Valsts pārvalde ik gadu izdod ap 1000 normatīvo aktu, gan jaunus, gan arī grozījumus esošajos, kas vairāk vai mazāk regulē arī uzņēmējdarbību. Bet kā un pa kuru laiku uzņēmējs lai spēj izsekot līdzi visam informācijas apjomam – tā uzņēmēju un politiķu diskusijā par tautsaimniecības izaugsmes priekšnoteikumiem Zemgalē pauda LLU rektore Irina Pilvere.
Diskusijā, kas notika PET (polietilēnteraftalāta) pudeļu pārstrādes uzņēmumā «PET Baltija» un ievadīja Jelgavā notiekošo izstādi «Uzņēmēju dienas Zemgalē 2015», Zemgales uzņēmēji, tiekoties ar Saeimas deputātiem un pašvaldību pārstāvjiem, vairākkārt norādīja uz milzīgo birokrātisko slogu un valsts ierēdņu radītām neloģiskām prasībām, kas ne tikai apgrūtina ikdienas darbu, bet arī prasa salīdzinoši lielus ieguldījumus, kas ir īpaši smaga nasta tieši reģionos strādājošajiem vidējiem un mazajiem uzņēmējiem.
Jārada darba vietas
Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš diskusijā atgādināja nepieciešamību valstij un pašvaldībām kopā ar uzņēmējiem meklēt iespējas, kā radīt jaunas un labi apmaksātas darba vietas, lai censtos apturēt iedzīvotāju aizbraukšanu no Latvijas Pēc A.Rāviņa un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Jāņa Endziņa aplēsēm, ik dienas valsti pamet 60 cilvēku, savukārt atgriežas ap 20. Līdz ar to dienas negatīvā bilance ir 40 aizbraukušo.
Pilsētas mērs norādīja, ka Jelgavas pašvaldība īpašu uzsvaru liek uz izglītības sistēmas reformu, lai gan raisītu jauniešu interesi par profesijas apgūšanu, gan arī sabalansētu uzņēmēju reālās vajadzības ar izglītības sistēmu. Īpaši A.Rāviņš norādīja, ka valstī ir svarīgi mainīt stratēģiju jauniešu izglītošanā, jo patlaban jaunietis tiek mācīts kļūt par labu darbinieku, taču izglītības sistēma nesagatavo uzņēmējus, kas ir daudz svarīgāk valsts tautsaimniecības attīstībai. «Skolas beidzējam ir jāspēj radīt savu uzņēmumu,» uzskata Jelgavas mērs, atgādinot, ka Latvija Eiropā ir pēdējā vietā, rēķinot uzņēmumu skaitu uz 1000 iedzīvotājiem.
J.Endziņš diskusijā atzina, ka ekonomikas attīstības veicināšanai var izvēlēties vairākus ceļus. Viena no iespējām ir valstij aizņemties naudu ārējos tirgos, lai ieguldītu ekonomikas attīstībā, taču tas nav ilgtspējīgi, ņemot vērā, ka kredīts nākotnē ir jāatdod, turklāt par aizdevumu jāmaksā arī procenti. Otra iespēja ir paaugstināt nodokļus, lai iegūtu vairāk naudas valsts budžetā. «Taču cik ilgi bizness spēs panest šo jau tā lielo nodokļu nastu?» retoriski jautāja LTRK vadītājs. Tādēļ J.Endziņš rosina vairāk domāt par produktivitāti un eksportspējīgu preču un pakalpojumu ražošanu, kas būtu viens no reālākajiem veidiem, kā uzņēmējiem pelnīt, radīt jaunas darba vietas un attiecīgi veicināt valsts tautsaimniecības attīstību. «Ir jāapzinās, ka Latvijas tirgus ir tik liels, cik ir, tādēļ aizvien vairāk jādomā tieši par produktivitātes paaugstināšanu un attiecīgi preču un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību radīšanu un pārdošanu ārvalstīs,» pauda uzņēmēju pārstāvis.
