz jautājumu par iemesliem, kas kavējuši uzņēmējdarbības attīstību, visbiežāk (83 procentos atbilžu) norādīts uz naudas līdzekļu trūkumu. Tas ir lielākais šādu atbilžu īpatsvars Austrumeiropas valstīs. Citu iemeslu vidū biežāk norādīts uz nesakārtoto likumdošanu un nodokļu politiku. Visretāk minēts izejvielu un materiālu trūkums.
