Jau vairāk nekā četrus gadus Jelgavā darbojas Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācija.
Jau vairāk nekā četrus gadus Jelgavā darbojas Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācija. Tā savās rindās apvieno gandrīz 100 uzņēmējsabiedrību, kas nodarbojas ar ražošanu, tirdzniecību un sniedz dažādus pakalpojumus.
Šajos gados konstruktīva sadarbība izveidojusies ar Jelgavas Domi un tās izpildinstitūcijām. Domāju, ka valstī nav nevienas pašvaldības, kas nesaprastu, ka attīstīta uzņēmējdarbība tās teritorijā ir sekmīga darba pamats.
Jelgavas Dome apzinās, ka galvenie pilsētas ienākumi ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis un ka pilsēta būs bagāta un sakopta tikai tad, kad visiem tās iedzīvotājiem būs darbs un labs atalgojums. Taču, lai tas notiktu, pilsētā jārada apstākļi uzņēmējdarbības attīstībai. Asociācija un Dome šo uzdevumu veikšanai meklē dažādas sadarbības formas. Viena no tām ir savstarpēja operatīvās informācijas apmaiņa. Jelgavas Domē darbojas divas nodaļas – Ekonomikas attīstības, kā arī Informācijas un ārējo sakaru nodaļa, kuru galvenais uzdevums ir sadarbība ar uzņēmējiem. Informācijas un ārējo sakaru nodaļa sadarbībā ar Valsts nodarbinātības dienestu un pilsētas uzņēmējiem katru nedēļu apkopo ziņas par brīvajām darba vietām pilsētā un iepazīstina ar tām iedzīvotājus. Savukārt katra mēneša pirmajā otrdienā Ražotāju un tirgotāju asociācija ar Domi organizē informācijas dienu.
Rīgas tuvums nelabvēlīgi iespaido pilsētas darba tirgus intelektuālo līmeni. Aptuveni 12 tūkstošu Jelgavas iedzīvotāju strādā Rīgā. Savukārt Jelgavas uzņēmējiem problēmas rada kvalificēta darbaspēka trūkums. Lai mazinātu šo problēmu, tika paplašināta Amatu skola. Lai popularizētu pilsētas ražotāju produkciju, asociācija kopā ar Jelgavas Domi reizi gadā rīko izstādes veida gadatirgu.
Uzņēmējiem šobrīd gan vajadzīga daudz nopietnāka palīdzība, bet tas ir valsts politikas uzdevums. Daudzu uzņēmumu attīstību traucē pirms to privatizācijas uzkrājušies nodokļu parādi. Lai gan saskaņā ar likumiem «Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību» un «Par akciju sabiedrībām», tām ir tiesības norēķināties ar akcijām vai īpašuma daļām un likums «Par pašvaldībām» ļauj pašvaldībai nodokļu parādus piedzīt dažādi, tomēr Finansu ministrija neatzīst šādu iespēju, lai kapitalizētu pašvaldībai pienākušos nodokļu parādus. Rezultātā uzņēmumi nevar piesaistīt investīcijas, modernizēties un grimst vēl lielākos parādos. Grozījumi likumā «Par īpašuma nodokli» ļauj pašvaldībām piemērot atvieglojumus atsevišķām īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām, taču šie atvieglojumi netiek ņemti vērā, nosakot pašvaldību iemaksas finansu izlīdzināšanas fondā un šajā saspringtajā situācijā pašvaldībā šīs atlaides nepiemēro. Rezultātā netiek savlaicīgi un operatīvi sniegta palīdzība uzņēmumiem, kam tā nepieciešama.
Taču vislielākā pašvaldības un uzņēmēju sadarbības problēma ir tā, ka pašvaldība pati neiekasē nodokļus. Rezultātā tai nav operatīvas informācijas par uzņēmēju ekonomisko stāvokli un problēmām, un tā nevar operatīvi sniegt palīdzību, objektīvi izvērtējot tās nepieciešamību. Šāda ilgstoši neatrisināta situācija pašvaldībās var radīt intereses trūkumu par uzņēmēju problēmām gan pašvaldībās, gan visā valstī.