Mainīgā likumdošana kā slogs
LLU rektore I.Pilvere norādīja, ka pašreiz valsts normatīvā bāze un likumdošanas process kopumā neveicina uzņēmējdarbības attīstību Latvijā. Ik gadu tiek izdots ap 1000 dažādu normatīvo aktu, kas vairāk vai mazāk skar uzņēmējdarbību – gan jauni likumi un noteikumi, gan esošo normatīvu kārtējie grozījumi. «Kā uzņēmējs var normāli izsekot tam visam līdzi?» jautāja LLU rektore, piebilstot, ka uzņēmējam taču jāvada savs bizness, kas jau tā prasa ļoti daudz laika. Pēc viņas teiktā, dažādu prasību un nosacījumu ir tik daudz un tie brīžiem tik sarežģīti, ka pavisam precīzi tos spēj saprast vien tas ierēdnis, kurš pats tos ir sarakstījis. Diemžēl arī kontrolējošo iestāžu attieksme pret uzņēmējiem vairāk liekot domāt par to, ka valsts pārvaldes darbinieku mērķis ir nevis palīdzēt uzņēmējiem strādāt, radīt darba vietas un ar nodokļiem papildināt valsts budžetu, bet gan atrast nepilnības vai pārkāpumus un attiecīgi par tiem sodīt. I.Pilvere arī pauda uzskatu, ka ir nepieciešams mainīt pašreizējo sistēmu, kad daļu kontrolējošo iestāžu finansējuma nodrošina tieši soda naudās iekasētais.
Rektore pauda gandarījumu par LLU zinātnieku veiksmīgo sadarbību ar uzņēmējiem pārtikas nozarē, atgādinot LLU izstrādāto receptūru pašmāju ražotajām pārslām «Milzu». Viņa pauda cerību, ka līdzīga zinātnieku un uzņēmēju sadarbība nākotnē attīstīties arī inženierzinātnēs. «Inovācijas un attīstība nenotiks tik raiti, kā mēs to vēlētos, ja nebūs šīs sazobes – zinātnieki un uzņēmēji,» akcentēja I.Pilvere.
Prasības ir – jēgas nav
Diskusijas dalībnieki arī asi kritizēja dažādas prasības, kas tiek izvirzītas uzņēmējiem, piemēram, videonovērošanas nodrošināšana veikalos, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus, turklāt uzņēmējiem arī noteiktu laiku jānodrošina ierakstu uzglabāšana. Vienlaikus uzņēmēji norādīja – lai gan prasība ieviesta pirms gada un mazam lauku veikalam tas izmaksājis ap 1000 eiro, nevienas tiesībsargājošās iestādes pārstāvis līdz šim ne reizi nav ieradies ne pie viena tirgotāja un izmantojis šos ierakstus, kas liecinot par to, ka minētā prasība radusies kādos ierēdņu kabinetos, pat īsti reālajā dzīvē nepainteresējoties, kā tas ietekmēs uzņēmēju un cik nepieciešama šādas prasības īstenošana ir ikdienā.
Tāpat asu kritiku uzņēmēji veltīja iecerei būtiski palielināt uzņēmumu valdes locekļu atbildību par uzņēmumu pārkāpumiem, nosakot pat valdes locekļiem kriminālatbildību un personisku mantisku atbildību par uzņēmumā konstatētiem būtiskiem pārkāpumiem. Taču nereti vadītājs nav vainojams uzņēmuma pārkāpumos, bet šāda prakse vienkārši samazinās cilvēku vēlmi radīt savu biznesu, baidoties par to, ka jebkurā brīdī viņi var pazaudēt pilnīgi visu īpašumu, turklāt vēl tikt saukti pie kriminālatbildības.
Nenoliedzot, ka valstij ir jācīnās ar ēnu ekonomiku, uzņēmēji tomēr aicināja politiķus rūpīgāk iedziļināties ierēdņu piedāvātajās idejās par uzņēmējdarbības regulējumu, lai vēlāk nebūtu jābrīnās, ka biznesa attīstība vispār nenotiek. Politiķi Māris Kučinskis, Ingmārs Līdaka, Imants Parādnieks un Romāns Naudiņš pēc uzņēmēju viedokļu uzklausīšanas solīja rūpīgāk iedziļināties uzņēmējdarbības normatīvās bāzes izstrādē, uz to rosinot arī pārējos kolēģus parlamentā, vienlaikus aicinot pašus uzņēmējus aktīvāk nākt ar iniciatīvu pie politiķiem, skaidrojot problēmjautājumus un piedāvājot risinājumus biznesa vides normatīvās bāzes vienkāršošanai. ◆
